Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Daudzi maksājumi komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un  publiskām iestādēm tiek veikti ilgu laiku pēc pakalpojumu sniegšanas un bieži daudz vēlāk, nekā to paredz. Tas apgrūtina uzņēmumu finanšu pārvaldību. Maksājumu kavējumi ietekmē uzņēmumu, jo īpaši mazo uzņēmumu, konkurētspēju un dzīvotspēju. Maksājumu kavējumi var izraisīt citādi dzīvotspējīgu uzņēmumu bankrotu, turklāt,  sliktākajā gadījumā, arī bankrotu sēriju piegādes ķēdē. Ekonomikas lejupslīdes laikā, kad finansējums ir grūti pieejams, šis risks ievērojami palielinās.

Tāpēc Eiropas Komisija nāca klajā ar Direktīvas projektu, kura mērķis bija nodrošināt, lai publiskās iestādes viena mēneša laikā samaksātu rēķinus par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, cik svarīgi Eiropas Savienībā ir publiskie iepirkumi (gandrīz divi triljoni eiro gadā), publisko iestāžu pieļautie maksājumu kavējumi ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumus, jo īpaši MVU.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir uzlabot naudas plūsmu darījumos Eiropā un likvidēt šķēršļus pārrobežu komercdarījumiem.

Jau rudenī pie manis griezās Latvijas Pašvaldību savienība ar lūgumu nepieļaut, ka šajā direktīvā tiek iekļautas normas, kas paredz noteikt 30 dienu samaksas termiņu un kompensāciju 5 procentu apmērā no rēķina summas, kas ir neproporcionāli un apdraudētu daudzu pašvaldību budžetu.

Komitejā vairāku mēnešu garumā izvērsās plašas debates par to, kādas būtu efektīvas un samērīgas sankcijas par kavētiem maksājumiem un vai ir pareizi likumā nodalīt nemaksātājus – publiskas iestādes un privātos uzņēmumus.

Diskusiju rezultātā komitejas vairākums nosliecās par labu sekojošiem principiem maksājumu kavēšanas novēršanā:

– Gan publiskām iestādēm, gan privātuzņēmumiem visi rēķini jāsamaksā 30 dienu laikā. Šis termiņš var tikt pagarināts līdz 60 dienām, ja par to savstarpēji vienojas privātuzņēmēji, vai ja  ir īpašs pamatojums publiskās iestādes maksājuma termiņa pagarināšanai. Privātuzņēmēji var vienoties pat par garāku termiņu, bet publiskajām iestādes nekādā gadījumā nedrīkst aizkavēt maksājumus ilgāk par 60 dienām.

Parlamenta komiteja tomēr lēma, ka izņēmums šajos noteikumos ir valsts un pašvaldību ārstniecības un sociālās iestādes, kurām standarta termiņš rēķinu apmaksai  jābūt 60 dienām.

–  Soda naudai par kavētiem maksājumiem ir jābūt vismaz par deviņiem procentiem lielākai nekā pamatlikmei, kā arī  maksājuma kavētājam ir jāsedz kreditora administratīvie izdevumi 40 eiro apmērā

Svarīgi, ka šie noteikumi attieksies arī uz Eiropas Savienības institūcijām, kurās arī  visai plaši izplatīta ir novēlotu maksājumu nelaime. Ar to būs saskārušies arī daudzi ES projektu īstenotāji Latvijā.

Par maksājumu kavējumu novēršanas direktīvu tagad balsos Eiropas Parlamenta kārtējā sēdē un notiks Parlamenta un dalībvalstu (Padomes) viedokļu samierināšanas procedūra.

Vairāk par šo likumdošanas aktu var uzzināt šeit un arī šeit.