Par Francijas karakuģu pārdošanu Krievijai


Sandra Kalnietes rakstiska deklarācija  Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā 2010. gada 8. septembrī

Eiropas Savienība ir pasaules vadošais reģions, kurš jau vairāk kā 50 gadus rīkojas pēc noteiktiem principiem. Mēs esam spēcīgi, jo esam bijuši vienoti un solidāri. Kopienas lielākās dalībvalstis ir ievērojušas mazāko valstu intereses, bet ekonomiski spēcīgākās valstis atbalstījušas ekonomiski vājākās valstis. Arī turpmāk mēs nedrīkstam atteikties no šiem principiem. Continue reading

‘Saskaņas centrs’ un ‘Vienotā Krievija’ – noklusētās vienošanās un ‘Urbanoviča republika’


Pagājušā gada novembrī Urbanovičs un Ušakovs parakstīja līgumu par sadarbību ar Putina režīma vadošo un virzošo instrumentu – partiju “Vienotā Krievija”. Jau toreiz daudzi Latvijas pilsoņi sev uzdeva jautājumu: ko nozīmē abu partiju kopīgais mērķis “Latvijas – Krievijas stratēģiskā sadarbība”? Un vai “Putina – Urbanoviča paktam” nav pievienoti savi slepenie protokoli? Nu dažas lietas kļūst skaidrākas.

Pirmais augstākā līmeņa “Vienotās Krievijas” līderis, kas ieradies Latvijā pēc līguma parakstīšanas, ir partijas Augstākās padomes līdzpriekšsēdētājs Jurijs Lužkovs, kurš, viesojoties Ušakova – Šlesera kantorī, vienkārši un skaidri atklāja kārtis – krievu valodai esot jākļūst par otro valsts valodu Latvijā, Latvijai jākļūst par divvalodīgu valsti. Continue reading

Sandra Kalniete: vēsture vēl arvien ir politizēta


28. maijs (2010), Guntars Laganovskis, LV.LV

39 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti maija sākumā izveidoja Eiropas vēstures izlīguma grupu, kuras mērķis robežojas ar neiespējamo – pretrunīgo 20. gadsimta vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupu izveidojusi un to vadīs no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete SANDRA KALNIETE.

Kas pamudinājis Eiropas Parlamenta deputātus, izveidojot vēstures izlīguma grupu, pievērsties neizskaidrotiem un lielākoties arī neērtiem vēstures jautājumiem?

Jāprecizē, ka tā nav Eiropas Parlamenta institucionāli ar kādu lēmumu izveidota struktūra. Katram deputātam ir iespēja nodarboties ar domubiedru meklēšanu. Šī grupa ir mana personiskā iniciatīva. Es uzrunāju Tunni Kelamu no Igaunijas, Vītautu Landsberģi no Lietuvas un nolēmām šādu grupu izveidot. Lielāko organizatoriskā darba daļu paveica tieši mans birojs. Continue reading

Kalniete: Nepieciešama valsts “restartēšana” ar nopietnu vēlēšanu reformu un nacionālo izlīgumu


Partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) valdes locekle un EP deputāte Sandra Kalniete savā runā PS kongresā lielu uzmanību pievērsa jautājumam par Latvijas politiskās sistēmas reformu, ko viņa ieskicēja jau partiju apvienības „Vienotība” dibināšanas kongresā š.g. 6.martā. Tāpat Kalniete aicināja meklēt politisko izlīgumu starp partijām, kuras iestājas par nacionālā valstiskuma pamatvērtību neaizskaramību un integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tas ir veids, kā panākt valsts „restartēšanu” pēc 20 atjaunotās neatkarības gadiem, kas diemžēl noslēgušies ar kritisku pilsoņu neuzticību varai. Continue reading

Francijas karakuģu pārdošana Krievijai vieš bažas


Partijas Pilsoniskā savienība (PS) Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru vērsties pie Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī ar vēstuli, lai visaugstākajā līmenī paustu Latvijas bažas par Francijas lēmumu pārdot Krievijai militāro desanta kuģi Mistral. Continue reading

Nacionālās drošības koncepcija, kuru neviens nepamanīja


Sandra Kalniete, Ģirts Valdis Kristovskis, partijas Pilsoniskā savienība vadītāji.

Nacionālās drošības koncepcijai, kuru izstrādāja Ministru kabinets un 2.oktobrī apstiprināja Saeima, vajadzēja kļūt par iemeslu vienai no nopietnākajām diskusijām Latvijas parlamentā. Veids, kādā šo valstij svarīgo dokumentu pieņēma, apliecina, ka Latvijā turpina eksistēt virkne nacionālajai drošībai bīstamu tendenču, kuru sākums asi iezīmējās 2007.gadā un izraisīja nepieciešamību rīkot referenduma par grozījumiem Nacionālās drošības likumos.
Pie labākās gribas nav iespējams piekrist Nacionālās drošības koncepcijā teiktajam, ka “pēdējo gadu laikā Latvijas ārējās un iekšējās drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas”, ja nav pieteikta nepieciešamība noteikt cēloņus, kas izraisīja sabiedrības neuzticību valdībai un Saeimai aizvadītā gada laikā. Continue reading

Kā gaismas uzplaiksnījumā sapratu — mana dzīve mainīsies


Ir divi vienlīdz spilgti pārdzīvojumi, kas man iespiedušies atmiņā un kas, gadiem ritot, nezaudē savu emocionālo piesātinātību.
Pirmais saistīts ar LTF dibināšanas kongresu. Pēc tā es atgriezos mājās ap diviem naktī. Aizmigu, taču drīz pamodos, mirkstot aukstos baiļu sviedros. Tas bija kails, pirmatnīgu baiļu mirklis, kas kustējās man pakrūtē un lēnām cēlās augšup, žņaudzot sirdi, aizsitot elpu un liekot trīcēt pie visām miesām. Jutos viena kaut kā milzīga un nezināma priekšā. Es fiziski jutu to nevaldāmo, vareno spēku, kas bija sakustējies. To milzīgo enerģijas vilni, kas bija atbrīvojies cilvēkos. Continue reading