Lasīšanas ilgums: < 1 minūte

Šodien Eiropas Parlaments balsoja par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finanšu disciplīnas regulu, noraidot Baltijas valstīm neizdevīgo grozījumus, kas paredzēja, ka arī mazajām saimniecībām būtu jāpiedalās proporcionāli rezerves fonda veidošanā. Pieņemtais lēmums nozīmē, ka saimniecībai, kura tiešajos maksājumos sākot ar 2014.gadu saņems mazāk kā 5000 eiro, nebūs jāpiedalās rezerves fonda veidošanā. „Jauno dalībvalstu deputātiem kārtējo reizi izdevās pierādīt, ka kopā strādājot mēs varam ietekmēt svarīgus lēmumus pat tad, kad lielākajām dalībvalstīm ir iebildumi un tās mūsu iesniegtos grozījumus noraida,” saka Sandra Kalniete, kura visus Baltijas valstu deputātus pirms balsojuma aicināja atbalstīt mūsu zemniekiem svarīgos grozījumus. Pieņemtais lēmums nozīmē, ka tikai apmēram 4,4 tūkstošiem saimniecību no 60 tūkstošiem Latvijas saimniecību būs jāpiedalās rezerves fonda veidošanā.

Kalniete: „Cīņa par šo lēmumu bija grūta, lai arī Komiteja bija atbalstījusi viedokli, ka saimniecības, kuras saņem mazāk kā 5000 eiro tiešajos maksājumos, rezerves fonda veidošanā nepiedalās. Tas, protams, neapmierināja Vācijas, Nīderlandes un dažu citu bagātāko valstu deputātus, kuri iesniedza savu grozījumu tieši pirms plenārsedes un panāca, ka viņu pozīciju tikai ar dažu valstu pārsvaru atbalsta pēdējā pirmsbalsojuma ETP frakcijas sēde. Austrumeiropas valstu deputāti vakar satikās un vienojās rīkoties saskaņoti, lai plenārsēdē noraidītu mums nelabvēlīgos grozījumus. Es uzrunāju Baltijas valstu deputātus, kamēr mana Bulgārijas kolēģe Marija Gabriela par šo jautājumu informēja savas valsts un Rumānijas deputātus. Esmu gandarīta, ka mums izdevās pārliecināt kolēģus un savākt nepieciešamos balsu daudzumu. Esmu priecīga, ka vēlreiz EP ir pierādījis, ka tas saprot Latvijas zemnieku vajadzības un mūsu laukos paliks vairāk naudas.”

Finanšu disciplīnas regula veido rezerves fondu un pielāgo Kopējās lauksaimniecības politikas saistības attiecībā pret ieņēmumiem.