Latvijas mērķis – 214 eiro par hektāru pašreizējo 144 eiro vietā

Par Eiropas Savienības (ES) Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākotnē, kas šobrīd parādās Eiropas Komisijas piedāvājumā, patlaban ir vairāk pretēju viedokļu nekā vienbalsības. Par to spilgti liecināja tikšanās Eiropas Parlamenta (EP) sēžu zālē Briselē, kad pirmo reizi pie viena sarunu galda sēdās visas atbildīgās lēmējpuses – Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Komisija un dalībvalstu lauksaimniecības ministri. Četru stundu garās debatēs, kurās izteica viedokļus un vērtējumus par KLP, vairāk bija saklausāma kritika nekā pozitīvi vērojumi.

Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kurai šī bija pirmā darba vizīte Briselē pēc stāšanās amatā, savā uzrunā EP norādīja, ka Latvijas lauksaimniekiem nav pieņemami EK priekšlikumi tiešmaksājumu izlīdzināšanai, jo netiek atrisināta nevienlīdzība. “Mēs uzskatām, ka aprēķinu pamatā nevar būt vēsturiskie dati (tiešmaksājumu aprēķini balstās uz aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu ražošanas rādītājiem Latvijā. – Red.), kas neatspoguļo reālo situāciju. Mūsu piedāvājums ir tāds, ka neviena Eiropas Savienības dalībvalsts nevarētu saņemt mazāk par divdesmit procentiem zem vidējā ES tiešmaksājumu līmeņa. Mēs aktīvi iestāsimies par vienlīdzīgākiem maksājumiem un kopā ar lauksaimniekiem piedalīsimies dažādos iespējamos forumos.”

L. Straujumas viedoklim pievienojās Bulgārijas, Portugāles un Lietuvas zemkopības ministri, kā arī vairāki jauno valstu EP deputāti. Publisku kritiku pauda arī EP deputāts, Lauksaimniecības komitejas loceklis Alfrēds Rubiks: “Mums saka – ko jūs uztraucaties, 2020. gadā jūs saņemsiet vairāk nekā 50 procentu no ES vidējā līmeņa maksājumiem, taču līdz tam laikam Latvija Eiropas Savienībā jau būs bijusi 15 gadus un iegūs tikai pusi no ES vidējā līmeņa maksājumiem. Ar šādu realitāti šaubos, ka Latvijas pilsoņi 2014. gadā ar lielu entuziasmu vēlēs par saviem deputātiem Eiropas Savienībā.”

Bet EP deputāte Sandra Kalniete norādīja, ka Latvijas zemnieki daudz gaida no jaunās lauksaimniecības reformas un vispirms vēlas, lai Eiropā izveidotos godīgi konkurences apstākļi un netiktu kropļots vienotais tirgus. “Mēs uzskatām, ka ir jārada taisnīga tiešmaksājumu sistēma, kuras pamatā ir objektīvi kritēriji, nevis vēsturiski dati, kā tas ir pašlaik jaunajā EK priekšlikumā.”

Taču to pašu tiešmaksājumu kritikas bumbu pretējos vārtos raidīja Beļģijas pārstāvji, norādot, ka lielākie zaudētāji būs nevis Baltijas zemnieki, jo viņiem tiešmaksājumi tiks palielināti, bet gan, piemēram, beļģi, kuri būs starp tiem veco valstu zemniekiem, kam pēc KLP reformas maksājumu summu par dažiem procentiem samazinās un tādēļ nāksies zaudēt vismaz 100 eiro par hektāru. Tiesa gan, tik un tā kopējos skaitļos Beļģija turpinās būt starp tām valstīm, kas joprojām saņems tiešmaksājumus virs ES vidējā līmeņa, bet Latvija arī pēc reformas paliks starp valstīm, kam maksājumi vidējo līniju nesasniegs.

Bet ES budžeta lielākās uzturētājas Vācijas lauksaimniecības ministre Ilze Aignere nepārprotami norādīja, ka tiešmaksājumu sistēma, kādu šobrīd piedāvā EK, nav lielākā ļaunuma sakne un pirms runā par naudas sadalījumu, ir jāredz, kas kopumā notiks ar ES lauksaimniecībai atvēlēto budžetu, un “šis jautājums ir jāaplūko, ņemot vērā finanšu sadalījumu saistībā ar citām ES politikas jomām, piemēram, lauku attīstību”.

Jāteic, ka konferences laikā jūtami vairāk vārda tiesības ieguva runātāji no vecajām valstīm, kurām tiešmaksājumi (kas svarīgi Latvijai un dažām citām valstīm) nav tik aktuāla problēma, bet vairāk rūp naudas atvēlēšana, piemēram, lauku zaļumošanai, attīstībai vai maksājumi mazajiem zemniekiem.

Lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs jau pēc konferences atzina, ka asā kritika neliek domāt, ka KLP šā brīža variantā tā arī pie iznākuma nenonāks. “Diskusijas ir daļa no demokrātijas, un tikai tajās jau arī izkristalizēsies lēmums. Šobrīd jūtams, ka nav iebildes pret instrumentu kā tādu, bet gan niansēm, par kurām mums vēl ir laiks vienoties.”

Zemkopības ministre L. Straujuma sarunā atzina, ka viņas taktika turpmāk būs personiskas tikšanās ar visām svarīgajām procesā iesaistītajām pusēm. Arī vizītes dienu Briselē L. Straujuma izmantoja, lai tiktos ar abu pārējo Baltijas valstu kolēģiem, bet nākampirmdien ES lauksaimniecības ministru sēdes laikā Briselē L. Straujumai paredzēta tikšanās ar lauksaimniecības komisāru D. Čološu. Zemkopības ministre norādīja, ka viņa plāno apmeklēt arī tās valstis, kuru līderu vārds būs izšķirošs gala lēmumā par KLP. Līdz jaunajam gadam L. Straujuma plāno viesoties Dānijā, kas nākamā pēc Polijas pārņems prezidentūru ES. Par Latvijas izredzēm panākt savas tiesības ministre izsakās lakoniski: “Prognozes ir ļoti dažādas. Mērķis ir 214 eiro par hektāru pašreizējo 144 eiro vietā.