Lasīšanas ilgums: < 1 minūte

Rīga, 28.febr., LETA. Vienoti noteikumi attiecībā uz pieeju valsts arhīviem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ļautu Briselei vienotā balsī runāt arī ar Maskavu par vēsturnieku piekļuvi Krievijas arhīviem, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta deputāte, neformālās eiroparlamentāriešu Eiropas vēstures izlīguma grupas priekšsēdētāja Sandra Kalniete (V).

Patlaban ES pastāv vairāki sadarbības tīkli, kas izveidoti pēc ES institūciju iniciatīvas, informācijas un pieredzes apmaiņai arhīvu jautājumos, taču vienota pieeja arhīvu izmantošanā nepastāv. “Tas ir ES interesēs, jo arhīvu dokumenti un to krājumi ir mūsu kopīga vēsture,” pārliecināta Kalniete.
Viņa arī uzskata, ka vienota pieeja darītu ES balsi “spēcīgāku” sarunās par piekļuvi arhīviem ar bijušajā PSRS teritorijā esošajām valstīm. Piemēram, interese piekļūt Krievijas arhīviem ir ne tikai bijušajām padomju bloka valstīm, bet arī Rietumu pētniekiem, kuri arhīvu datiem piekļūst selektīvā kārtā.
Šodien Briselē notika neformālās Eiropas Parlamenta Eiropas vēstures izlīguma grupas sanāksme. Tikšanās reizē spriests par arhīvu stāvokli ES dalībvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot postpadomju telpai. Kalniete atzina, ka piekļuvi arhīviem apgrūtina personu datu aizsardzība, kā arī mēģinājumi politiski cenzēt arhīvus un tos noslepenot. Tāpat bieži nacionālās drošības vārdā tiek liegta pieeja drošības dienestu un militārās izlūkošanas arhīviem.
Eiropas vēstures izlīguma grupas dalībnieki pauduši viedokli, ka ES kandidātvalstīm būtu nepieciešams izvirzīt prasību savu nacionālo likumdošanu saskaņot ar ES normām, kas saistītas ar dalīšanos informācijā un sadarbību informācijas jomā.
Gada otrajā pusē Eiropas vēstures izlīguma grupa plāno organizēt konferenci, lai spriestu par arhīvu stāvokli ES dalībvalstīs. Konferencē varētu īpašu uzmanību pievērst Grieķijas, Portugāles un Spānijas pieredzei, atbrīvojoties no diktatūrām un vienlaikus saglabājot arhīvu datus.
Valsts drošības komitejas arhīvi no Latvijas savulaik aizvesti un Maskavu, kā arī liela daļa tikuši iznīcināti. Vienlaikus zināms, ka dokumentu dublikāti tikuši nosūtīti uz Krievijas galvaspilsētu. Latvijas vēsturnieku piekļuve arhīvu dokumentiem Maskavā pastāvīgi ir Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību dienas kārtībā.