Lasīšanas ilgums: < 1 minūte

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) Eiropas premjeru sarunas par daudzgadu budžetu vērtē kā sarežģītas, smagas un piesātinātas ar dalībvalstu iekšējo problēmu ietekmēm.

Kalniete uzskata, ka Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompuja piedāvātais kompromiss ir solis pareizajā virzienā, jo tiešmaksājumi zemniekiem 196 eiro par hektāru 2020. gadā būtu ievērojams pieaugums salīdzinot ar 2013. gadu, kad to līmenis būs zemāks kā 100 eiro par hektāru. Tomēr svarīgi, lai pārejas periods uz līdzvērtīgākiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem būtu īsāks un to palielināšana nenotiktu uz lauku attīstības finansējuma samazināšanas rēķina.

“Ja dalībvalstis samazina kopējo Eiropas budžetu, tad samazināsies arī finansējums lauksaimniecībai. Tomēr šim samazinājumam ir jāskar atbalsta saņēmēju “trekno galu”, nevis Baltijas valstis. Gluži otrādi, kopējam finansējumam Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir jāpalielinās, uzskata Kalniete.
Deputāte norāda, ka dalībvalstīm nespējot vienoties par budžetu vai pielietojot veto tiesības, spēkā būs līdzšinējie noteikumi – proti, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs viszemākie Eiropā un ne lielāki par 100 eiro par hektāru.

Viņa arī atgādina, ka Eiropas Parlaments ir vairākkārt kategoriski iestājies pret Eiropas Savienības kopējā budžeta samazināšanu. Un jo lielāku budžeta samazinājumu pieņems dalībvalstis, jo lielāka iespēja, ka šādu budžetu noraidīs Eiropas Parlaments.