Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Publicēts: Latvijas Avīze

Autore: Ina Strazdiņa

“Es rakstu šo vēstuli uz bērza tāss nevis tādēļ, ka man nav papīra, bet es gluži vienkārši gribēju aizsūtīt gabaliņu taigas,” tā kādā vēstulē no nometnes Sibīrijā uz mājām rakstījis dzejnieks Aleksandrs Pelēcis. Viņa un vairāku citu uz Sibīriju izsūtīto latviešu likteņstāstu liecības, uz bērza tāsīm rakstītās rindas un apsveikumu kartītes mājiniekiem šobrīd skatāmas Eiropas Parlamentā Briselē.

Ceļojošo izstādi “Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” uz Eiropas galvaspilsētu atvedušas Tukuma muzeja pārstāves. Tas ir unikāls, rūpīgi no dažādiem Latvijas muzejiem un privātkolekcijām apkopots vizuāls darbs, kas 12 stendos angļu un franču valodā vēsta par cilvēkiem, kuri no 1941. līdz 1956. gadam atradušies nometnēs vai nometinājuma vietās Sibīrijā.

Ļaudis, par kuriem vēsta izstāde, nākuši no Aizkraukles, Valmieras, Madonas, Rīgas, Talsiem un citām Latvijas vietām. Ir arī lietuvietes Gražinas Gaidienes vēstules, viņai dzimtenē palikuši pašas bērni, bet Sibīrijā viņa palīdzējusi izaudzināt latviešu draudzenes atvasi. Vēstules uz bērza tāss rakstītas tādēļ, ka ļoti bieži tas bija vienīgais pieejamais materiāls un vienīgais veids, kā uzturēt saikni ar dzimteni un tuviniekiem. Mūsdienās no vairākiem tūkstošiem ir saglabājušās tikai 19 šādas vēsturiskās liecības.

Uz izstādes atklāšanu, kas notika vakar vakarā, speciāli atbrauca arī viena no vēstules autorēm – Madonas Politiski represēto biedrības nodaļas vadītāja Elza Serdāne.

“Ar šo izstādi mēs gribējām pateikt, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma un ka par šīm lietām ir jārunā. Vēstules uz bērza tāss ir privātas liecības, kas vēlreiz apliecina, ka cilvēku likteņi bijušās PSRS okupētajā teritorijā bija ļoti skaudri. Par to gribam atgādināt,” saka Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola.

Izstādei līdz Briselei palīdzējusi nokļūt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura pati dzimusi Sibīrijā un kuras tuvinieki izcietuši Sibīrijas gadus. Viņasprāt, ir ļoti svarīgi, lai tiktu mainīts viena ļaunuma koncepts eiropiešu apziņā: “Politiķi jau ir tikuši ar šo galā, taču svarīgi ir panākt izpratni tieši eiropiešu apziņā, ka valstis, kas atrodas starp Krieviju un Vāciju, ir tiešām asinszemes, kur, krustu šķērsu staigājot, ir nogalināti miljoniem iedzīvotāju.”

Izstāde ir iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, un ir iecerēts to izrādīt arī citās Eiropas valstīs.