Lasīšanas ilgums: 2 minūtesPublicēts: Latvijas Avīze Autore: Ina Strazdiņa “Es rakstu šo vēstuli uz bērza tāss nevis tādēļ, ka man nav papīra, bet es gluži vienkārši gribēju aizsūtīt gabaliņu taigas,” tā kādā vēstulē no nometnes Sibīrijā uz mājām rakstījis dzejnieks Aleksandrs Pelēcis. Viņa un vairāku citu uz Sibīriju izsūtīto latviešu likteņstāstu liecības, uz bērza tāsīm rakstītās rindas un
Birka: vēsture
Lasīšanas ilgums: 2 minūtesPublicēts: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai Autore: Anita DAUKŠTE, no Briseles Eiropas Parlamentā Briselē vakar, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, tika atklāta ļoti emocionāla izstāde, kas vēsta par 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto latviešu gaitām Sibīrijā. Šis notikums tapis, pateicoties Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (Vienotība, Eiropas Tautas partijas grupa) sadarbībai ar Tukuma muzeju. Izstādes centrā
Lasīšanas ilgums: < 1 minūteŠodien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē tiks atklāta izstāde „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”. Izstādi rīko EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) sadarbībā ar Tukuma muzeju. Nedēļas garumā EP deputāti, darbinieki un viesi varēs aplūkot vēstules uz bērza tāss, kuras izsūtījumā cilvēki sūtīja Latvijā palikušajiem tuviniekiem. Mūsdienās no vairākiem tūkstošiem ir saglabājušas tikai 19 šādas vēsturiskās
Lasīšanas ilgums: < 1 minūteEiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Nobela prēmijas laureāte literatūrā Herta Millere 2011.gada 12.aprīlī piedalīsies Gētes institūta Latvijā organizētajā H.Milleres jaunās grāmatas “Elpas šūpoles” lasījumā un sarunā par izsūtījuma pieredzi un deportāciju izvērtēšanu postsociālisma valstīs pēc 1989.gada. Vairāk informācijas lūdzu skatīt šeit: http://www.goethe.de/ins/lv/rig/kue/lit/hmu/lv7329129v.htm
Lasīšanas ilgums: 4 minūtesPublicēts 02.04.2011. Latvijas Avīzē Autore: Ina Strazdiņa Politiķi un eksperti meklē ceļus, kā par vēsturi stāstīt jauniešiem Vairāk nekā puse skolas vecuma jauniešu ikvienā Eiropas skolā sarauktu uzacis un klusētu, lūgti pastāstīt, kas ir totalitāra iekārta un kādas zvērības pastrādātas nacisma un komunisma režīmos. Par to liecina vēstures un izglītības ekspertu sagatavotie pētījumi, kas šonedēļ
Lasīšanas ilgums: < 1 minūteBrisele, 29.marts. Eiropas Parlamentā šodien notiek starptautiska konference par totalitārajiem režīmiem un Eiropas jauniešu zināšanām par to. Konferences galvenais mērķis ir ne tikai noskaidrot, ko Eiropas jaunatne zina par visnotaļ pretrunīgo un traģisko 20.gadsimta Eiropas vēsturi, bet arī izvērtēt totalitārisma noziegumus un sekas Eiropā. Pasākumu organizē Eiropas Parlamenta Vēstures izlīgumu grupas vadītāja Sandra Kalniete (ETP
Lasīšanas ilgums: 2 minūtesSandras Kalnietes ievadvārdi Likteņdārzam veltītajā koncertā: “Visus garos Sibīrijas gadus mana māte ilgojās vēl tikai reizi redzēt, kā lēnām dziest gaisma Operas brīnišķīgajā kristāla lustrā. Un tad viņa ļautos mūzikai … Šis tēls – dziestoša Operas lustra un mūzika manai mātei iemiesoja neaizsniedzamu un civilizētu dzīvi. Dzīvi, kuru daudziem uz visiem laikiem pārcirta 1941.gada 14.jūnijs
Lasīšanas ilgums: < 1 minūteOn February 2nd, the Reconciliation of European Histories group in the European Parliament held its fourth meeting. Guest speakers at the meeting were Dr. Pavel Žáček, the Advisor to the Director of The Institute for the Study of Totalitarian Regimes, Prague, Czech Republic, his colleague Dr. Neela Winkelmann-Heyrovská and former Member of Swedish Parliament Mr.
Lasīšanas ilgums: < 1 minūteŠodien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir nosūtījuši vēstuli Francijas pilsētas Monpeljē domei, kurā aicina novākt pilsētā uzstādīto Ļeņina statuju un atturēties no Ķīnas komunistiskās partijas izveidotājam Mao Dzedunam veltītas piemiņas statujas uzstādīšanas. 70 deputātu parakstītā vēstule tapusi Sandras Kalnietes (Eiropas Tautas partijas grupa, Vienotībaa) vadītajā Eiropas vēstures izlīguma grupā. Vēstuli parakstījuši arī EP viceprezidents Lāszlo
Lasīšanas ilgums: 2 minūtesPublicēts Latvijas Avīzē, 27.01.2011 Autore: Ina Strazdiņa Dienvidfrancijas pilsēta Monpeljē nonākusi Eiroparlamenta uzmanības lokā pēc tam, kad atklājies, ka aizvadītajā gadā pilsētā svinīgi atklāts Ļeņina piemineklis, bet tuvākajā nākotnē varētu tapt arī Mao Dzeduna statuja. Pieminekļu izveidošanas iniciators projektā “Divdesmitā gadsimta dižgari” bija kreisā spārna politiķis, bijušais Langdokas-Rusijonas apgabala mērs Žoržs Frešs, kurš nu jau