Lasīšanas ilgums: 2 minūtes
Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā svarīgākais darbs pašlaik norit pie Ziņojuma par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada. Referenta Džordža Laiona sagatavotajam ziņojuma projektam ir iesniegti gandrīz 900 dažādi labojumi un deputāti mēģina rast kompromisu galvenajos jautājumos.
Kādas ir Latvijas galvenās intereses, kuras es, sadarbībā ar kolēģiem no valstīm ar līdzīgām interesēm, aizstāvu diskusijās parlamentā?
– padarīt Kopējo lauksaimniecības politiku taisnīgāku
* mēs aicinām nākotnē KLP maksājumus sadalīt vienlīdzīgāk dalībvalstu un uzstājam, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem
* mēs uzsveram, ka jaunās dalībvalstis, pievienojoties Eiropas Savienībai, pamatoti sagaidīja un prasīja, lai ar laiku KLP atbalsts tajās sasniegs vienādu līmeni ar vecajām dalībvalstīm;
* mēs uzsveram, ka taisnīgas sadales sistēmas definēšanai jāatrod objektīvi kritēriji; protams, dažādi deputāti no dažādām valstīm ar jēdzienu “objektīvs” saprot atšķirīgas lietas; mēs uzskatām, ka jāņem vērā ir objektīvi lauksaimniecības politikas mērķi, nepieciešamība nodrošināt godīgu konkurenci iekšējā tirgū, kā arī kopējais ES politikas mērķis izlīdzināt ekonomiskās attīstības atšķirību dalībvalstu starpā
* mēs uzsveram , ka pēc iespējas ātrāk ir jāpāriet no vēsturiskās atsauksmēs pamatotas maksājumu apjoma noteikšanas shēmām uz tiešā atbalsta maksājumu piesaistīšanai platībai; ņemot vērā maksājumu milzīgo apjomu vecajas dalībvalstīs un šī jautājuma politiskajam jūtīgumam, idejai par ātru pareju uz vienādiem vai līdzvērtīgiem maksājumiem par hektāru ir daudz oponentu; viens no kompromisa priekšlikumiem ir noteikt pārejas periodu dažu gadu garumā pēc 2013. gada, tomēr pat šim priekšlikumam pagaidām nav vairākuma atbalsta, jo daudzi deputāti būtībā cenšas saviem zemniekiem- vēlētājiem, saglabāt līdzšinējo atbalsta līmeni pēc iespējas ilgāk
– pienācīgi finansēt Kopējo lauksaimniecības politiku no ES kopējā budžeta
* daudzas Eiropas Savienības valstīs ir budžeta krīze un ES plāno īstenot arī daudzas jaunas politikas (piemērām, klimata pārmaiņu jomā), tāpēc ir ļoti iespējams, ka dalībvalstis samazinās ES finansējumu un tas tieši skars arī Kopējā lauksaimniecības politika
* nepieciešamība izlīdzināt atbalstu jauno un veco dalībvalstu lauksaimniekiem ir viens no argumentiem KLP budžeta saglabāšanai vismaz 2013. gada līmenī
– saglabāt KLP kā Savienības kopīgu politiku un nenodot tās finansēšanu dalībvalstu pārziņā, jo dažādo dalībvalstu dažādās budžeta iespējas radītu dažādas papildu līdzfinansēšanu , kas kaitētu taisnīgai konkurencei
– skaidri noteikt Kopējā lauksaimniecības politikas mērķus un izvēlēties tiem atbilstošus atbalsta instrumentus (nevis otrādi – sadalīt maksājumus dalībvalstu starpā un tad pielāgot politikas formulējumus)
* mēs uzsveram, ka vienam no KLP pamatmērķiem pēc 2013. gada jābūt ārējai konkurētspējai un vienādiem konkurences apstākļiem iekšējā tirgū