Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Autors: Līva Melbārzde

Publicēts: 22.09.2010, Dienas Bizness

Mājsaimniecības aizsargās, uzņēmumiem par saviem riskiem jādomā pašiem

Tas izriet no Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātajiem grozījumiem regulai par gāzes piegādes drošības pasākumiem Eiropā. Galvenā darbība, lai nepieļautu 2009. gada ziemas situācijas atkārtošanos, kad daļa Eiropas valstu Krievijas un Ukrainas gāzes konflikta dēļ palika bez dabasgāzes, ir koncentrēšanās uz gāzes piegādes infrastruktūras attīstību.

30 dienu uzkrājumi

“Latvijai tas nozīmē, ka ar ES līdzfinansējumu varētu tapt jauni starpvalstu gāzes vadu savienojumi,” DB sacīja EP deputāte Sandra Kalniete, gan neprecizējot, ar kurām valstīm šie savienojumi varētu būt.

Cits sasniegums – EP esot definējis, kāda situācija uzskatāma par kritisku dabasgāzes piegāžu ziņā, un vienojies, ka pret dabasgāzes deficītu jāaizsargā vismaz mājsaimniecības. Tas nozīmē, ka gāzes kompānijām būs jāveido dabasgāzes uzkrājumi vismaz 30 mājsaimniecību patēriņa dienām, vajadzības gadījumā šos uzkrājumus uzglabājot kaimiņvalstīs.

“Būtiskas izmaiņas paredzētas arī faktā, ka tagad atsevišķas ES dalībvalstis varēja noslēgt gāzes piegādes līgumus ar trešajām valstīm un tad pārējos nostādīt fakta priekšāvislabākais piemērs tam ir Nord Streamturpmāk šādi projekti būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju,” skaidroja – S. Kalniete.

Jauni vadi nekomerciāli

“Mēs priekšlikumus par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem izpildām ar uzviju neatkarīgi no plānotās regulas. Tas ir iespējams, jo mums nav starpniekvalstu starp piegādātāju un patērētāju, kā arī apkures sezonā, kad dabasgāze ir visvairāk nepieciešama, mums nav ārējo piegāžu – visa dabasgāze nāk no Inčukalna pazemes gāzes krātuves,” DB sacīja a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris. Latvijas gāzi visvairāk satraucot infrastruktūras modernizēšana, jo īpaši krātuves.

 Šajā jomā ES jau ir veikusi pirmos pozitīvos soļus, un notiek pārvades sistēmas un urbumu rekonstrukcija krātuvē par ES naudu. Jaunu dabasgāzes vadu būvniecību no Rietumeiropas enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš vērtē skeptiski: “Par to notiek tikai spekulācijas. Gāzes vadu izbūve nav nekāda vienkārša lieta. Turklāt nemēdz ar dabasgāzi tā būt, ja vienā virzienā ir ieguldīti miljardi eiro un gāze tajā plūst, ka šī gāze atkal atgrieztos atpakaļ pretējā virzienā. Daudzām Rietumeiropas valstīm ļoti labi patīk norvēģu gāze, taču es nevaru iedomāties nevienu komerciālu iemeslu, kāpēc tā varētu plūst uz Latviju,” uzskata J. Ozoliņš. Viņaprāt, Krievijas–Ukrainas gāzes konflikta mācība Eiropai ir tāda, ka jādomā par diversifikāciju, bet paredzētā aizsardzība tikai mājsaimniecībām uzņēmumiem nozīmē, ka tiem par saviem riskiem jādomā pašiem.