Lasīšanas ilgums: < 1 minūte

Otrdien Strasbūrā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalnietes (Vienotība) tikās ar Eiropas komisāri Vivjenu Redingu, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar vienotas labas arhīvu prakses standartu ieviešanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Arhīvu likumdošana pilnībā ir katras dalībvalsts kompetencē, tomēr tās ir atbildīgas par arhīvu materiālu saglabāšanu, jo tie ir daļa no kopīgās Eiropas atmiņas un vēstures.

Kalniete komisārei izteica bažas par to, ka dažās dalībvalstīs pēc parlamentārajām vēlēšanām, mainoties politisko spēku varas konfigurācijai, notiek mēģinājumi mainīt arhīvu likumdošanu un ierobežot pieejamību nesenās vēstures materiāliem. Tāpat deputāte aicināja Eiropas Komisiju jautājumu par arhīvu likumdošanas atbilstību ES Padomes rekomendācijām par labu arhīvu praksi iekļaut ES kandidātvalstu pievienošanās sarunās. Viņa uzsvēra, ka 20.gadsimta Eiropas vēstures pētniecībai ir nepieciešama pieeja trešo valstu arhīviem un lūdza jautājumu par arhīviem iekļaut ES – Krievijas vadītāju un delegāciju darba kārtībā. «Patiesību par Baltijas un Austrumeiropas valstu vēsturi mēs varam pilnībā uzzināt tikai tad, ja mūsu pētniekiem beidzot būs pieejami dokumenti, kas glabājas Krievijas arhīvos, tostarp bijušo drošības dienestu, slepenpolicijas un izlūkdienestu  arhīvos. Šo arhīvu materiāli ir svarīgi, lai gūtu vispusīgu Rietumeiropas valstu vēstures ainu,» uzskata Kalniete.

Komisāre Redinga sarunā ar Kalnieti teica, ka uzskata Eiropas vēstures pieredzes saglabāšanu par svarīgu uzdevumu un uzsvēra, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, ka nacionālie arhīvi netiktu ļaunprātīgi izmantoti politiskiem mērķiem un tiktu nodrošināta krājumu saglabāšana. Viņa informēja, ka nākamajā ES budžeta perioda projektā pēc viņas priekšlikuma  par 20% ir palielināts finansējums tajās ES programmu sadaļās, kuru mērķis ir uzlabot eiropiešu informētību par pagātni un stiprināt kopības sajūtu, atbalstīt pagātnes dokumentēšanu un liecību vākšanu.