Lasīšanas ilgums: 2 minūtes
Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas deputāti uzklausīja poļu profesores Aldonas Zavoskajas pētījumu par jauno lauksaimnieku situāciju Eiropā. Pēc statistikas datiem tikai 7 procenti no Eiropas lauksaimniekiem ir jaunāki par 35 gadiem, bet apmēram 4,5 miljoni lauksaimnieku tuvāko desmit gadu laikā dosies pensijā, kas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā lauksaimniecības nozarē ir apdraudēts paaudžu nomaiņas process. Satraucoša situācija ir novērojama lielākajā daļā no jaunajām dalībvalstīm, kur jauno lauksaimnieku skaits ir vēl mazāks, bet ap 30 procentiem no lauksaimniekiem ir vecāki par 65 gadiem.
Sēdes laikā deputāti pārrunāja iespējamos atbalsta mehānismus jaunajiem lauksaimniekiem un vienojās, ka tiem ir jābūt iestrādātiem Kopējās lauksaimniecības politikas reformā.
Uzrunājot komitejas deputātus, Sandra Kalniete aicināja pievērst uzmanību lauksaimniecības profesijas prestiža celšanai, kā arī informēja deputātus par konkursu Senču aicinājums.
Sandra Kalniete: “Jautājums par paaudžu maiņu Eiropas lauksaimniecībā ir viens no svarīgākajiem, jo tas visciešākajā veida ir saistīts ar ES spēju sevi nodrošināt ar augstu un kvalitatīvu pārtiku. Tāpēc tagad, kad esam sākuši darbu pie KLP reformas, mums ir ļoti nopietni jādomā, kā šīs reformas ietvarā 1. un 2. pīlārā mēs atrastu iespēju paredzēt īpašu finansējumu jauno lauksaimnieku atbalstam, kas aptvertu visplašāko spektru, sākot ar lauksaimnieku izglītību un beidzot ar iespējām palīdzēt lauksaimniekiem iegādāties lauksaimniecības iekārtas un tehniku.
Otrs jautājums par ko es gribēju runāt, ir par iespēju iegadāties jaunajiem lauksaimniekiem zemi un šeit Latvijā ir īpaša situācija. Kā jūs zināt, tad Latvija ir tā valsts, kur zemnieki saņem vismazākos platību maksājumus visā Eiropā un tas visciešākā veidā ir saistīts ar kādu normu, ko mēs bijām spiesti pieņemt, iestājoties Eiropas Savienībā. Pavisam drīz Latvijas zemi varēs pirkt ārvalstu pilsoņi, tanī pašā laikā joprojām ir dalībvalstis, kur ir saglabājušies ierobežojumi, kas nepieļauj lauksaimniecības zemes pārdošanu citu valsu fiziskām vai juridiskām personām. Latvijā jau šobrīd ir situācija, kad citu valstu lauksaimnieku vadīti uzņēmumi izpērk Latvijas zemi un tas notiks vēl vairāk, kad tiks atcelti ierobežojumi. Tas noved pie situācijas, kad Latvijas lauksaimnieki, kuri ir ieguvuši zināmu turību un vēlas paplašināties, to nevar izdarīt, jo vairs nav iespējams nopirkt lauksaimniecības zemi. It īpaši tas skar jaunos lauksaimniekus.
Nobeigumā es vēlos runāt par lauksaimnieku darba profesijas prestižu sabiedrībā, jo šobrīd tas nav pietiekoši augsts. Domāju, ka arī Eiropas Parlaments šeit varētu domāt par to, ko mēs varētu darīt, lai šo prestižu paaugstinātu. Tas nepieciešams, lai citas sabiedrības grupas novērtētu, cik ārkārtīgi svarīgi ir tas, ko dara lauksaimnieki, lai mēs saņemtu sakoptu ainavu un veselīgu pārtiku.
Un visbeidzot es vēlos informēt savus kolēģus, ka esmu nodibinājusi īpašu balvu, ko gadskārtēji piešķirs kādai no jaunajām zemnieku saimniecībām, kas konkursa kārtībā būs izpildījusi konkursa nolikumu. Es aicinātu arī Eiropas Parlamentu domāt par to, ko mēs varētu vairāk darīt, lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, cik ļoti akūta un nepieciešama ir paaudžu maiņa Eiropas lauksaimniecībā.”