Lasīšanas ilgums: 2 minūtes
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (Vienotība, Eiropas Tautas partijas grupa) šonedēļ notikušajā EP Lauksaimniecības komitejas sēdē, kurā tika diskutēts par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešmaksājumu izlīdzināšu, pamatoja Latvijas nostāju nodrošināt Latvijas zemniekiem tiešmaksājumus, kas nekropļo godīgu konkurenci – vismaz 80% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā. Par KLP reformas regulu atbildīgais Portugāles deputāts Luiss Manuels Kapulas Santošs (Sociālistu grupa) šonedēļ pirmo reizi oficiāli prezentēja KLP reformas savus sagatavotos grozījumus. Tie paredz, ka pēc 2014. gada Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņemtu gandrīz 270 miljonus eiro vairāk nekā piedāvā Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais priekšlikums, tomēr tas joprojām sasniegtu tikai 65% no vidējā maksājumu lieluma Eiropā par vienu hektāru.
“Saskaņā ar ziņotāja piedāvājumu vēl 2020. gadā tiešmaksājumi Latvijā būs divarpus reizes zemāki nekā Nīderlandē. Tas nav ne taisnīgi, ne pareizi. Šādas atšķirības joprojām ievērojami deformēs konkurenci un nesekmēs līdzsvarotu attīstību Eiropā. Tāpēc es ierosināšu regulā noteikt, ka visās dalībvalstīs būtu jāpanāk tāds līmenis, kas nebūtu mazāks par 80% no Savienības atbalsta vidējā apmēra. Šāda pieeja skartu gandrīz tikai Baltijas valstis, no kurām Latvija šobrīd saņem tikai 35% no ES vidējā. Šāda pieeja prasītu pārdalīt tikai 0,66% no kopējās tiešmaksājumu aploksnes. Tas ir politiski iespējami un būtu vēsturiski taisnīgi. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka Baltijas valstu zemniekiem, pirmkārt, svarīgs ir nevis absolūtais tiešmaksājumu skaitlis, bet vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Konkurenci varētu uzskatīt par puslīdz godīgu, ja tiešmaksājumi būtu aptuveni 80% no ES vidējā,” komitejas sēdē teica Kalniete. Latvijas deputāte uzskata, ka kopumā diskusija ir labvēlīga Baltijas valstīm, bet problēma ir tā, ka ir liela neskaidrība ir par budžeta kopējo lielumu.
Likumdošanas ziņojuma autors Kapulas Santošs komitejas sēdē teica, ka piedāvā īstenojamu tiešmaksājumu izlīdzināšanu, kas varētu tikt realizēta, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas deputāte Maireda Maginesa, kura ir atbildīga par tiešo maksājumu sadaļu no savas politiskās grupas puses, diskusiju laikā akcentēja Baltijas valstu jautājumu, atzīstot, ka Baltijas valstis turpina izdarīt aktīvi spiedienu, lai tiktu izlīdzināti tiešie maksājumi, kuri šobrīd rada netaisnīguma sajūtu.
Liberāļu grupas vadītājs Lauksaimniecības komitejā Džordžs Laions apsveica ziņotāju ar vēlmi paaugstināt tiešmaksājumus, bet arī uzsvēra, ka tas ir tikai solis pareizajā virzienā. Tāpat viņš kritizēja ziņotāju par to, ka viņa sagatavotie grozījumi nav pietiekoši drosmīgi un daudz neatšķiras no EK viedokļa.
Kalniete: “Kopumā es uzskatu, ka diskusija notiek pareizajā virzienā un šis nebūt nav EP gala vārds. Par svarīgāko es uzskatu to, ka ETP grupas prezidents, ilggadējs Lauksaimniecības komitejas vadītājs un viens no Eiropas Savienības ietekmīgākajiem politiķiem Žozefs Dauls pirms nedēļas grupas sēdē uzsvēra, ka mūsu politiskā grupa pieprasīs, lai Latvija tiešajos maksājumos saņemtu vismaz 200 eiro par hektāru. Šajā sēdē mūsu politisko grupu uzrunāja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un prezidents Dauls solījumu deva visas grupas priekšā. Prezidenta Daula personā mēs esam ieguvuši ļoti ietekmīgu un spēcīgu partneri.”
Tāpat vēl viens diskusiju raisošs jautājums ir par tiešmaksājumu ierobežošanu, lai neviena saimniecība pēc KLP reformas nesaņemtu vairāk kā 30 0000 eiro. Kopumā lielākā daļa deputātu atbalsta šādu priekšlikumu, tomēr pastāv bažas, vai tas nenovedīs pie mākslīgas saimniecību sadalīšanas un pārāk lielas birokrātijas.
Līdz 10. jūlijam deputāti varēs iesniegt KLP reformas grozījumus, bet rudenī sāksies darbs pie kompromisu grozījumu veidošanas. EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem par vienotu viedokli vajadzētu vienoties līdz šī gada beigām, lai 2013. gadā varētu sākt sarunas ar EK un Eiropas Savienības Padomi. Reformētajai KLP jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.