Lasīšanas ilgums: < 1 minūte

Kopš aprīļa vidus Briselē notiek sarunas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas galīgo versiju starp galvenajām Eiropas Savienības institūcijām – Komisiju, Padomi un Parlamentu. Pēc vienošanās panākšanas sekos balsojums Parlamenta plenārsēdē un noslēgsies darbs pie KLP reformas. Latvijai šīs sarunas ir ļoti svarīgas, jo katra no institūcijām piedāvā atšķirīgu līdzekļu lielumu Latvijas zemnieku tiešmaksājumiem. Komisijas piedāvājums nosaka, ka 7 gados mūsu zemnieki tiešmaksājumos saņemtu ap 1,4 miljardiem eiro, Padome – ap 1,7 miljardiem eiro, bet Parlaments – ap 1,9 miljardiem eiro.

Kalniete: „Sarunas visos lielajos jautājumos aizrit diezgan smagi un nevienā no lielākajiem jautājumiem nav pieņemta vienota pozīcija. Pavisam nesen tika skarts tiešmaksājumu jautājums un Parlamenta pārstāvji apliecināja, ka ir atvērti dažādiem piedāvājumiem, izņemot Baltijas valstu jautājumā, jo Parlamenta vairākums ir paaudis skaidru atbalstu tam, ka tiešmaksājumi mūsu valstīm ir jāceļ straujāk kā to piedāvā citi sarunu dalībnieki.” 8. maijā deputāte tikās arī ar Lauksaimniecības konsultatīvās padomes pārstāvjiem, kuriem izklāstīja notikušo sarunu gaitu.

„Šobrīd vēl ir grūti prognozēt sarunu iznākumu, bet aizvadīto 3 gadu laikā mēs esam ieguldījuši lielu darbu un tas noteikti dos rezultātus. Kā piemēru varu minēt to, ka sarunās piedalās 6 deputāti, kuri pēdējo gadu laikā ir apmeklējuši Latviju un iepazinušies ar mūsu lauku situāciju,” skaidro Kalniete. Pirms sarunu sākšanas tika prognozēts, ka vienošanās tiks panākta līdz jūnija vidum, bet sarunas rit sarežģīti tādēļ nevar izslēgt iespējamību, ka vienošanās tiks panākta tikai rudenī.

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2010. gadā Parlamentam par lielāko daļu no svarīgākās likumdošanas ir līdzlemšanas tiesības ar Padomi. Sarunas starp visām institūcijām jeb tā sauktais trialogs ir likumdošanas izstrādes pēdējā fāze, kuras laikā institūcijas nonāk pie vienotas pozīcijas, lai likumdošana stātos spēkā.