Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Trešdien, 24.oktobrī, Parīzē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete EP Lauksaimniecības komitejas delegācijas sastāvā tikās ar Francijas lauksaimniecības ministru Stefanu Le Follu (Stephane Le Foll), lai diskutētu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Tikšanās notika pēc lauksaimniecības ministra, līdz nesenam laikam EP Lauksaimniecības komitejas deputāta, iniciatīvas. Sarunu laikā viens no visvairāk apriestajiem tematiem bija jautājums par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, kurš ir ļoti svarīgs Baltijas valstu zemniekiem.

Kalniete: ”Ministrs apstiprināja, ka Francija atbalsta EK priekšlikumu par tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Tanī pat laikā Francijas valdība esot atvērta, lai meklētu risinājumu valstīm ar mazākajiem maksājumiem. Tas sasaucas ar to, ko savas vizītes laikā Latvijā teica mans kolēģis no EP Mišels Dantēns, kurš minēja, ka Baltijas valstīm varētu būt īpašs risinājums tiešmaksājumu izlīdzināšanā.” Francijas atbalsts Baltijas valstīm ir svarīgs, jo tā ir viena no ietekmīgākajām dalībvalstīm, kurai ir liels balsu svars loma Eiropas budžeta un politikas lēmumos.

Tāpat sarunās tika skarts jautājums par kopējo Eiropas Savienības budžetu un tā iespējamo samazinājumu. ”Ministrs uzsvēra, ka Francija neatbalsta nostāju, ka budžeta vienošanās būs panākama, samazinot finansējumu kohēzijai vai lauksaimniecībai. Ministrs apstiprināja, ka abu politiku finansējums ir jāsaglabā līdzsvaroti un līdzšinējā apjomā. Tas vēlreiz pierāda, ka baumas par to, ka Latvijai būs jāizdara izvēle par labu lauksaimniecībai vai kohēzijai, ir nepatiesas. Francija, tāpat kā Latvija, kohēzijai atvēlētos līdzekļus redz kā svarīgu izaugsmes instrumentu, lai attīstītu mazāk attīstītos reģionus un līdzekļi tam nedrīkst tikt atņemti,” saka Kalniete.

Le Folls iepazīstināja deputātus ar Francijas jauno priekšlikumu, kas paredz tiesības dalībvalstij no savas nacionālās aploksnes papildus maksājumus pie tiešmaksājuma par saimniecības pirmajiem 50 hektāriem. Viņš informēja, ka Francija ir sākusi intensīvas konsultācijas ar dalībvalstīm un jau guvusi pozitīvas atsauksmes par šo priekšlikumu.

”Latvijai ir rūpīgi jāiepazīstas ar šī jaunā priekšlikuma būtību un jāvērtē, vai tas mūsu lauksaimnieku konkurētspējai ir izdevīgs. Iespējams, ka tajā slēpjas politiskā kompromisa potenciāls, kas beidzot dod iespēju Parlamentam un Padomei vienoties par maksājumu izlīdzināšanu ar tām valstīm, kurām jāzaudē visvairāk,” teica Kalniete.

Le Folls par Francijas lauksaimniecības ministru kļuva šā gada 16. maijā pēc tam, kad Sociālistu partijas kandidāts Fransuā Olands uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Iepriekš viņš bija EP deputāts. KLP reforma šobrīd tiek veidota EP Lauksaimniecības komitejā, kurai tuvāko nedēļu laikā vajadzētu vienoties par kopēju pozīciju tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājumā, lai varētu sākt sarunas ar dalībvalstīm. Jaunajai KLP reformai jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.