Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ir nozīmējusi Sandru Kalnieti par atbildīgo referentu komitejas atzinuma sagatavošanai par Eiropas enerģētikas infrastruktūras vadlīnijām. 19. martā komitejā par šo jautājumu notika pirmā diskusija.

“Šīs Regulas priekšlikums ir vērsts uz Eiropas energotīklu attīstību, lai sasniegtu Savienības enerģētikas politikas mērķus — nodrošināt enerģijas iekšējā tirgus darbību, energoapgādes drošību un veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību (integrāciju).

Šīs Regulas mērķis ir pilnībā integrēt enerģijas iekšējo tirgu, tostarp nodrošināt, ka neviena dalībvalsts nav izolēta no Eiropas tīkla.

Jaunajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2014. – 2020. gadam Komisija piedāvā izveidot jaunu programmu – Connecting Europe Facility. Tās ietvaros paredzēts  9 miljardus eiro atvēlēt prioritāto enerģētikas projektu attīstībai.

Regulas projekts nosaka ierobežotu skaitu Eiropas prioritāro koridoru un jomu, kas aptver elektroenerģijas un gāzes tīklus, kā arī naftas un oglekļa dioksīda transportēšanas infrastruktūru.

Projekts paredz, ka enerģētikas nozarē Savienības atbalsts projektiem nepārsniedz 50% no pētījumu un/vai darbu attiecināmajām izmaksām un līdzfinansējuma apjomu var palielināt līdz ne vairāk kā 80% darbībām, kas nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā vai stiprina Savienības solidaritāti.

Protams, investīciju piesaiste enerģētikas infrastruktūrai pirmkārt ir jānoska tirgum. Tomēr daži enerģētikas projekti, īpaši tie, kas uzlabo energoapgādes drošību un atjaunojamo resursu izmantojošo ģenerējošo jaudu attīstību, nav pietiekami interesanti investoriem, īpaši salīdzinoši mazos un no Eiropas kopējos tīklos vēl neintegrētos, kur investīcijas atpelnīt saprātīgā laika posmā ir praktiski neiespējami.  Šajos projektos tad ir svarīgs Savienības līdzfinansējums.

Ir vairāki jautājumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība mūsu komitejas atzinumā:

1. Vai ir precīzi noteikta metodoloģija, kā tiek sadalītas izmaksas starp iesaistītajām pusēm projektu īstenošanā?  Var rasties situācija, kad projekts tieši skar divas valstis, kuras veic investīcijas, bet trešā valsts, neieguldot projektā investīcijas, varētu no tā gūt labumu. Tieši tādēļ svarīga ir izmaksu sadalīšanas metodoloģija.

2. Ne-Eiropas kompāniju loma. Šo projektu realizācijā būs iespējams piedalīties arī investoriem – kompānijām ārpus Eiropas Savienības. Tas ir atbalstāms priekšlikumus, tomēr uzskatu, ka šajā jautājumā nepieciešams precīzāk noteikt šo kompāniju pilnvaras un spēju ietekmēt lēmumus. Ņemot vērā, ka šie ir nacionālajai drošībai svarīgi projekti, ne-Eiropas investoriem nedrīkst būt veto tiesības kompānijas lēmumu pieņemšanā.

3. Tāpat no Komisijas puses es vēlētos redzēt skaidrāku izklāstu par to, kā tiks noteikti prioritārie projekti.

Cik zinu šobrīd arī nav veikts pētījums par to, kā šo projektu realizācija ietekmēs patērētājus un energoresursu cenas, kuras jau šobrīd ir samērā augstas. Šie projekti ir nepieciešami, bet patērētājiem par to ir jāmaksā sapratīga cena.

Tuvāko nedēļu laikā uzklausīšu citu kolēģu domas un uzskatu, ka mūsu komiteja ar šo viedokli var dot vērtīgu pienesumu kolēģiem no vadošās ITRE komitejas.”