Lasīšanas ilgums: 2 minūtes
Šodien panāktā vienošanās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam atbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Tā garantē stabilitāti, attīstību un izaugsmi. Parlamenta, Padomes un Komisijas vadītāju vienošanās pieliek punktu nenoteiktībai un dod skaidru skaitļu ietvaru, kas ļauj savlaicīgi saplānot ES fondu ieguldījumus Latvijā un sākt to izmantošanu.
Sandra kalniete uzskata, ka Parlamenta izrādītā stingrība sarunās ir attaisnojusies. Dalībvalstis ir piekritušas neizmantoto budžeta līdzekļu pārnesei no gada uz gadu. Tādējādi neies zudumā neviens eiro no ES budžeta un ES varēs droši uzņemties finansiālas saistības.
“Es uzskatu, ka tas ir liels panākums, ka Parlaments sarunās ir panācis papildus miljardu eiro Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam, kā arī papildus līdzekļus studentu apmaiņas programmai ERASMUS, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un pētniecībai nākošajā gadā,” uzskata Kalniete.
Atbalstīta arī Parlamenta prasība 2016. gadā, balstoties uz ekonomikas attīstības rezultātiem, budžetu pārskatīt un, ja ekonomikas izaugsme būs atjaunojusies, tad budžetu varēs palielināt. Šis lēmums Latvijai, kā Eiropas budžeta līdzekļu neto saņēmējai, ir svarīgs.
Kalniete uzsvēra, ka pozitīvi ir arī pēdējās dienās panāktie Kopējās lauksaimniecības politikas noteikumi, kas dos dalībvalstīm lielāku brīvību noteikt, kurām grupām sniegt atbalstu, likt lielāku uzsvaru uz ražošanu, nemaksāt “dīvāna zemniekiem”, kā arī samazinās birokrātiskās atskaites mazajiem un vidējiem zemniekiem.
Lai arī ir panākta vienošanās par budžeta kopējiem skaitļiem, Latvijas zemniekiem piekritīgo tiešmaksājumu kopapjoms joprojām nav precīzi noteikts un pagaidām nav skaidrs, kāda būs lēmuma pieņemšanas kārtība. Kalniete uzskata, ka jautājumā par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, Parlamenta līdzlemšanas tiesības nedrīkst tik ignorētas un tas ir tālāku ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta sarunu priekšmets.
Bet pilnīgi droši ir tas, ka, kamēr Eiropas Savienības budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai nākošajā septiņgadē tiek samazināts par apmēram 17%, tikmēr Latvija ir panākusi ievērojamu atbalsta pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Latvijas zemnieki nākamajos septiņos gados saņems vismaz 1,7 miljardus eiro tiešmaksājumos (iepriekšējo 700 miljonu eiro vietā) un vismaz 900 miljoni eiro būs pieejami dažādiem lauku attīstības projektiem.
Kalniete uzsver, ka šāds rezultāts sasniegts pateicoties lieliskajai sadarbībai starp valdību, lauksaimnieku organizācijām un Eiropas Parlamentu. Latvijas lauksaimniecības lobija kampaņa tiek minēta kā paraugs, kā dalībvalstij ir jāaizstāv savas intereses.