Lasīšanas ilgums: 3 minūtes

Otrdien, 20. novembrī Rīgā notika Eiropas Komisijas seminārs par kavēto maksājumu direktīvu, kurā tika detalizēti skaidroti jaunās direktīvas noteikumi. No Eiropas Parlamenta puses direktīvu veidoja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, kurā strādā arī Sandra Kalniete. Zemāk viņas runa šodienas seminārā.

Sandra Kalniete: “Vispirms es vēlētos pateikt paldies Eiropas Komisijai par šī semināra rīkošanu, skaidrojot sabiedrībai Eiropas Savienības institūcijās pieņemtos lēmumus un veidojot dialogu ar privāto sektoru.

Ir ļoti svarīgi skaidrot lēmumus, jo tas palīdz izvairīties no pārpratumiem, kad Briselē veidotie un pieņemtie likumi tiek nepareizi vai neprecīzi interpretēti Latvijā. Šādi semināri, kuros piedalās Eiropas Komisijas pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, nacionālo valstu un privātā sektora pārstāvji palīdz uzņēmējiem un pilsoņiem pielietot Eiropas likumus un novērst nepareizu interpretāciju rašanos.

Kad es tiku ievēlēta Eiropas Parlamentā 2009. gadā Latvija atradās ekonomiskās krīzes zemākajā punktā. Tagad Latvijā jau vairākus gadus pēc kārtas ir straujākais IKP pieaugums Eiropas Savienībā.

Viens no iemesliem šai izaugsmei ir Latvijas pozitīvā attieksme pret Vienotā tirgus principiem un salīdzinoši augstais sniegums vienotā tirgus principu ieviešanā. Mēs esam maza, atvērta, uz eksportu orientēta ekonomika, kurai vienotā tirgus efektīva darbība un tālāka attīstība ir īpaši svarīgas.

Saskaņā ar  Eiropas ekonomikas pētnieku aplēsēm, vienotā digitālā tirgus izveidošana un tālāka šķēršļu noņemšana vienotajā tirgū var dot līdz pat 6% IKP pieauguma Eiropā nākamajos piecos gados.

Eiropas Parlamentā es strādāju Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā un man ir gandarījums par paveikto tajā, it īpaši par Vienotā tirgus akta pieņemšanu, kas ir vairāku pasākumu kopums, lai sekmētu ekonomikas attīstību. Man ir prieks, ka biju viena no galvenajām referentēm ziņojumam par Vienotā tirgus pārvaldību, kas bija pamats Vienotā tirgus akta izstrādei.

Diemžēl dažādās dalībvalstīs joprojām ir saglabājušās vairākas barjeras, kuras traucē pilnveidot vienoto tirgu.

Aizvadīto piecus gadu laikā mūsu komitejai uzņemoties vadošo lomu mēs strādājām pie vairākiem likumiem, lai pilnveidotu vienoto tirgu un tādējādi atjaunot spēcīgu ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā. Nosaukšu tikai dažus no šiem likumiem:

Koncesiju līguma direktīva

Valsts iepirkumu elektronisko rēķinu direktīva

Strīdu izšķiršana tiešsaistē

Patērētāju aizsardzības direktīva

Kavēto maksājumu direktīva

Tie ir tikai daži no svarīgākajiem jautājumiem, kurus apspriedām mūsu komitejās. Domāju, ka jebkurš politiķis dalībvalstīs saprot, ka šos un daudzu citus likumus, kuri pilnveido vienoto tirgu, ir nepieciešams ieviest pēc iespējas ātrāk. Taču lielākā daļa politiķu arī nezina kā panākt, ka pēc šādu likumu ieviešanas atkārtoti tikt ievēlētiem.

Strādājot pie kavēto maksājumu direktīvas es biju nepatīkami pārsteigta uzzinot, ka vairākās dalībvalstīs rēķini tiek apmaksāti 60 vai pat vairāk dienas pēc to izrakstīšanas. Jebkuram uzņēmumam šāda novēlota rēķinu apmaksa samazina apgrozāmo līdzekļu pieejamību un traucē normāli strādāt. Turklāt ļoti bieži samaksu kavēja valsts iestādes, kurām tagad noteikts, ka jānorēķinās 30 dienu laikā. Interesanti, ka maksājumu kavēšana ir problēma nevis jaunajās dalībvalstīs, bet tieši vecajās dalībvalstīs.

Tieši tādēļ šī direktīva konkrēti palīdzēs tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri eksportē uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Direktīva paredz, ka strīdi būs jārisina daudz ātrāk nekā tas tiek darīts līdz šim. Un tas ir īpaši izdevīgi mazajiem uzņēmumiem – ja lieliem uzņēmumiem ir jārisina strīdi ārvalstīs, tad šie uzņēmumi var atļauties algot juristus. Taču tādas iespējas nav MVU uzņēmumiem, kuru strīdu apjomi bieži vien ir daži tūkstoši vai daži desmiti tūkstoši eiro, tādēļ juristu algošana citā dalībvalstī priekš ilgas tiesvedības neatmaksājas. Esmu pārliecināta, ka šī direktīva nav pilnīga, taču tā atrisina daļu no pastāvošajām problēmām.

Diskutējot par šo direktīvu parlamentā, mūsu mērķis bija panākt, ka tiek radīta jauna darījumu kultūra, kurai būtu raksturīga tendence veikt maksājumus savlaicīgi. Savukārt prakse, kavēt maksājumus, būtu nepieņemama un nebūtu ikdienas prakse.

Tāpat parlamentā mēs uzskatījām, ka ir jārada stimuli, lai uzņēmumi nekavētu maksājumus. Ja mēs domāsim tikai par sodiem, tad diez vai mēs panāksim kultūras maiņu.

Esmu priecīga, ka šodien notiek šis seminārs, jo, jāatzīst – nav daudz uzņēmumu, kuri zinātu par šo jauno direktīvu un joprojām ir daudzi neatbildēti jautājumi. Esmu droša, ka šodienas diskusija palīdzēs rast atbildes vismaz uz daļu no šiem jautājumiem un vēlos pateikties, ka uzklausījāt mani.”