Lasīšanas ilgums: < 1 minūte
Debatēs par pēdējo Eiropadomes sanāksmi, kurā ES valstu un valdību vadītāji parakstīja ES fiskālo paktu, eiroparlamentārieši kārtējo reizi centās rast atbildes uz jautājumu — kā darīt galu ekonomikas lejupslīdei? Deputāti arī apstiprināja īpašas komitejas par organizēto noziedzību izveidošanu un deva zaļo gaismu ES un ASV nolīgumam, kas izbeigs tā saukto „gaļas karu”.
Pirmdien, atklājot plenārsesiju, deputāti ieturēja klusuma minūti, pieminot Sīrijas represiju, terorisma un pirms gada notikušās Fukušimas kodolkatastrofas upurus.
Parlaments ar klusuma brīdi trešdien pieminēja arī 28 Šveicē notikušajā autobusa avārijā bojāgājušos, pārsvarā bērnus. Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs pauda „visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un visiem tiem, ko skārusi šī katastrofa”.
Kopā ar Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētājiem Hermani van Rompeju un Žozē Manuels Barrozu deputāti otrdien apsprieda 1. un 2. martā notikušā un galvenokārt krīzes risināšanai veltītā ES samita secinājumus.
Trešdien Parlaments apstiprināja īpašas komitejas par organizēto noziedzību, korupciju un naudas atmazgāšanu izveidošanu, kura darbosies vienu gadu. „Pretmafijas komiteja” izvērtēs, kā organizētā noziedzība ir ievijusies ES ekonomikas, pārvaldes un finanšu sistēmās.
Trešdien EP deputāti apstiprināja vienošanos, kas palīdzēs izbeigt divdesmit gadus ilgušo hormonu liellopu gaļas “tirdzniecības karu” ar ASV un Kanādu. Vienošanās paredz, ka ES saglabās aizliegumu ievest liellopu gaļu, kuras audzēšanā izmantoti hormoni, taču palielinās kvotas augstas kvalitātes liellopu gaļas importam.
Ar diabētu saistītās problēmas rada aptuveni 10% ES veselības aprūpes izdevumu, tādēļ ES jāizstrādā īpaša stratēģija, koncentrējoties uz profilaksi un slimības savlaicīgu diagnosticēšanu, deputāti uzsvēra trešdien.
Ceturtdien deputāti aicināja Nīderlandes valdību nosodīt šajā valstī nesen izveidoto tīmekļa vietni, kas mudina cilvēkus tur ievietot sūdzības par migrantiem no Centrāleiropas un Austrumeiropas.
Tāpat deputāti nosodīja Krievijas prezidenta vēlēšanās vērotos pārkāpumus un aicināja Vladimira Putina uzsākt „patiesu dialogu” ar protestētājiem.
Izraēlas bruņoto spēku veiktās kratīšanas Palestīnas televīzijas stacijās juridiskās un sociālās sekas bija EP cilvēktiesību debašu uzmanības centrā.
Vairāk informācijas www.europarl.europa.eu