28. maijs (2010), Guntars Laganovskis, LV.LV

39 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti maija sākumā izveidoja Eiropas vēstures izlīguma grupu, kuras mērķis robežojas ar neiespējamo – pretrunīgo 20. gadsimta vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupu izveidojusi un to vadīs no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete SANDRA KALNIETE.

Kas pamudinājis Eiropas Parlamenta deputātus, izveidojot vēstures izlīguma grupu, pievērsties neizskaidrotiem un lielākoties arī neērtiem vēstures jautājumiem?

Jāprecizē, ka tā nav Eiropas Parlamenta institucionāli ar kādu lēmumu izveidota struktūra. Katram deputātam ir iespēja nodarboties ar domubiedru meklēšanu. Šī grupa ir mana personiskā iniciatīva. Es uzrunāju Tunni Kelamu no Igaunijas, Vītautu Landsberģi no Lietuvas un nolēmām šādu grupu izveidot. Lielāko organizatoriskā darba daļu paveica tieši mans birojs. Turpini lasīt »

Partijas „Pilsoniskā savienība” (PS) valdes locekle un EP deputāte Sandra Kalniete savā runā PS kongresā lielu uzmanību pievērsa jautājumam par Latvijas politiskās sistēmas reformu, ko viņa ieskicēja jau partiju apvienības „Vienotība” dibināšanas kongresā š.g. 6.martā. Tāpat Kalniete aicināja meklēt politisko izlīgumu starp partijām, kuras iestājas par nacionālā valstiskuma pamatvērtību neaizskaramību un integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tas ir veids, kā panākt valsts „restartēšanu” pēc 20 atjaunotās neatkarības gadiem, kas diemžēl noslēgušies ar kritisku pilsoņu neuzticību varai. Turpini lasīt »

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru vērsties pie Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī ar vēstuli, lai visaugstākajā līmenī paustu Latvijas bažas par Francijas lēmumu pārdot Krievijai militāro desanta kuģi Mistral. Turpini lasīt »

Sandra Kalniete, Ģirts Valdis Kristovskis, partijas Pilsoniskā savienība vadītāji.

Nacionālās drošības koncepcijai, kuru izstrādāja Ministru kabinets un 2.oktobrī apstiprināja Saeima, vajadzēja kļūt par iemeslu vienai no nopietnākajām diskusijām Latvijas parlamentā. Veids, kādā šo valstij svarīgo dokumentu pieņēma, apliecina, ka Latvijā turpina eksistēt virkne nacionālajai drošībai bīstamu tendenču, kuru sākums asi iezīmējās 2007.gadā un izraisīja nepieciešamību rīkot referenduma par grozījumiem Nacionālās drošības likumos.
Pie labākās gribas nav iespējams piekrist Nacionālās drošības koncepcijā teiktajam, ka “pēdējo gadu laikā Latvijas ārējās un iekšējās drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas”, ja nav pieteikta nepieciešamība noteikt cēloņus, kas izraisīja sabiedrības neuzticību valdībai un Saeimai aizvadītā gada laikā. Turpini lasīt »

Ir divi vienlīdz spilgti pārdzīvojumi, kas man iespiedušies atmiņā un kas, gadiem ritot, nezaudē savu emocionālo piesātinātību.
Pirmais saistīts ar LTF dibināšanas kongresu. Pēc tā es atgriezos mājās ap diviem naktī. Aizmigu, taču drīz pamodos, mirkstot aukstos baiļu sviedros. Tas bija kails, pirmatnīgu baiļu mirklis, kas kustējās man pakrūtē un lēnām cēlās augšup, žņaudzot sirdi, aizsitot elpu un liekot trīcēt pie visām miesām. Jutos viena kaut kā milzīga un nezināma priekšā. Es fiziski jutu to nevaldāmo, vareno spēku, kas bija sakustējies. To milzīgo enerģijas vilni, kas bija atbrīvojies cilvēkos. Turpini lasīt »