Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Autors: Ilze Rūtenberga – Bērziņa

Publicēts: 28.08.2010, Latvijas Avīze

Eiropas vēstures muzejs netaps viegli

Jau pēc trim gadiem Briselē plānots atvērt jaunu Eiropas vēstures muzeju, kurā vienuviet būtu pieejams visdažādāko vēstures aspektu apkopojums. Ņemot vērā to, ka ES pievienojušās arī valstis, kas ilgu laiku atradās aiz “dzelzs priekškara”, būtiski ir muzeja veidotāju pulkā iekļaut arī Baltijas vēsturniekus un ekspertus. Pie šādas atziņas nule notikušajā diskusijā ES mājā nonāca pašmāju vēstures pārzinātāji.

Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete, politologs Viktors Makarovs, vēsturniece, Okupācijas muzeja pārstāve Ieva Gundare, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece Anita Meinarte, kā arī Valsts prezidenta padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda uzsvēra, ka ir būtiski formulēt visu 27 ES dalībvalstu vēsturi 20. gadsimtā, lai gan tas ir ļoti ambiciozs un nebūt ne vienkāršs projekts. “Sniegt objektīvu skatījumu uz vēsturiskajiem notikumiem būs ļoti sarežģīts uzdevums, jo vēsture balstās uz liecībām, kuras snieguši cilvēki – viņu subjektīvās izjūtas,” tā A. Zunda.

Savukārt A. Meinarte, kas piedalās muzeja akadēmiskās komitejas darbā, uzsvēra, ka muzejs būs ne tikai vēstures ekspozīcija, bet arī zinātnieku tikšanās un darba vieta. “Muzeja izveide ir milzīgs izaicinājums, jo tas tiek veidots no nulles – ēka Briselē ir izvēlēta līdzās Eiropas Parlamentam, taču tā jāpārbūvē muzeja vajadzībām, un ir ļoti daudz jautājumu par eksponātiem – kuri būs pastāvīgi izstādīti, vai būs to rotācija izstādēs?” skaidro A. Meinarte.

Jāatzīmē, ka muzejs gan pats nodarbosies ar eksponātu vākšanu, gan tos varēs īslaicīgai ekspozīcijai piedāvāt dalībvalstu muzeji.

Tikmēr pašu Eiropas Parlamenta deputātu vidū ir ļoti atšķirīga attieksme pret jaunveidojamo muzeju, tādēļ būtisks būs viņu atbalsts jautājumā par finansējuma piešķiršanu budžetā tā tapšanai. “Politiķiem nav tiesību iejaukties vēstures izpētē, politiķiem jāveicina un jāveido apstākļi, lai vēsturnieki varētu strādāt un pētīt, lai varētu izveidot vienotu konceptuālu izpratni par Eiropas vēsturi. Piemēram, katrs Rietumeiropas skolēns zina, ka nacisms ir noziegums, bet par totalitārā komunisma noziegumiem vai par notikumiem Eiropas valstīs aiz dzelzs priekškara nav izpratnes – par pretošanās kustībām, disidentismu, atmodas notikumiem,” uzsvēra S. Kalniete.

Bet, vērtējot dokumentu “Eiropas vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi”, kura izstrādē nepiedalījās neviens no Baltijas vēsturniekiem, eksperti atzina, ka tas tomēr ir pieņemams un labs. Taču diskusijas gaitā, iesaistoties arī auditorijai, izkristalizējās koncepcijas papildinājumi un precizējami gan par atsevišķiem Eiropas vēsturei nozīmīgiem vēstures faktiem, gan par lietoto terminoloģiju. Eksperti atzina, ka koncepcijā vairāk jāpievēršas Eiropas vērtībām un demokrātijas attīstībai.

***

Uzziņa

Eiropas vēstures muzeju Briselē plānots atklāt 2014. gadā.

Muzeja idejas ierosinātājs ir bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings. Eiropas vēstures muzeja koncepcijā definēts, ka muzejs jāveido kā mūsdienīgs izstāžu, dokumentācijas un informācijas centrs. Tajā jābūt gan pastāvīgajai ekspozīcijai (paredzamā platība – līdz 4000 m2), gan arī telpām, kurās izvietot īstermiņa izstādes.

Ekspozīcijas ļaus izprast to, ka vienota Eiropa, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, var īstenot kopīgu, mierpilnu sadzīvi progresa virzītā pasaulē. Eiropas vēstures muzejs rosinās iedzīvotājus plaši iesaistīties apvienotās Eiropas politisko lēmumu pieņemšanā.

Vairāk skatīt: http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2004_2009/documents/dv/745/745721/745721_lv.pdf3