Lasīšanas ilgums: 4 minūtes

Publicēts 09.04.2011. Latvijas Avīze

Autore: Iveta Tomsone

ES meklē iespējas, kā labāk cilvēkiem

Lai straujāk attaptos no krīzes, ES iestādēs, iesaistot dalībvalstis, sākta aktīva rīcība ES darbaspēka, kā arī preču un pakalpojumu tirgus stimulēšanai. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar 50 likumdošanas priekšlikumiem ES vienotā tirgus attīstībai, un nākamnedēļ tiks paziņoti 12 jau šogad un nākamgad ieviešamie. Bet Eiropas Parlaments, šonedēļ apstiprinot trīs ziņojumus, nosaka prioritātes likumdošanas darbam.

1992. gadā ES ieviestais vienotais tirgus ir vairāk uz papīra nekā pastāv realitātē. Tā, piemēram, lai atrastu darbu savā profesijā citās ES valstīs, arhitektiem, pavāriem, frizieriem un citu profesiju pārstāvjiem nākas saskarties ar grūtībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajās valstīs. Tikpat lielas grūtības ir atvērt banku kontus un oficiāli noīrēt dzīvokli.

ES vienotais tirgus tikpat neveiksmīgi strādā attiecībā uz starptautisko iepirkšanos internetā – pēc ES oficiālajiem datiem 61% no pirkumiem internetā ir nesekmīgi, jo uzņēmumi atsakās pārdot preces cilvēkiem no citām valstīm.

Kaut Eiropā pastāv brīva preču un pakalpojumu kustība, ar grūtībām ES deklarētajā vienotajā tirgū saskaras arī uzņēmumi. Katrā valstī ir atšķirīga nodokļu sistēma, kā arī preču un pakalpojumu sertifikācija. Tas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem krietni apgrūtina iespējas savas preces un pakalpojumus piedāvāt citu valstu patērētājiem.

ES secināts, ka lielākās grūtības ir tieši pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem. Kaut 70% no visām ES darba vietām ir tieši pakalpojumu sektorā, pārrobežu pakalpojumi veido tikai 5% no ES iekšzemes kopprodukta (precēm tie 17%).

Vēl sarežģītāk ir tiem, kas nodarbojas ar izgudrojumiem. Lieli ES uzņēmumi un zinātniskās iestādes spēj veiksmīgi reģistrēt patentus gan savās, gan citās valstīs, taču nelieliem uzņēmumiem to izdarīt ir gandrīz neiespējami – patentu reģistrēšanas izmaksas sniedzas desmitos tūkstošu eiro. Līdz ar to izgudrojumi labākajā gadījumā paliek pašmāju tirgū, sliktākajā – laboratorijās.

Šie ir tikai neliela daļa no piemēriem, kas apgrūtina vienota ES tirgus darbību un sākuši nodarbināt Eiropas politiķu prātus. Ja vien ES nenāktos cīnīties ar ekonomisko krīzi, visticamāk, ne pirkstiņa netiktu pakustināts, lai situāciju mainītu. Taču, kā atzīst EP deputāte Sandra Kalniete, kura aktīvi iesaistījusies ES tirgus sakārtošanas darbā, – Eiropa vairs nevar atļauties neko nedarīt.

Lai atvieglotu darbaspēka kustību ES, kas šobrīd ļoti interesē daudzus Latvijas iedzīvotājus, tiek apspriesta iespēja ieviest Eiropas mobilitātes kartes. S. Kalniete: “Tas dotu iespēju katram cilvēkam, kurš saņēmis nosūtījumu darbam Īrijā, Francijā vai kur citur, bez liekām formalitātēm uz laiku kļūt par attiecīgās valsts rezidentu. Šāda karte ļautu personām atvērt kontus bankās, nokārtot formalitātes, kas saistītas ar sociālajiem maksājumiem un citām lietām, kas ir svarīgas, kad cilvēks sāk strādāt jaunā darbavietā.” Līdzīgas kartes, kas atvieglotu sadzīvi, ES plāno izdot studentiem.

ES nolēmusi tikt galā arī ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanas problēmām. S. Kalniete skaidro: “Katra no ES dalībvalstīm ir iezīmējusi noteiktas profesijas, kurās ir ekskluzīvas nacionālās prasības. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas arhitektiem, kam ir spējas darboties starptautiskā līmenī, lai varētu strādāt savā profesijā kādā citā ES valstī, nāktos saskarties ar ļoti specifiskām prasībām, kas noteiktas kvalifikācijai. Tādēļ vienošanās par vispārēju visās 27 ES valstīs atzītu profesionālo kvalifikāciju līmeni ir ārkārtīgi būtiskā. Jo ES konkurējošajā ekonomikā ASV, kur pastāv pavalstis, cilvēki ir ļoti mobili – ja viņi zaudē darbu vienā vietā, viņiem nav problēmu aizbraukt septiņus štatus tālāk un atrast darbu tur. ES tā nav, un līdz ar to cilvēki Eiropā ir “mazkustīgi”.”

Arī tie, kas no Latvijas negrasās doties projām, visticamāk, jau varētu just uzlabojumus ES vienotajā tirgū. Jau šogad ES plāno izdot norādes ES valstīm, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju pirkumiem internetā. EK sola nākt klajā ar likumprojektiem, kas atvērtu hipotēku tirgu, tas nozīmē – patērētājiem kļūtu pieejami citu valstu banku hipotekāro kredītu piedāvājumi.

Būtiski varētu tikt uzlabota iespēja eksportēt, jo EK sola īstenot preču un pakalpojumu standartu vienādošanu ES valstīs, kā arī samazināt formalitātes, kas saistītas ar nodokļu atšķirību dažādās ES valstīs. Tiem, kas nodarbojas ar izgudrojumiem, tiek solīts ieviest vienotu ES patentu, bet tiem, kam nepieciešams kapitāls uzņēmuma attīstībai, – reģionālas biržas, kas riska kapitāla fondiem ļautu ātrāk veikt ieguldījumus.

Tāpat plānota virkne pasākumu, kas saistīta ar ES infrastruktūras uzlabojumiem, publisko iepirkumu padarīšanu par starptautiskiem (valsts un pašvaldību konkursos varētu piedalīties jebkuras ES dalībvalsts uzņēmumi) u. c.

S. Kalniete: “Vienotā tirgus direktīvas novērstu lielo valstu protekcionismu un nemēģinātu pasargāt savus uzņēmumus no konkurentiem citās valstīs. Ja to izdosies dažu gadu laikā izdarīt, tad to jutīs ikviens Eiropas, noteikti arī Latvijas, iedzīvotājs. Jo radīsies jaunas darba vietas, jauni uzņēmumi un jauns attīstības cikls Eiropā. Jautājums, vai to izdosies izdarīt, vai būs politiskā griba to paveikt.”

***

Uzziņa

Likumdošanas priekšlikumus ES vienotā tirgus attīstībai plānots izstrādāt un apstiprināt divu gadu laikā, neatliekot to ieviešanu. EP prioritātes vienotā tirgus direktīvām ir šādas: ES patenta un vienotas strīdu izšķiršanas sistēmas izveide; vienota elektroniskās komercijas tirgus izveide; skaidrākas PVN pamatsistēmas un kopīgas konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes noteikšana; pārrobežu publisko iepirkumu veicināšana; datu viesabonēšanas maksas griestu noteikšana; pensijas tiesību pārnesamība starp dalībvalstīm; Eiropas profesionālo kvalifikāciju apliecības ieviešana.

***

Viedoklis

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce: “Latvija iepriekš notikušajās diskusijās kā vienu no prioritātēm uzsvērusi nepieciešamību koncentrēties uz mazajiem un vidējiem komersantiem, ņemot vērā to īpatsvaru Latvijas un ES tautsaimniecības struktūrā. Tāpat Latvija īpaši aicinājusi ES īstenot pasākumus, kas nodrošinātu dažādu ES reģionu vienlīdzīgu ekonomisko attīstību un iespējas vienotajā tirgū, jo īpaši, runājot par pamata infrastruktūras attīstīšanu un stiprināšanu (transporta, enerģētikas, IT infrastruktūra), jo bez pienācīgas integrācijas šajā kontekstā vienotais tirgus nespēs pilnībā funkcionēt. Vienlaikus Latvijas uzņēmējiem svarīga būtu digitālās ekonomikas plašāka attīstība, tas ir, īstenot tādus pasākumus, kas sekmētu uzņēmējdarbības tālāku attīstību interneta vidē, tādējādi veicinot pieeju eksporta tirgiem un samazinot izmaksas. Tāpat svarīga būtu vienotās ES patentu aizsardzības sistēmas izveide Eiropā, kas ļautu patenta pieteicējam saņemt patentu, kas automātiski būtu spēkā 27 dalībvalstīs, tādējādi izvairoties no papildu izmaksām.