Lasīšanas ilgums: < 1 minūte
Beļģijas Iekšlietu ministrija ir informējusi Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, ka turpmāk baltiešiem, kuri reģistrēsies dzīvošanai Beļģijā, kā dzimšanas vieta tiks norādīta pašvaldība, kurā viņi dzimuši. Savukārt baltiešiem, kuri dzimuši pēc 1991. gada, dokumentos kā dzimšanas vieta tiks norādīta viena no trim Baltijas valstīm. Līdz šim visos dokumentos baltiešiem, kas dzimuši Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā padomju okupācijas laikā kā dzimšanas vieta vēl arvien tika norādīta Padomju Savienība. Gada sākumā Kalniete griezās pie Beļģijas iekšlietu ministres Žoelas Milkē (Joelle Milquet) aicinot viņu labot šo kļūdu, jo tā ir pretrunā ar ministres valsts īstenoto Baltijas okupācijas neatzīšanas politiku.
Kalniete: “Deviņus mēnešus pēc vēstules uzrakstīšanas un pēc daudziem telefona zvaniem mums beidzot izdevās saņemt atbildi, kurā paskaidrots, ka šo jautājumu ir izskatījušas vairākas ministrijas un ir atrasts risinājums, kas atbilst Beļģijas oficiālai politikai un nav pretrunā ar Baltijas zemju valstisko pēctecību. Man ir gandarījums, ka tas ir izdarīts, jo šie it kā sīkumi ir ļoti aizskaroši kā valstij, tā katram individuāli. Cilvēkiem Rietumeiropā joprojām ir jāskaidro mūsu vēsture.”
Savā vēstulē, ko Kalniete nosūtīja Beļģijas ministrei, viņa aicināja šo jautājumu risināt pēc būtības, jo līdzīgu praksi Beļģijas autoritātes nepiemēro citu bijušo okupēto valstu iedzīvotājiem. “Cik man zināms, tad personām, kas reģistrējas Beļģijas pašvaldībās un ir dzimušas Francijā Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, netiek norādīts, ka persona dzimusi Višī Francijā vai okupētās zonas Francijā. Tāpat arī Čehijas iedzīvotājiem, kuri dzimuši Otrā pasaules kara laikā, netiek norādīts, ka viņi dzimuši Bohēmijas un Morāvijas protektorātā,” vēstulē rakstīja Kalniete.