Lasīšanas ilgums: 3 minūtes

Brisele, 2013.gada 26.jūnijs.

Godātais Eiropas Parlamenta prezidenta kungs, Lietuvas prezidentes kundze, Latvijas ministru prezidenta kungs, Eiropas Komisijas viceprezidenta kungs! Ekselences! Godātie klātesošie!

Toreiz, 1989.gada 23.augustā, kad mēs sadevāmies rokās Baltijas ceļā, tikai retais varēja novērtēt notiekošā patieso vēsturisko mērogu. Mums, baltiešiem, tā bijā kārtējā lielā pulcēšanās, lai atgādinātu pasaulei, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai vēl arvien nav beidzies II pasaules karš un mūsu valstis vēl arvien ir okupētas. Baltijas revolūcijas laikā mēs pulcējāmies bieži, jo tikai ar savu skaitu un gara spēku mēs varējām stāties pretī Padomju represīvajai mašīnai. Mūsu sadotās rokas bija tik spēcīgs tēls, ka Baltijas ceļš kļuva par Baltijas dziedošās revolūcijas simbolu.

Baltijas ceļš kļuva arī par pagrieziena punktu pasaules attieksmē pret Baltijas revolūciju. Līdz šim notikumam uz baltiešu nacionālās atbrīvošanās centieniem starptautiskā sabiedrība skatījās ar satraukumu un pat neuzticību. Mūs lielākoties dēvēja par nacionālistiem, kas apdraud Mihaila Gorbačova reformas, Vācijas apvienošanos un atbruņošanās procesu. Tomēr Baltijas ceļa vēsti pasaule sadzirdēja. Mēs prasījām vien to, kas mums pienācās pēc taisnības. Mēs prasījām atpakaļ brīvību, kas mums bija varmācīgi atņemta! Un mūs saprata. Saprata, ka mēs gribam atgriezties Eiropā, kur mēs vienmēr bijām piederējuši. Baltijas ceļš bija mūsu brīvības ceļš. Baltijas ceļš bija mūsu atgriešanās ceļš Eiropā.

Tas bija arī mans, Sibīrijas deportācijā dzimuša beztiesīga bērna atgriešanās ceļš Eiropā. Šodien, atklājot Baltijas ceļa aleju Eiropas Parlamentā, vēlos parādīt kādu dārgu relikviju. Pildspalvu, ar kuru parakstījos uz Latvijas pievienošanās līguma Eiropas Savienībai. Šī pildspalva man ir tāds pats atgriešanās simbols, kā mūsu tautām un pasaulei ir Baltijas ceļš.

Es priecājos, ka Baltijas ceļš Eiropas Parlamentā tagad ik dienas atgādinās deputātiem, darbiniekiem un viesiem par šo cildeno Baltijas valstu vēstures lappusi.

Nobeigumā vēlos izteikt atzinību tēlniekam Aigaram Bikšem, kura cilnis “Baltijas valstu liktenis zvaigznēs rakstīts” turpmāk rotās Baltijas ceļa aleju. Vissirsnīgākā pateicība kolēģiem deputātiem no Baltijas valstīm. Īpaši Radvilei MORKŪNAITĖ-MIKULĖNIENĖ Un Vilijai SAVISAAR-TOOMAST , sadarbībā ar kurām šis kopprojekts ir izdevies tik veiksmīgi. Paldies Eiropas Parlamenta vadībai, kas pieņēma lēmumu dēvēt Baltijas ceļa vārdā tā saucamo zirga koridoru. Paldies visiem Eiropas Parlamenta dienestiem, kas palīdzēja šo pasākumu īstenot.Godātais Eiropas Parlamenta prezidenta kungs, Lietuvas prezidentes kundze, Latvijas ministru prezidenta kungs, Eiropas Komisijas viceprezidenta kungs! Ekselences! Godātie klātesošie!

Toreiz, 1989.gada 23.augustā, kad mēs sadevāmies rokās Baltijas ceļā, tikai retais varēja novērtēt notiekošā patieso vēsturisko mērogu. Mums, baltiešiem, tā bijā kārtējā lielā pulcēšanās, lai atgādinātu pasaulei, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai vēl arvien nav beidzies II pasaules karš un mūsu valstis vēl arvien ir okupētas. Baltijas revolūcijas laikā mēs pulcējāmies bieži, jo tikai ar savu skaitu un gara spēku mēs varējām stāties pretī Padomju represīvajai mašīnai. Mūsu sadotās rokas bija tik spēcīgs tēls, ka Baltijas ceļš kļuva par Baltijas dziedošās revolūcijas simbolu.

Baltijas ceļš kļuva arī par pagrieziena punktu pasaules attieksmē pret Baltijas revolūciju. Līdz šim notikumam uz baltiešu nacionālās atbrīvošanās centieniem starptautiskā sabiedrība skatījās ar satraukumu un pat neuzticību. Mūs lielākoties dēvēja par nacionālistiem, kas apdraud Mihaila Gorbačova reformas, Vācijas apvienošanos un atbruņošanās procesu. Tomēr Baltijas ceļa vēsti pasaule sadzirdēja. Mēs prasījām vien to, kas mums pienācās pēc taisnības. Mēs prasījām atpakaļ brīvību, kas mums bija varmācīgi atņemta! Un mūs saprata. Saprata, ka mēs gribam atgriezties Eiropā, kur mēs vienmēr bijām piederējuši. Baltijas ceļš bija mūsu brīvības ceļš. Baltijas ceļš bija mūsu atgriešanās ceļš Eiropā.

Tas bija arī mans, Sibīrijas deportācijā dzimuša beztiesīga bērna atgriešanās ceļš Eiropā. Šodien, atklājot Baltijas ceļa aleju Eiropas Parlamentā, vēlos parādīt kādu dārgu relikviju. Pildspalvu, ar kuru parakstījos uz Latvijas pievienošanās līguma Eiropas Savienībai. Šī pildspalva man ir tāds pats atgriešanās simbols, kā mūsu tautām un pasaulei ir Baltijas ceļš.

Es priecājos, ka Baltijas ceļš Eiropas Parlamentā tagad ik dienas atgādinās deputātiem, darbiniekiem un viesiem par šo cildeno Baltijas valstu vēstures lappusi.

Nobeigumā vēlos izteikt atzinību tēlniekam Aigaram Bikšem, kura cilnis “Baltijas valstu liktenis zvaigznēs rakstīts” turpmāk rotās Baltijas ceļa aleju. Vissirsnīgākā pateicība kolēģiem deputātiem no Baltijas valstīm. Īpaši Radvilei MORKŪNAITĖ-MIKULĖNIENĖ, Vilijai SAVISAAR-TOOMAST un Kārlim Šadurskim, sadarbībā ar kuriem šis kopprojekts ir izdevies tik veiksmīgi. Paldies Eiropas Parlamenta vadībai, kas pieņēma lēmumu dēvēt Baltijas ceļa vārdā tā saucamo zirga koridoru. Paldies visiem Eiropas Parlamenta dienestiem, kas palīdzēja šo pasākumu īstenot.