Man vienmēr ir bijis žēl, ka atjaunojot Latvijas valstiskumu, mēs 1993. gadā neatjaunojām arī līdz 1934. gada pastāvējušo “atvērto sarakstu” principu Saeimas vēlēšanās.

Tas nozīmē – vēlētājs izvēlas kādas noteiktas partijas sarakstu, bet viņam ir tiesības tam pievienot arī noteiktu skaitu kandidātu no citu partiju sarakstiem.

Ja man būtu tāda iespēja, es, protams, balsotu par Vienotības sarakstu, bet es gribētu atbalstīt kandidātus no citiem sarakstiem, kuru profesionalitāti un godaprātu es augsti vērtēju.

Es atbalstītu Māri Kučinski, Māri Riekstiņu un Oskaru Spurdziņu no Tautas partijas.

Es atbalstītu  ZZS kandidātus Jānis Dūklavu, Ingmāru Līdaku un  Juri Bārzdiņu vai Nacionālās apvienības Einaru Cilinski.

Es labprāt redzētu Saeimā tādus pašvaldību līderus kā Andri Rāviņu, Inesi Boķi, Andreju Ceļapīteru, Monvīdu Švarcu vai Ritu Strodi.

Es ceru, ka tuvākajos gados mums izdosies reformēt mūsu politisko sistēmu, tuvināt vēlētajus deputātiem.  Svarīgs elements sarunā par šo reformu būtu diskusija par atvērto sarakstu atjaunošanu. Esmu pārliecināta, ka tā palielinātu pilsoņu iesaisti un tuvinātu sabiedrību nacionālās vienotības valdības izveidei.

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā svarīgākais darbs pašlaik norit pie  Ziņojuma par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada.   Referenta Džordža Laiona sagatavotajam ziņojuma projektam ir iesniegti gandrīz 900 dažādi labojumi un deputāti mēģina rast kompromisu galvenajos jautājumos.

Kādas ir Latvijas galvenās intereses, kuras es, sadarbībā ar kolēģiem no valstīm ar līdzīgām interesēm, aizstāvu diskusijās  parlamentā? Turpini lasīt »

Prieks sadarboties ar sava darba lietpratējiem. Piektdien parakstījām sadarbības memorandu ar Zemnieku Saeimu un tikāmies ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju padomi (LOSP). Turpini lasīt »

Šodien stājas spēkā Lisabonas līgums -  Eiropas Savienības jaunā darbības rokasgrāmata. Kāmēr par to nebija skaidrības, Eiropas līderi vilcinājās. Tagad nu ir laiks ķerties klāt neatliekamajiem darbiem.  Es uzskatu, ka vissvarīgākais ir vienoties par kopīgu enerģētikas politiku un reformēt netaisnīgo un neefektīvo lauksaimniecības politiku.

18. novembrī tika publiskots vadošo Eiropas lauksaimniecības ekonomistu aicinājums Eiropas līderiem fundamentāli reformēt ES kopējo lauksaimniecības politiku, kura  ir neefektīva un netaisnīga.  Deklarāciju izstrādāja grupa zinātnieku, to vidū – Latvijas ekonomists Andris Miglavs. Viņa rakstu par piedavāto parmaiņu principiem var lasīt šeit. 

Savukārt interesanta lauksaimniecības politikas reformu ideju krātuve un apspriešanas forums ir deklarācijas iniciatora Valentīna Zārnta izveidotā vietne www.reformthecap.eu 

Eiropas Parlaments ir sācis gatavot viedokli par reformu. Paredzu, ka diskusija tajā nudien nebūs viegla, jo daudzi deputāti ir vecās politikas lobiju ietekmē.  Par to liecināja arī nesenā diskusija Parlamenta Lauksaimniecības komitejā, kur vadošo ekonomistu viedoklivdaudzi deputāti  uzklausīja ar dziļu skepsi. Tomēr pārmaiņas ir nenovēršamas.  Centīsimies tās veicināt – gan Latvijas, gan visas Eiropas kopīgajas interesēs.