Lasīšanas ilgums: < 1 minūte

Krievija vienmēr ir bijusi grūts kaimiņš Eiropai. Šodien tā ir valsts, kas savas attiecības ar Eiropu veido pēc «skaldi un valdi» principa. Gabriela Landsberģa ziņojumā un rezolūcijas priekšlikumā par ES un Krievijas attiecībām ir jūtamas šo Krievijas centienu atbalsis. Tas ir kompromiss starp Eiropas savienības Dienvidrietumu optimistisko un Ziemeļaustrumu pesimistisko skatījumu uz ES un Krievijas attiecībām. Mums, eiropiešiem, daudz skaidrāk ir jāapzinās, ka Putins, cenšas mums uzspiest “jaunu Minheni” un “jaunu Jaltu”. Viņa mērķis ir atjaunot ietekmes sfēras Austrumeiropā un izveidot buferzonu, kurā Krievija sev patur tiesības lemt par citu valstu un tautu likteņiem. Eiropai ir jāspēj Krievijai atbildēt vienoti. Mēs nedrīkstam pārskatīt sankcijas pirms Krievija nav pilnībā izpildījusi Minskas pamiera nosacījumus. Mums jāspēj Krievijai atbildēt ar lielāku iekšējo solidaritāti – gan īstenojot vienotu enerģētikas politiku, gan stiprinot savas aizsardzības spējas pret dažādajām Krievijas hibrīdkara formām. Solidaritāte ir vajadzīga arī ar valstīm un nozarēm, pret kurām ar tehnisku prasību ieganstiem, Krievija liedz pieeju savam tirgum. Piemēram, tikko Krievija ir aizliegusi visu Latvijas un Igaunijas zivju izstrādājumu importu. Latvijas zivjrūpniecībai tas nozīmē 50% eksporta tirgus zaudējumu un kritisku situāciju, kurā ir nepieciešams atbalsts.

EP plenāersēde Strasbūrā, 09.06.2015