Lasīšanas ilgums: 6 minūtes

18. un 19.jūnijā Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā apmeklēju Minsku. Šī bija mana otrā vizīte Baltkrievijā šajā gadā. Lukašenko sakari ar Eiropas Savienību ir nepieciešami, lai līdzsvarotu lielo atkarību no Krievijas un kaut cik glābtu grimstošo ekonomiku.

Pēc Maidana un Krievijas agresijas Ukrainā baltkrievi tik ļoti baidās zaudēt savu neatkarību, ka uztver Lukašenko kā vienīgo, kas var glābt valsti no neatkarības zaudēšanas. Politieslodzītie, politiskā opozīcija, cilvēktiesību organizācijas – neviens vairs nevar apdraudēt viņa varu. Tāpēc politieslodzīto soda termiņu pagarināšana un nežēlīgā apiešanās ar viņiem nav saprotama. Iespējams, ka viņi ir kļuvuši par ķīlniekiem Lukašenko manevrēšanā starp Eiropas Savienību un Krieviju. Putins greizsirdīgi uzmana ik sadarbības soli ES virzienā un politieslodzītos Lukašenko izmanto, kā signālu – skat, neesmu mainījies, mums abiem kopīgas vērtības.

Ar politieslodzīto tuviniekiem Minskā esmu tikusies divreiz – februārī un jūnijā. Tās ir nomācošas un grūtas sarunas, jo pārņem sašutums par nevajadzīgo cietsirdību, ar kādu vara apietas ar politieslodzītajiem. Arī liela bezspēcības sajūta un žēlums. Ārpasaule viņiem var palīdzēt tik maz. Ar mūsu interesi, mēs apliecinām, ka viņi nav aizmirsti, kas reizē kalpo, kā kaut neliela viņu drošības garantija un brīdinājums režīmam, ka Eiropas Savienība neatkāpsies no savas prasības par politieslodzīto atbrīvošanu, kā noteikumu attiecību normalizācijai ar Baltkrieviju.

Valeria Hotina, Mikalay Dziadok sieva

No sarunas februārī.
Nekad pa telefonu nestāstām viens otram, ka viņš jūtās slikti. Lai nedotu iemeslu palielināt spiedienu. Kad uzzināja, ka atkal būs tiesa, tad vīrs caur advokātiem man nodeva ziņu, ka viņš ir uz sabrukuma robežas.

Tad es sapratu, ka esmu pati sev iedvesusi, ka viņš ir stiprs, bet patiesībā tas tā nav. Es nedaudz nomierinājos tiesā, jo viņš nebija sasprindzis. Viņu notiesāja pēc Staļina laika panta par iekšējās kārtības reglamenta pārkāpšanu. Baltkrievija ir vienīgā valsts, kur tāds pants ir saglabājies. Lai arī tiesā teica, ka to pēdējā laikā nākas piemērot, patiesībā 15 pēdējos gados šis pants ir piemērots tikai vienu reizi.

Tā bija paraugprāva, lai parādītu gan tur sadzītajiem ieslodzītajiem, gan pārējiem kas notiks, ja viņi neuzvedīsies pēc priekšrakstiem. Mums bija pārsteigums, ka šoreiz tuviniekiem atļāva piedalīties tiesas sēdē.

Man ļoti patika Koļas pēdējais vārds. Viņš bija labi sagatavojies. Viņš piecēlās un pagriezās pret zāli un teica: Es paziņoju, ka jebkura sistēma, kas balstās uz meliem un vardarbību, agri vai vēlu sabrūk un tās drupas apraks jūs visus. Zālē iestājās klusums. Tādu brīžu dēļ ir vērts dzīvot.

Koļu tagad pārvedīs uz stingrā režīma koloniju. Tas ir visļaunākais.

Valyantsina Dziadok, Mikalay Dziadok māte.

No sarunas jūnijā.
No 12. maija dēls ir pārvests uz jaunu koloniju, kas ir sliktākā visā Baltkrievijā. Viņš visu laiku sēž izolatorā, 6-9 grādu temperatūrā. Naktīs salst. Daudzkārt lūdzis, lai pārceļ uz siltāku izolatoru, bet administrācija atsakās to darīt. Protestējot, Koļa sev pārgriezis vēnas un sagriezis vēderu. Tas notika 19.maijā. Viņu salāpīja medpunktā. Neskatoties uz ievainojumiem, viņam liek strādāt. Tā kā viņam grūti izpildīt dienas normu, tad viņu atkal sūta atpakaļ uz karceri. Tas viss notiek ar nesadzijušām brūcēm. Es viņu apmeklēju katru nedēļu. Rakstu iesniegumus ar lūgumu uzlabot viņa apstākļus, bet administrācija sniedz formālas atbildes, norādot adresi, kur varu sūdzēties. Šodien atkal uzrakstījusi lūgumu pārcelt dēlu citur. Viņš sēž jau 5 gadus. Kad viņu notiesāja, tad viņam bija labs raksturojums un laba uzvedība. Tagad viņam ir raksturojums – ļaunprātīgs huligāns. Esmu prasījusi cietuma administrācijai, ko tādu viņi dara, lai tik ļoti mainītos cilvēka raksturs. Saņēmu atbildi, ka mans dēls sistemātiski pārkāpj reglamentu un par to saņem pelnītu sodu. Es atvaicāju – Kad jūs pārkāpiet reglamentu, kas soda jūs? Saņēmu atbildi: Мы работаем по договору, они сидят по приговору. (Mēs strādājam pēc līguma, viņi sēž pēc sprieduma)

Ciematā, kur es dzīvoju, jūtos ļoti izolēta. Agrāk biju sabiedriska, tagad ciema ļaudis no manis vairās, nekontaktējas. Es pat nevaru nopirkt no vietējiem olas vai pienu. Kad atbrauc autoveikals un tur cilvēki salasās, sarunājas, ja pienāku es, sarunas apklust, katrs nopērk, ko vajag un iet projām. Ciemā visu nosaka vecākais, kurš stingri uzmana, kas notiek. Iedzīvotāji galvenokārt ir no vecākās paaudzes, viņiem ir laba vēsturiskā atmiņa. Cilvēki baidās no nepatikšanām.

Valyantsina Alinevich, Ihar Alinevich māte.

No tikšanā februārī.
Igoram ir iedzimta sirds slimība. Viņš ir vienā ieslodzījuma vietā ar Koļu. Viņam ir piespiests visgarākais termiņš no visiem apcietinātajiem. Igoram tik ilgu termiņu iedeva tāpēc, ka viņu apcietināja Maskavā, un uz robežas nodeva Baltkrievijas drošības dienestiem. Viņam trīs reizes piedāvāja dažādās formās sadarboties ar drošības dienestiem. Viņš atteicās un tas ir iemesls, kāpēc viņam ir tik ilgs termiņš. Pat slepkavām Baltkrievijā nedod tik garu termiņu. Vara politieslodzītos sauc par kriminālnoziedzniekiem, bet patiesībā viņi ir inteliģenti, labi izglītoti cilvēki.

Viņš ieslodzījumā uzrakstīja grāmatu Jedu v Magadan. Tā ir pārtulkota angļu, franču, spāņu, poļu un bosniešu valodās. Viņa man apsola atsūtīt.

Kur mēs ņemam spēku to visu izturēt? Mūsu spēka avots ir pārliecība, ka ir nepieciešams aizstāvēt cilvēka cieņu un tiesības dzīvot saskaņā ar saviem uzskatiem. Igors ir izlasījis ļoti daudz grāmatu par Staļina laiku.

Arī mūsu sarakste ir traucēta. Līdz iepriekšējam gadam, kamēr viņš bija citā kolonijā, varēja diezgan labi sarakstīties. Tagad sarakste ir apgrūtināta, jo daudzas vēstules viņam neizsniedz. Viņa vēstules tagad vairs neiet pa parasto pastu. (Igora māte man parāda aploksnes uz kurām ir tikai viens nevis divi zīmogi, kā jābūt.) Vēstules atnes un iemet pastkastītē. Jau divus mēnešus nav telefona sarunu. Kopš decembra dēls ir piecas reizes bijis karcerī par režīma neievērošanu. Labi, ka tikšanās vēl ir atļautas. Pārtikas sūtījumus gan vairs neatļauj nodot. Riebīgi, ka karcerī sēdina svētku dienās, dēla dzimšanas dienās. Mēs nekad nezinām, vai mums atļaus tikties. Esmu viņam prasījusi, ko tu dari dienā. Viņš man atbild: Es domās runāju ar saviem draugiem. Mammu, Tu nevari iedomāties, kādus krāsainus sapņus es redzu.

Es turos tāpēc, ka saprotu, ka viņam esmu vienīgais balsts. Mani labākie draugi ir citu ieslodzīto tuvinieki. Mani atlaida no darba. Priekšnieks iesauca kabinetā un teica, ka esot saņēmis rīkojumu mani atlaist. Tagad dzīvoju no pensijas. Un no tā atbalsta, ko saņemu no mūsu Solidaritātes organizācijas.

Starptautiskais spiediens ir zināma, bet tikai zināma, drošības garantija mūsu ieslodzītajiem tuviniekiem. Esmu kļuvusi ļoti uzmanīga. Vienmēr paskatos, vai man neseko, vai metro kāds nestāv aiz muguras, vai mani nepagrūdīs zem vilciena, lai tad paziņotu, ka esmu izdarījusi pašnāvību.

No sarunas jūnijā.
Karcerī ieslodzītajiem dienā ir aizliegts atgulties, nav gultas veļas, spilvena, nedrīkst lasīt. Maija sākumā Iharu izlaida no karcera. Tagad viņam ir liegts tikties ar tuviniekiem, saņemt paciņas un pirkt cietuma veikalā preces. Apstākļi ir necilvēcīgi. Tie ir līdzvērtīgi spīdzināšanai. Ar dēlu pēdējo reiz tikos pagājušā gada decembrī. Vakar saņēmu pastkarti, 3.jūnijā ar dēlu runāju pa telefonu, kas ir atļauts reizi mēnesī.

Ieslodzījuma apstākļi ne tikai apdraud mūsu tuvinieku veselību, bet arī dzīvību. To apstiprina Dziadok pašnāvības mēģinājums. Līdzīgos apstākļos tiek turēti visi politieslodzītie.

Marina Adamovich, prezidenta kandidāta Mikalay Statkevich sieva

No sarunas februārī.
Tikko Rigoni vizītes laikā, kad viņš prasīja apmeklēt politiski apcietinātos, tad viņus pārcēla uz labiekārtotām cietuma telpām. Viņam gan neļāva ar viņiem tikties, tomēr, nezinot vai pēkšņi tomēr neatļauj, katram gadījumam administrācija tādu pakazuhu uztaisīja.

Nav pareizi, ka jūs no ES, tāpat arī Latvijas ministrs, sakāt, ka ir tikai trīs politieslodzītie. Saskaņā ar Eiropas Padomes izstrādātajiem kritērijiem Baltkrievijā ir seši politieslodzītie.

Tagad runāšu par savu vīru. Stakevičs ir pēdējais, kurš ir notiesāts pēc pēdējām prezidenta vēlēšanām. Viņš nākamajās vēlēšanās piekritis būt prezidenta kandidāts. Kad vien Lukašenko prasa par politieslodzīto atbrīvošanu, viņam ir trīs versijas atbildei: tie nav politieslodzītie, bet kriminālnoziedznieki, lai uzraksta lūgumrakstu par atbrīvošanu, tad es izskatīšu apžēlošanu, vai visvienkāršākā – jautājums risinās.

Viņš atrodas Šklovskas kolonijā. Pa dažādiem kanāliem saņemu informāciju, ka pret Mikolaju gatavo provokāciju. Pašlaik tiek piekopta pilnīgas izolācijas taktika. Gandrīz nav atļauts sarakstīties. EP deputāts Migaļskis savāca 900 vēstules un tās visas nosūtīja Statkēvičam uz cietumu. Viņš nevienu vēstuli nav saņēmis. Arī grāmatas viņš nesaņem. Pat tās, kas ir oficiāli atļautas.

Zeki pret politieslodzītajiem izturas labi, jo viņi ir izcīnījuši ieslodzīto turēšanas apstākļu uzlabošanu.

No sarunas jūnijā.
4.maijā bija jauna tiesa. Pēc tās vīrs no kolonijas tika pārcelts uz cietumu un atrodas stingrā režīmā vieniniekā. Man ir tiesības uz vienu tikšanos caur stiklu gadā. Ieslodzījuma gados esmu tikusies ar vīru četras reizes. Pēdējo reizi viņu redzēju maija tiesas laikā. Pa ceļam uz tiesu es piedzīvoju avāriju. Pēkšņi džips lielā ātrumā izbrauca no pretējās joslas un ietriecās manā auto. Mani izglāba gaisa spilvens un svētbilde.

Kolonijā vīrs dokumentēja visus pārkāpumus, kas tur tiek izdarīti. Tie ir nosūtīti uz ģenerālprokuratūru, kas nosūta tālāk pēc piederības. Tad pienāca atbilde, ka pārkāpumu nav un viss ir kārtībā. Spiediens pret politieslodzītajiem sākas kampaņveidīgi, vienlaicīgi pret visiem.

Pēdējos mēnešos vīru mēģina izprovocēt uz pašnāvību. Es dzīvoju bailēs, ka vīru pārvedīs uz citu cietumu, piespiedīs parakstīt atvadu vēstuli un tās būs beigas.
Es viņam drīkstu zvanīt reizi mēnesī. Viņam nav atļauts zvanīt man. Rubcovam piesprieda papildu pusotru gadu. Propokenko, kas lūdza apžēlošanu, amnestijas lūgums tika noraidīts. Likums par amnestiju uz pantiem, par kuriem politieslodzītie ir notiesāti, neattiecās. Mums nav nekādu cerību, ka uz politieslodzītos varētu amnestēt.

Neticiet varas mājieniem un solījumiem. Tie visi ir tikai viltus manevri.

Marina parāda cietuma veikalā pieejamo pārtikas produktu sarakstu. Cigaretes. Cepumi. Konfektes. Čipsi. Sīkiem burtiņiem sarakstītajā sarakstā atradu tikai dažus par veselīgiem uzskatāmus produktus. Tie ir saulespuķu sēklu eļļa, zemesrieksti, saulespuķu sēklas un halva.