Lasīšanas ilgums: 2 minūtes
Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes veidoto deklarāciju par taisnīgu Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) ir parakstījuši pilnīgi visi no Baltijas valstīm ievēlētie deputāti. Deklarācija šodien tiks nosūtīta Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām. Kopumā EP no Baltijas valstīm ir ievēlēti 26 deputāti.
Deputāti deklarācijā atgādina, ka Komisijas KLP reformas piedāvājums ir netaisnīgs pret Baltijas valstīm un neatbilst kopienas pamatprincipiem. Tāpat deputāti pieprasa tiešos maksājumus aprēķināt pēc objektīviem kritērijiem, kā arī noteikt tiešo maksājumu zemāko slieksni 80 % apmērā un augstākos griestus 120 % apmērā no vidējā maksājumu lieluma Eiropā. “Ar šo deklarāciju mēs pieprasām KLP reformu veidot taisnīgā veidā, lai ieguvēji būtu visi eiropieši. Mēs iestājamies par principiem, kuri ir saprātīgi, bet kurus Komisija ir ignorējusi,” uzskata Kalniete, kura EP strādā Lauksaimniecības komitejā. Baltijas deputāti arī pieprasa tām dalībvalstīm, kuras tiešmaksājumos saņem mazāk nekā 50% no ES vidējā maksājuma par hektāru, noteikt īsu tiešo maksājumu pārejas periodu. Komisijas piedāvātais pārejas periods līdz 2020. gadam nav pieņemams. Kalniete atzīst, ka viņu nepatīkami pārsteigusi divās EP rezolūcijās apstiprināto reformas nostādņu ignorēšana Komisijas reformas piedāvājumā, jo tieši EP kopā ar Padomi apstiprinās jauno lauksaimniecības politiku.
Kalniete: “Neskatoties uz dažādu politisko pārliecību, Baltijas valstu deputāti ir spējuši vienoties, lai aizstāvētu mūsu valstu intereses sarunās par KLP reformu. Tā ir spēcīga vēsts, kuru sūtam Komisijai, Padomei un citiem mūsu kolēģiem Parlamentā. Tas ir piemērs tam, ka sarunu ceļā arī politiskie pretinieki var vienoties lielāka mērķa vārdā. Pašlaik būtu nepareizi krist izmisumā un gausties par Latvijai nepietiekami atvēlētajiem līdzekļiem nākamajā Eiropas Savienības finanšu periodā. Tikai tagad sākas īstais darbs un sarunas par šī budžeta izstrādāšanu. Vienoti darbojoties, Baltijas valstis var būtiski ietekmēt gala lēmumu, panākot sev labvēlīgu rezultātu.” Deputāte ir iecerējusi arī turpmāk Baltijas valstu deputātiem piedāvāt rīkoties kopīgi, lai vienoti aizstāvētu visu triju valstu intereses EP lauksaimniecības, kā arī struktūrfondu jautājumos.
12. oktobrī Komisija prezentēja KLP reformas piedāvājumu, kuru deputāti kritizēja. EP KLP reforma ir iesniegta kā likumdošanas pakete, kura sastāv no 7 ziņojumiem. Par reformu atbildīgā būs Lauksaimniecības komiteja, kurā reformu būtu nepieciešams apstiprināt līdz 2012. gada beigām, lai pēc tam varētu sāktu sarunas ar Padomi. Jaunajai politikai jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.