Uzstāšanās EP plenārsēdē par Ukrainu


Sandras Kalnietes runa EP plenārsesijā 15.07.14.

Pēc pēdējo dienu provokācijām uz Krievijas-Ukrainas robežas, pēc tam, kad Krievijas bruņotie spēki veica invāziju Doņeckas apgabalā, mēs esam dažu stundu vai dažu dienu attālumā no īsta kara starp kodolvalsti Krieviju un Ukrainu. Putina mērķis ir padarīt Ukrainu par neizdevušos valsti. Taču nelolosim ilūzijas! Putins neapstāsies ar Ukrainu. Viņa sapnis ir atjaunot kontroli pār visu bijušo Padomju impēriju.

Tāpēc es vēršos pie Jums, kolēģi deputāti, ar aicinājumu skatīties acīs šai skarbajai patiesībai. Tāpēc neatliekami ir jāievieš trešā līmeņa sankcijas, tai skaitā ieroču un tehnoloģiju embargo pret Krieviju. Šāds lēmums Krievijai liktu apstāties un atteikties no saviem revanšistiskajiem mērķiem. Continue reading

Par Francijas karakuģu pārdošanu Krievijai


Sandra Kalnietes rakstiska deklarācija  Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā 2010. gada 8. septembrī

Eiropas Savienība ir pasaules vadošais reģions, kurš jau vairāk kā 50 gadus rīkojas pēc noteiktiem principiem. Mēs esam spēcīgi, jo esam bijuši vienoti un solidāri. Kopienas lielākās dalībvalstis ir ievērojušas mazāko valstu intereses, bet ekonomiski spēcīgākās valstis atbalstījušas ekonomiski vājākās valstis. Arī turpmāk mēs nedrīkstam atteikties no šiem principiem. Continue reading

‘Saskaņas centrs’ un ‘Vienotā Krievija’ – noklusētās vienošanās un ‘Urbanoviča republika’


Pagājušā gada novembrī Urbanovičs un Ušakovs parakstīja līgumu par sadarbību ar Putina režīma vadošo un virzošo instrumentu – partiju “Vienotā Krievija”. Jau toreiz daudzi Latvijas pilsoņi sev uzdeva jautājumu: ko nozīmē abu partiju kopīgais mērķis “Latvijas – Krievijas stratēģiskā sadarbība”? Un vai “Putina – Urbanoviča paktam” nav pievienoti savi slepenie protokoli? Nu dažas lietas kļūst skaidrākas.

Pirmais augstākā līmeņa “Vienotās Krievijas” līderis, kas ieradies Latvijā pēc līguma parakstīšanas, ir partijas Augstākās padomes līdzpriekšsēdētājs Jurijs Lužkovs, kurš, viesojoties Ušakova – Šlesera kantorī, vienkārši un skaidri atklāja kārtis – krievu valodai esot jākļūst par otro valsts valodu Latvijā, Latvijai jākļūst par divvalodīgu valsti. Continue reading

Totalitārisma seku apzināšanas organizācijas


Organizācijas, kuras Eiropā un Amerikā, apzina, dokumentē un izmeklē totalitārā komunisma noziegumus. Dokumentu un arhīvu materiālu resursi.

Continue reading

Leha Kačiņska mantojums


Polija grimst sērās. Eiropas Parlamenta deputāti sēro kopā ar saviem poļu kolēģiem par traģēdiju, kas piemeklējusi mūsu kaimiņus. Pasaules valstu  vadītāji un politiķi, ievērojami sabiedriskie darbinieki un vienkārši pilsoņi apliecina savas simpātijas un līdzjūtību poļu tautai. Un kā gan citādi! Tāpēc tik nepiemēroti šodien izskan J.Jurkāna izteikumi par liktens roku, kas piemeklējusi Polijas prezidentu par viņa pārmērīgo «turēšanos pie vēstures». Tādas pamācības un spriedelējumi ne tikai nav piemēroti sēru laikam, bet tie neatbilst patiesībai.

Tieši prezidenta Leha Kačiņska stingrā nostāja vēsturiskā taisnīguma jautājumos, kas vēl līdz nesenam laikam izraisīja it asus Krievijas vadītāju iebildumus, ie kļuvusi  par pamatu kvalitatīvām pārmaiņām Polijas – Krievijas attiecībās. Aprīļa sākumā Krievijas televīzijā demonstrēja Vaijdas filmu «Katiņa», kas nebūtu varējis notikt bez saskaņošanas ar premjerministru Putinu. Arī Putina lēmums  personīgi piedalīties Katiņas asinspirts 70.gadadienas pasākumos apliecina, ka Krievija sāk pārvērtēt savu attieksmi pret vēsturisko patiesīgumu un ir atdzinusi savu atbildību par Katiņas notikumiem. Ja Polijas prezidents būtu klausījies savu vietējo «jurkānu» padomus prast klusēt un nekaitināt Krieviju ar prasību atzīt atbildību par Staļina režīma pastrādāto 20 000  poļu virsnieku slepkavību, tad iespējams Krievijas vadītājiem tā arī nebūtu  nekādas nepieciešamības pārvērtēt savu attieksmi pret Katiņas notikumiem.

Pateicoties prezidenta Kačiņska neatlaidībai Polijas un Krievijas attiecības ir kļuvušas atklātākas un veselīgākas. To apliecina arī Tuska un Putina simboliskā tikšanās Katiņā.  Atliek vien cerēt, ka arī Austrumeiropas un Baltijas valstu tautas, kuras ir smagi cietušas no totalitārā komunisma noziegumiem pret cilvēci, reiz piedzīvos laiku, kad Krievijas vadītāji pieņems vēsturi tādu, kāda tā ir. Bez baltiem laukumiem.

Raksts par Eiropas un Krievijas attiecībām “The Prague Post”


Value Judgment
Sandra Kalniete, The Prague Post, 2010. gada 17. marts

The EU still lacks a policy toward Russia, and history shows when core beliefs are compromised, disaster follows.

Continue reading

Kāpēc bail no VVF?


Beidzot mēs zinām, kurš ir vainīgs pie posta, kādā Latvija nonākusi. Neviens cits, kā Vaira Vīķe-Freiberga. Pirmais šo lietu ir izpratis Aivars Lembergs. Tak’ jau prezidente, jo viņa taču nominējusi visus Ministru prezidentu kandidātus. „…zinu: lai gan kandidātiem izvirzīja dažādus kritērijus, viņa ne reizes neaktualizēja jautājumu par sociālekonomiku,” klāsta Lembergs. No pašiem Saeimas apstiprinātajiem Ministru prezidentiem jau nekādu atbildību nav jāprasa. Continue reading

Divas Krievijas. Divas Latvijas.


Franču filozofs Andrē Gliksmans šoruden Velveta revolūcijas divdesmit gadiem veltītā konferencē Prāgā aicināja ieraudzīt divas Krievijas – Vladimira Putina un Annas Poļitkovskas Krieviju. Autoritāro, pilsoniskās brīvības ierobežojošo, impēriski nostalģisko un naftasdolāru uzpūsto “Putina sistēmu”. Un Krievijas demokrātisko pilsoņu, cilvēka tiesību aizstāvju un sistēmas drosmīgo pretinieku Krieviju. “Jā, ar Krieviju ir jādraudzējas, bet ar kuru Krieviju – Putina vai Poļitkovskas Krieviju?” retoriski jautāja Gliksmans. Continue reading

Gāzes piegādes drošība Eiropā


Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejā man ir uzticēts sagatavot likumdošanas priekšlikumus Regulai par gāzes piegādes drošību Eiropā.  Continue reading

Krievijas un Eiropas uzskatu sadursmes


Šogad Eiropa svin 20 gadus kopš Berlīnes mūra krišanas. Latvijai tāpat kā citām aiz Dzelzs priekškara izolētajām valstīm un tautām Berlīnes mūra krišana atnesa ilgi cerēto un gaidīto atkalapvienošanos ar brīvo Eiropas daļu. Šodien mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tomēr gaidītā Krievijas samierināšanās ar Austrumeiropas un Baltijas valstu aiziešanu no tās ietekmes zonas nav notikusi. Continue reading