Lasīšanas ilgums: 3 minūtes

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja apstiprināja ES lauksaimniecības politikas reformas politiskās vadlīnijas laikam līdz 2020. gadam. Komiteja atbalstīja pozitīvas pārmaiņas Latvijas zemniekiem svarīgākajos jautājumos, tostarp aicinot tiešos maksājumus noteikt taisnīgi un krasi samazināt pašreizējās atšķirības atbalstā dažādu valstu zemniekiem.

Parlaments uzskata, ka  atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā. EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) piedalījās dokumenta veidošanā un iesniedza priekšlikumu noteikt, ka nevienā valstī nedrīkst saņemt mazāk par 80 % un vairāk par 120 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

“Karstas diskusijas par konkrētiem skaitļiem vēl ir priekšā, bet svarīgi, ka Parlaments atbalsta šo principu. Tas nozīmē, ka  Grieķija vairs nevarēs saņemt piecreiz lielāku atbalstu par vienu hektāru apsaimniekotās zemes kā Latvijā. Arī turpmāk būs sarežģītas diskusijas, jo gaidāma nopietna līdzekļu pārdale pret ko ir ievērojama pretestība,” saka Kalniete.

Pēc Kalnietes iniciatīvas vairāki Lauksaimniecības komitejas deputāti no Polijas, Bulgārijas un Rumānijas iesniedza kopējus priekšlikumus, lai ziņojumā tiktu ņemtas vērā jauno dalībvalstu intereses.

Kalniete: “Līdz šim sasniegto rezultātu ES lauku politikas pārveidošanā es vērtēju piesardzīgi pozitīvi. Šī ziņojuma tapšanas laikā sadūrās gan politisko grupu, gan dalībvalstu un reģionu intereses.  Tieši tādēļ ziņojuma teksts ir kompromisa variants. Svarīgākais ir tas, ka Parlaments ir paaudis samērā skaidru viedokli par to, kādai ir jābūt KLP pēc reformas – taisnīgai, konkurētspējīgai un ilgtspējīgai.”

Eiropas Tautas partijas grupas deputāta Alberta Desa vadībā sagatavotajā ziņojumā ir izdevies iekļaut arī vairākus citus Latvijas interesēm svarīgus principus:

–  Eiropas atbalsts nedrīkst kropļot konkurenci Eiropas iekšējā tirgū

–  ir jāpārtrauc atbalsta noteikšana, balstoties uz vēsturiskajām atsaucēm

–  pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam

Kalniete uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzstāt uz īsu pārejas periodu. Lai arī sākotnēji dokumenta projekta bija ideja par šī perioda noteikšanu līdz 2020. gadam, pēc jauno dalībvalstu deputātu iebildumiem šis termiņš tika svītrots. Latvijas deputāte uzskata, ka optimāls pārejas periods būtu 2 gadi, bet valstīm, kuras saņem mazākos maksājumus, izlīdzināšanas procesam vajadzētu sākties jau 2014. gadā.

Kalniete: “Par pārejas periodu mūsu politiskajā grupā bija visasākās diskusijas, bet beigu formulējums ir apmierinošs. Es uzskatu, ka pārejas periods līdz 2020.gadam ir nepieļaujams un mēs darīsim visu, lai mazākie atbalsta maksājumu saņēmēji ir pirmie, kuriem maksājumi tiek palielināti.”

Komitejas deputāti uzskata, ka lauksaimniecībai atvēlētie ES budžeta līdzekļi nedrīkst tikt samazināti, jo lauksaimniecība ir stratēģiska nozare, kura nodrošina Eiropas Savienības pārtikas neatkarību. Tāpat jāņem vērā, ka Eiropas lauksaimnieki nodrošina visas sabiedrības vajadzības pēc augstas kvalitātes pārtikas par mērenām cenām,  saglabājot tīru vidi, skaistas ainavas un bioloģisko daudzveidību.

Nepieciešams atgādināt, ka ļoti svarīga ir lauksaimniecības un lauku politikas loma teritoriju apdzīvotības un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanā.

Kalniete: “Mēs nedrīkstam pieļaut lauku rajonu izmiršanu un degradāciju. Diemžēl tirgus spēki vien to nenodrošina un visas sabiedrības interesēs ir atbalstīt cilvēku dzīvi un darbu lauku apvidos. Daudziem cilvēkiem laukos ienākumi joprojām ir zem vidējā līmeņa. Ja tiks samazināti lauksaimniecības un lauku atbalsta līdzekļi, tas varētu vēl vairāk palielināt bezdarbu lauku reģionos.”

Ņemot vērā pēdējo gadu dabas katastrofas, kuras ir ietekmējušas pārtikas pieejamību, EP deputāti arī aicina nākotnē izveidot speciālu budžeta līniju, kas būtu izmantojama dažādu krīžu gadījumos, kuri var smagi skart Eiropas lauksaimniekus un ietekmēt iedzīvotāju ikdienu.

Kopš 2010. gada rudens Lauksaimniecības komitejā ir bijušas vairākas diskusijas par jaunajiem lauksaimniekiem. Tādēļ šajā ziņojumā ir iekļauta ierosme sniegt īpašu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Šobrīd Eiropā tikai 7 % no lauksaimniekiem ir jaunāki par 35 gadiem, kas nopietni apdraud paaudžu nomaiņu laukos.

Attiecībā uz mazajiem lauksaimniekiem, deputāti vēlas radīt vidi, kurā mazie lauksaimnieki var strādāt un saņemt taisnīgus ienākumus. Deputāti kārtējo reizi ir uzsvēruši, ka nepieciešams aktīvāk veicināt taisnīgu ienākumu sadali, lai likvidētu biezi sastopamo situāciju, kurā lauksaimnieki par ļoti zemu cenu pārdod saražoto, bet uzcenojuma dēļ pārtika ķēdes gūst ievērojamu peļņu. Tas būs ne tikai godīgi, bet veicinās arī mazo lauksaimnieku attīstību, kuru šobrīd ierobežo iepriekš minētie faktori.

Kalniete: “Ziņojumā ir iekļautas vairāki labi ierosinājumi, tādēļ komitejas deputāti ir gatavi strādāt vienoti ar Komisiju un dalībvalstīm, lai šos ierosinājumus realizētu.”

Deputāte uzsver, ka ziņojuma tapšanas laikā ļoti vērtīgi bija Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju ieteikumi.

Ziņojuma autors A. Dess 2010. gada vasarā pēc Kalnietes aicinājuma vadīja komitejas delegācijas vizīti Latvijā. Tās laikā Parlamenta deputāti iepazinās ar Latvijas lauku situāciju un tikās ar valsts augstākajām amatpersonām.

Pašlaik tiek plānots, ka plenārsesijā ziņojums, kuram tika iesniegti 1276 grozījumi, tiks apstiprināts jūnija beigās. Pēc tā apstiprināšanas Komisijai gada laikā būs jānāk klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kura būs jāapstiprina Padomei un Parlamentam.