Sandra Kalnietes rakstiska deklarācija  Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā 2010. gada 8. septembrī

Eiropas Savienība ir pasaules vadošais reģions, kurš jau vairāk kā 50 gadus rīkojas pēc noteiktiem principiem. Mēs esam spēcīgi, jo esam bijuši vienoti un solidāri. Kopienas lielākās dalībvalstis ir ievērojušas mazāko valstu intereses, bet ekonomiski spēcīgākās valstis atbalstījušas ekonomiski vājākās valstis. Arī turpmāk mēs nedrīkstam atteikties no šiem principiem. Turpini lasīt »

Balsojuma skaidrojums par rezolūciju ‘par romu stāvokli Eiropā un personu tiesību uz brīvu pārvietošanos pārkāpumiem’ Eiropas Parlamenta sesija Strasbūrā 2010 9. septembrī . B7-0492/2010 Šo rezolūcijas projektu iesniedza Eiropas Tautas partijas un Eiropas konservatīvo un reformistu grupu deputāti, tomēr viņš neguva vairākumu. Parlaments ar balsu vairākumu pieņēma citu rezolūcijas variantu.

Es balsoju par Eiropas Tautas partijas grupas ierosinātas rezolūcijas pieņemšanu, jo uzskatu, ka ir nepieciešams pieņemt un īstenot visaptverošu romu problemātikai veltītu kopīgu Eiropas stratēģiju, kas novērstu romu sociālo un ekonomisko atstumtību. Turpini lasīt »

Autors: Elīna Gulbe

Publicēts: “Druva”, 24.08.2010

Priekuļu novada “Spāriņu Kalnā” norisinājās trīs dienu seminārs 35 jauniešiem no visas Latvijas, kuri iesaistījušies dažādās politiskajās organizācijās. Tā tēma bija “Jaunietis Eiropā!”. Pasākuma iniciatore bija Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, projekts īstenots sadarbībā ar Robēra Šūmaņa fondu.

Sandra Kalniete teic, ka šo pasākumu varētu nosaukt gan par nometni, gan semināru. “Ideja radusies pēc manas pieredzes Francijā, kur politisko partiju jauniešiem populāras ir tā saucamās vasaras universitātes,” pastāstīja S. Kalniete. Šādā nometnē Latvijā, tāpat kā Francijā, pieredzējušu un kvalificētu lektoru priekšlasījumi par nometnes tematiku apvienoti ar savstarpēju socializāciju. Pilsoniskās savienības jauniešu nodaļas vadītājs Jānis Birks piebilst, ka no semināra šo pasākumu atšķir tas, ka šeit notiek arī komandu veidošanas spēles un citas darbības ārā. “Tā nav tikai tāda sēdēšana un klausīšanās,” teic J. Birks. “Mēs cenšamies jauniešus arī izklaidēt un organizēt dažādas aktivitātes, kuru laikā viņi gūtu jaunas iemaņas.” Turpini lasīt »

Latvijas avīze, 16.07.2010.

Autors: Ināra Mūrniece

Grib izmantot iespējas, ko sniegs Polijas un Ungārijas prezidentūras

Vēstures jautājumi un nacisma un totalitārā komunisma noziegumu pielīdzināšana Eiropas Parlamentā (EP) joprojām ir karsta tēma. Jau rakstījām, ka šobrīd top patiesi vērienīgs Eiropas Vēstures muzeja projekts, un pie tā strādā ekspertu grupa bijušā EP priekšsēdētāja, tagad eirodeputāta Hansa Gerta Poteringa vadībā. Tā uzdevums: Eiropā veidot vienotāku vēstures izpratni, kurā Austrumeiropas un Centrāleiropas vēstures koncepcijas nebūtu nodalītas, kā arī skaidrot, ka totalitārais komunisms bija tikpat noziedzīgs režīms kā nacisms. Pirms pāris mēnešiem, pateicoties arī EP, izveidota neformāla eiroparlamentāriešu Vēstures grupa ar līdzīgu mērķi. Pagaidām tā paguvusi noturēt savu pirmo sanāksmi un plāno darbu aktīvi uzsākt rudens sesijas laikā, kad uz sēdēm sanākšot reizi mēnesī. Turpini lasīt »

28. maijs (2010), Guntars Laganovskis, LV.LV

39 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti maija sākumā izveidoja Eiropas vēstures izlīguma grupu, kuras mērķis robežojas ar neiespējamo – pretrunīgo 20. gadsimta vēstures interpretāciju konsolidācija vienotā Eiropas vēsturē. Grupu izveidojusi un to vadīs no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete SANDRA KALNIETE.

Kas pamudinājis Eiropas Parlamenta deputātus, izveidojot vēstures izlīguma grupu, pievērsties neizskaidrotiem un lielākoties arī neērtiem vēstures jautājumiem?

Jāprecizē, ka tā nav Eiropas Parlamenta institucionāli ar kādu lēmumu izveidota struktūra. Katram deputātam ir iespēja nodarboties ar domubiedru meklēšanu. Šī grupa ir mana personiskā iniciatīva. Es uzrunāju Tunni Kelamu no Igaunijas, Vītautu Landsberģi no Lietuvas un nolēmām šādu grupu izveidot. Lielāko organizatoriskā darba daļu paveica tieši mans birojs. Turpini lasīt »

Latvijas avīze, publicēts 27.05.2010. Autors: Iveta Tomsone

ES atbalstam lauksaimniekiem ir jābūt godīgākam – tas ir skaidrs visiem politiskajiem spēkiem ES, kas iesaistīti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas, kam jāstājas spēkā pēc 2013. gada, sagatavošanā. Pirmo ziņojumu par KLP pēc 2013. gada šobrīd gatavo Eiropas Parlaments (EP), un tajā jautājums par maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm skarts maz. Turklāt debates liecina – maksājumu izlīdzināšana nenotiks tūlīt 2014. gadā. Ietekmīgākās ES dalībvalstis, kam ir liela teikšana arī EP ziņojumu gatavošanā, gādā, lai taisnīgākas maksājumu sistēmas ieviešanai tiktu noteikts pārejas periods, kas varētu ilgt no trim līdz pat sešiem gadiem. Atgādināšu, ka Latvija saņem otros mazākos maksājumus par vienu hektāru aiz Rumānijas un tie nepārsniedz 50 eiro, bet lielākos – Grieķija, apmēram 600 eiro. ES vidēji lauksaimnieks par hektāru saņem nedaudz virs 200 eiro. Turpini lasīt »