Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Vakar Briselē tika panākta vienošanās par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Kopumā sarunās, kas sākās 8.aprīlī un dažādos formātos kopumā ilga vairāk nekā 50 stundas, EP izdevās ievērojami uzlabot Komisijas un Padomes piedāvāto KLP reformas priekšlikumu vairākos Eiropas zemniekiem svarīgos jautājumos. Ar to noslēdzās vairāku gadu darbs pie reformas, pēc kuras Eiropas lauksaimniecības politika ir jābūt taisnīgākai un  “zaļākai”.

Deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka panāktā vienošanās atbilst Latvijas zemnieku interesēm un vajadzībām lielākajā daļā jautājumu. Kalniete uzsver, ka nevienošanās paildzinātu neskaidrības, ierobežotu naudas plūsmu, jo Latvijai šobrīd svarīgākais ir spēt nodrošināt Eiropas līdzekļu izmantošanu tā, lai lauki saņemtu naudu attīstībai.

Latvija ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kurai lauksaimniecībai un lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi pieaugs. Lielākajā daļā dalībvalstu tiešmaksājumi zemniekiem tiks samazināti, tādējādi lēnam tiek samazināts tiešs atbalsts Eiropas zemniekiem.

Tomēr galīgā vienošanās par ārējo konverģenci jeb tiešmaksājumu pakāpenisku izlīdzināšanu ir atlikta līdz parlaments būs apstiprinājis Eiropas jauno daudzgadu budžetu. Tādejādi jautājums par maksimālo atbalsta apjomu Latvijas zemniekiem atkal tiek nodots Padomei.

Sandra Kalniete uzsver: “Faktiski šis lēmums izslēdz Eiropas Parlamentu no līdzlemšanas un nonāk pretrunā ar Lisabonas līguma garu, kurš skaidri nosaka, ka lauksaimniecības jautājumos Parlamentam ir pilnas koplēmuma tiesības. Šobrīd nav skaidrības par lemšanas procedūru šajā Latvijas zemniekiem vissvarīgākajā jautājumā. Katrā ziņā deputāti, arī es, esam apņēmības pilni nepieļaut, ka EP nostāja tiešmaksājumu izlīdzināšanas un pārejas perioda ilguma jautājumos netiek ņemta vērā.”

Tajā pašā laikā Kalniete uzskata, ka līdz šim panāktie kompromisi ir izdevīgi Latvijai. Situācijā, kad KLP budžets tiek samazināts un tiek samazināti tiešie maksājumi citu valstu zemniekiem, Latvijas zemniekiem tiešie maksājumi pieaugs teju divkārt. No mūsu zemniekiem un politikas plānotājiem būs atkarīgs, cik efektīgi šo ievērojamo līdzekļu pieaugumu mēs pratīsim izmantot. Pats svarīgākais ir tas, ka nauda nonāks mūsu laukos un tie būs vismaz 1,7 miljardi eiro tiešmaksājumos un apmēram 900 miljoni eiro Latvijas zemniekiem būs pieejami dažādiem attīstības projektiem. Deputāte uzskata, ka Latvijas zemnieki ir lielākie ieguvēji no KLP reformas šā budžeta ietvarā.

Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunās panāktas arī vienošanās paredz, ka 2017. gadā pilnībā tiks likvidētas cukura kvotas. Lai izvairītos no tā, ka tiešmaksājumus saņem golfa laukumi, lidostas un citai uzņēmumi būs sastādīts saraksts ar zemes lietojuma veidiem, par kuriem tiešmaksājumi nepienākas. Dalībvalstīm līdz pat 2% no tiešmaksājumu apjoma būs jāatvēl jauno zemnieku atbalstam. Sakot ar 2015. gadu 5% no aramzemes būs jāatstāj neizmantoti, bet 2017. gadā šis skaitlis var pieaugt līdz 7%.

Oficiāli KLP reformu gan tikai plāno apstiprināt rudenī, kad būs skaidrība par kopējo budžeta apjomu.