Lasīšanas ilgums: 2 minūtes
Šonedēļ Parlaments pieņēma Direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas atvieglos finanšu pārvaldību Eiropas uzņēmējiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Daudzi maksājumi komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm tiek veikti ilgu laiku pēc pakalpojumu sniegšanas un bieži daudz vēlāk, nekā to paredz. Tas apgrūtina uzņēmumu finanšu pārvaldību. Maksājumu kavējumi ietekmē uzņēmumu, jo īpaši mazo uzņēmumu, konkurētspēju un dzīvotspēju. Maksājumu kavējumi var izraisīt citādi dzīvotspējīgu uzņēmumu bankrotu, turklāt, sliktākajā gadījumā, arī bankrotu sēriju piegādes ķēdē. Ekonomikas lejupslīdes laikā, kad finansējums ir grūti pieejams, šis risks ievērojami palielinās.
Tāpēc Eiropas Komisija nāca klajā ar Direktīvas projektu, kura mērķis bija nodrošināt, lai publiskās iestādes viena mēneša laikā samaksātu rēķinus par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, cik svarīgi Eiropas Savienībā ir publiskie iepirkumi (gandrīz divi triljoni eiro gadā), publisko iestāžu pieļautie maksājumu kavējumi ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumus, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem.
Direktīvas mērķis ir uzlabot naudas plūsmu darījumos Eiropā un likvidēt šķēršļus pārrobežu komercdarījumiem.
Jau rudenī pie manis griezās Latvijas Pašvaldību savienība ar lūgumu nepieļaut, ka šajā direktīvā tiek iekļautas normas, kas paredz noteikt 30 dienu samaksas termiņu un kompensāciju 5 procentu apmērā no rēķina summas, kas ir neproporcionāli un apdraudētu daudzu pašvaldību budžetu.
Komitejā vairāku mēnešu garumā izvērsās plašas debates par to, kādas būtu efektīvas un samērīgas sankcijas par kavētiem maksājumiem un vai ir pareizi likumā nodalīt nemaksātājus – publiskas iestādes un privātos uzņēmumus.
Diskusiju rezultātā komitejas vairākums nosliecās par labu sekojošiem principiem maksājumu kavēšanas novēršanā:
– Gan publiskām iestādēm, gan privātuzņēmumiem visi rēķini jāsamaksā 30 dienu laikā. Šis termiņš var tikt pagarināts līdz 60 dienām, ja par to savstarpēji vienojas privātuzņēmēji, vai ja ir īpašs pamatojums publiskās iestādes maksājuma termiņa pagarināšanai. Privātuzņēmēji var vienoties pat par garāku termiņu, bet publiskajām iestādes nekādā gadījumā nedrīkst aizkavēt maksājumus ilgāk par 60 dienām.
Parlamenta komiteja tomēr lēma, ka izņēmums šajos noteikumos ir valsts un pašvaldību ārstniecības un sociālās iestādes, kurām standarta termiņš rēķinu apmaksai jābūt 60 dienām.
– Soda naudai par kavētiem maksājumiem ir jābūt vismaz par deviņiem procentiem lielākai nekā pamatlikmei, kā arī maksājuma kavētājam ir jāsedz kreditora administratīvie izdevumi 40 eiro apmērā
Intersanti atzīmēt, ka Komisijas priekšlikumā tika piedāvāta norma, kura paredzēja, ka publiskā sektora iestādēm kavējot maksājumu, kreditoriem būtu tiesības saņemt vienreizēju kompensāciju, kas atbilst 5 % no parāda. Iekšēja tirgus komiteja šo priekslikumu noraidīja, jo uzskatija par nesamērīgu (ta apdraudētu arī daudzu publisko iestāžu budžetus un iespējams pat radītu jaunus korupcijas riskus).
Turklāt šī sankcija nebūtu stimuls atmaksāt summu ātrāk gadījumos, kad maksājums jau ir nokavēts. Debitors maksātu tādu pašu summu (5% no parāda summas) neatkarīgi no tā, vai maksājums tiek veikts vienu dienu vai vienu gadu pēc tam, kad maksājami kavējuma procenti.
Šī direktīva būs īpaši svarīga tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus vai preces eksportē uz citām Eiropas valstīm, kurās līdz šim par pakalpojumiem varēja norēķināties ilgāk kā 30 dienas, tādējādi Latvijas uzņēmumiem radot papildus zaudējumus. Kamēr Latvijā par pakalpojumiem vai precēm ir jānorēķinās 30 dienu laikā, citās Eiropas valstīs šis process ir daudz garāks un var sasniegt vairākus mēnešus.
Svarīgi, ka šie noteikumi attieksies arī uz Eiropas Savienības institūcijām, kurās arī visai plaši izplatīta ir novēlotu maksājumu nelaime. Ar to būs saskārušies arī daudzi ES projektu īstenotāji Latvijā.