Lasīšanas ilgums: < 1 minūte
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk kā 2000 eiro gadā.
Kalniete: “Latvijai KLP budžets pieaugs par 50% un pieaugs arī tiešmaksājumi. Turklāt, uz apmēram 50 tūkstošiem Latvijas mazo saimniecību šis atskaitījums neattieksies.” Deputāte norāda, ka vēl joprojām nav īstas skaidrības, cik daudz līdzekļu finanšu disciplīnai būs nepieciešami un par precīziem skaitļiem varēs runāt tikai gada beigas. Svarīgs arī tas, ka finanšu disciplīnas fonda veidošanā būs jāpiedalās visiem Eiropas zemniekiem, bet izdevīgākā situācijā ir valstis, kur ir liels skaits mazo saimniecību, tai skaitā arī Latvijā.
“Šo samazinājumu vissmagāk jutīs Rietumeiropas zemnieki, kuri ir kļuvuši pārāk atkarīgi no tiešmaksājumiem un kuriem tiešmaksājumi jau tā tiks samazināti jaunās KLP ietvaros. Jāņem vērā, ka Eiropa ļoti lēnam virzās uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu un tiešā atbalsta samazināšanu zemniekiem. Ieguvēji būs Austrumeiropas un Baltijas valstu zemnieki, kuri pieraduši strādāt sūrākos apstākļos,” uzskata Kalniete.
Papildus informācija:
Mārtiņš Spravņiks
Parlamentārais asistents
martins.spravniks@europarl.
+371 26004848