Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Sandra Kalniete par Latvijas valstiskumu un moratorijiem

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijā noteiktie Latvijas valstiskuma pamati nav diskutējami. To apšaubīšanai Latvijas politikā ir jāpieliek punkts. Un nevis uz trīs gadiem, bet uz visiem laikiem.

Visām Latvijas partijām, kuras grib piedalīties valsts attīstībā, ir skaidri jāapzinās, ka 1990. gadā tika atjaunota 1918. gadā proklamētās valsts neatkarība pēc 50 prettiesiskas okupācijas gadiem. Tas ir mūsu valsts tiesiskais pamatu pamats.

Uz šī pamata mēs divdesmit gadus esam cēluši savu valsti un kļuvuši par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Uz šī pamata mēs turpinām un turpināsim totalitārisma vēstures apzināšanu un skaidrošanu Eiropas sabiedriskajā un politiskajā telpā. Tajā arvien skaidrāka kļūst izpratne par to, ka nacistiskā Vācija un staļiniskā PSRS  bija vienlīdz noziedzīgi režīmi. Eiropas Savienības Padomes 2011. gada jūnija un vairākos Eiropas Parlamenta lēmumos Eiropas traģiskā pagātne, kurā vainojami totalitāri komunistiskie, un nacionālsociālistiskie režīmi ir atzīta par Eiropas kopīgās vēstures daļu. Eiropas institūcijas uzsver, ka samierināšanos nav iespējams panākt bez patiesības un pagātnes notikumu atceres un ka to izpētei un apzināšnai ir jāvelta pienācīga uzmanība un līdzekļi. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt to, lai totalitārisma noziegumi nekad vairs neatkārtotos.

Uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un pilsonības pēctecības principi mēs divdesmit gadus esam veidojuši mūsu sabiedrību. Arī  šie divi mūsu valstiskuma pīlāri nav apšaubāmi.

Es apsveicu Saskaņas Centra valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova ieceri pārtraukt Latvijas valstiskuma, valodas un pilsonības pamatu pārskatīšanu. Bet tas ir jāizdara uz visiem laikiem, ne tikai uz trijiem gadiem.

Okupācijas prettiesiskuma atzīšana nevar būt valdības koalīciju veidošanas tirgus priekšmets. Tā ir jebkādas atbildīgas, demokrātiskas un eiropeiskas politiskās darbības priekšnoteikums. Sadarbību starp lielākajiem Latvijas politiskajiem spēkiem var veidot uz skaidras vienošanās pamata, ka neviena Latvijas iedzīvotāja piederība Latvijas valstij un viņu tiesību kopums Latvijā vairs nav apšaubāms. Nelatviešu repatriācija nav valsts politika, bet individuālas izvēles jautājums.

Es patiesi ceru, ka Saskaņas Centrs reiz atradīs drosmi saviem vēlētājiem un visiem Latvijas pilsoņiem skaidri un gaiši apliecināt savu attieksmi pret Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, Satversmi, Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, kuros Latvijas valsts nepārtrauktības princips ir konsekventi un daudzkārt  apstiprināts.