Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Pagājušā gada novembrī Urbanovičs un Ušakovs parakstīja līgumu par sadarbību ar Putina režīma vadošo un virzošo instrumentu – partiju “Vienotā Krievija”. Jau toreiz daudzi Latvijas pilsoņi sev uzdeva jautājumu: ko nozīmē abu partiju kopīgais mērķis “Latvijas – Krievijas stratēģiskā sadarbība”? Un vai “Putina – Urbanoviča paktam” nav pievienoti savi slepenie protokoli? Nu dažas lietas kļūst skaidrākas.

Pirmais augstākā līmeņa “Vienotās Krievijas” līderis, kas ieradies Latvijā pēc līguma parakstīšanas, ir partijas Augstākās padomes līdzpriekšsēdētājs Jurijs Lužkovs, kurš, viesojoties Ušakova – Šlesera kantorī, vienkārši un skaidri atklāja kārtis – krievu valodai esot jākļūst par otro valsts valodu Latvijā, Latvijai jākļūst par divvalodīgu valsti.

Lužkova paziņojums izraisīja panisku rosību “Saskaņas centra” (SC) nometnē. Šī pārsteidzīgā Maskavas mēra izrunāšanās priekšlaicīgi atklāja “Urbanoviča republikas” projekta patiesos mērķus. Nu Urbanovičam jāraizējas, ka šī atklātība var atņemt “Saskaņas centram” tos dažus procentus latviešu balsis, kuri varbūt būtu balsojuši par SC tā šķietami sociāldemokrātiskās ievirzes dēļ. Vienlaikus Urbanovičam ir neiespējami distancēties no Lužkova teiktā, jo tad “Saskaņas centrs” riskē zaudēt krievu vēlētājus, kuri var pārsviesties pie partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). (Protams, patiesībā starp abām šīm partijām atšķirības ir tikai niansēs – PCTVL sola piešķirt krievu valodai oficiālu statusu visās pašvaldībās, kurās krievvalodīgo iedzīvotāju ir vismaz 20%, bet “Saskaņas centrs” prasa noteikt “krievu valodu kā Latvijas iedzīvotāju starpetniskās saziņas valodu līdzās latviešu valodai”. Lieki teikt, ka abi risinājumi nopietni apdraud latviešu valodas pozīcijas…)

Nespēdams neko skaidri pateikt par divvalodības jautājumu pēc būtības, Urbanovičs tagad svaidās -metas kritizēt gan PCTVL, gan profesori Inu Druvieti (“VIENOTĪBA”), kura atklāj, ko patiesībā nozīmē SC valodas politika. Urbanovičs, nobijies no patiesības, tagad apgalvo, ka Lužkovs, lūk, atbalstot PCTVL (kur tad “Saskaņas” līgums ar “Vienoto Krieviju”?!), savukārt, Druvietei esot “jānomazgā mute”. Un ne ar vārdu nepiemin savu un SC pozīciju divvalodības jautājumā.

Vai Urbanovičs nevēlas priekšlaicīgi atklāt “Saskaņas centra” mērķus? Vai arī viņam ir kas slēpjams no Latvijas pilsoņiem saistībā ar līgumu, kas noslēgts ar “Vienoto Krieviju”?

Mēs to nezinām. Toties mēs zinām, ka līdzīgu līgumu kā ar “Saskaņu” 2007. gada augustā “Vienotā Krievija” noslēdza ar Ukrainas Reģionu partiju, kuras līderis Viktors Janukovičs tolaik vēl bija opozīcijā. Vienošanās tāpat paredzēja “stiprināt Ukrainas un Krievijas stratēģisko partnerību”. Tā paredzēja pretdarbību Ukrainas līdzdalībai NATO un “sadarbību” Ukrainas valodas politikā.

Trīs gadus pēc šīs vienošanās noslēgšanas Kremļa partneris Janukovičs ir kļuvis par Ukrainas prezidentu, atteicies no Ukrainas kursa uz dalību NATO, pagarinājis Krievijas militāro klātbūtni Ukrainā līdz 2042. gadam, atļāvis Krievijas izlūkiem atgriezties Krimā un atsācis militāros manevrus kopā ar Krievijas armiju, pretī saņemot atlaidi Krievijas gāzes cenām.

“Saskaņas centra” vadītājs Urbanovičs grib kļūt par Latvijas premjeru un jau ir spējis iegūt Šlesera un Šķēles konglomerāta atbalstu. SC kopā ar PLL cilvēkiem saimnieko Rīgā, kopīgi draudzējas ar Lužkovu un citiem Maskavas lielmaņiem, sola vienoties ar “Gazpromu” par zemākām gāzes cenām un kopā gatavojas pārņemt varu pēc Saeimas vēlēšanām

Ja Urbanovičam izdosies īstenot savu plānu nomainīt Valdi Dombrovski Ministru prezidenta amatā, Latvija patiesi var kļūt par “Urbanoviča republiku” un Šlesera zīmīgie vārdi “Latvijai jāmaina virziens” piepildīsies.

Vai mēs, kas sadevāmies rokās Baltijas ceļā un atguvām Latvijas brīvību, pieļausim, lai īstenojas Putina – Urbanoviča pakts?!