Lasīšanas ilgums: 3 minūtes

Uzruna partijas VIENOTĪBA dibināšanas kongresā Valkā.

Krīze. Stabilizācija. Izaugsme. Šie trīs vārdi ir visbiežāk lietotie vārdi Latvijā un nu jau labu laiku arī Eiropā. Tikai atšķirībā no Eiropas, Latvijā, pateicoties Valda Dombrovska vadīto valdību konsekventai rīcībai un tautas izturībai, šodien krīze jau ir pagātnes vārds. Mūsu tagadnes vārds ir stabilizācija un ir sācies valsts izaugsmes periods. Mums grūtākais jau ir aiz muguras. Tagad Latvija ir kļuvusi par valsti, kuras pieredzi daudzi apbrīno un no kuras daudziem jāmācās. Tieši Eiropā un arī ASV vislabāk var redzēt, kādas sekas ir valdību un parlamentu nespējai samazināt izdevumus un nevilcinoties pieņemt nepopulārus lēmumus. Mūsu sūri grūti paveiktie darbi daudzās Rietumu valstīs vēl ir tikai priekšā. Es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka Dombrovska valdības īstenotā programma, lai arī ar visām mums zināmajām problēmām, ir politiskās gribas un veiktspējas paraugs daudziem Eiropas politiķiem.

Nu ir laiks raudzīties Latvijas nākotnē – kādas ir mūsu iespējas veicināt stabilu izaugsmi?

Mums jāapzinās, ka Ziemeļvalstu un Eiropas Savienības atbalsts bija izšķiroši svarīgs krīzes pārvarēšanai. Eiropas fondi, kuri nosargāja Latvijas ekonomiku no nosalšanas krīzes gados, tagad var kļūt par nākotnes attīstības dzinējspēku. Es īpaši uzsveru – „var kļūt”, ja mēs tos spēsim gudri un elastīgi likt lietā.

Tas ir atgādinājums, jo Latvijas „trekno gadu” pieredze rāda, ka Eiropas nauda var kļūt arī par degvielu dzinējam, kurš valsti ar „gāzi grīdā” iedzen krīzes bedrē.

Tāpēc ir svarīgi, ka mums ir skaidra stratēģija gan nacionālā budžeta, gan Eiropas fondu investīciju izlietošanai.

Eiropas fondi ir ļoti nopietns investīciju avots. Visā Rietumu pasaulē acīm redzami beidzas viegli nodrukātās un aizlienētās naudas ēra. Mūsu ekonomikā pārskatāma nākotnē vairs negāzīsies iekšā tāda skandināvu pensionāru, krievu oligarhu un Īrijas latviešu nauda, kādu pieredzējām dažus gadus atpakaļ. Šajos apstākļos skaidri prognozējami un plānojami Eiropas budžeta līdzekļi investīcijām Latvijā ir kritiski svarīgi.

Daži piemēri: Pašlaik Latvija cīnās par savām interesēm Eiropas budžeta veidošanā nākamajam septiņu gadu posmam. Atkarībā no šo sarunu iznākuma, Latvijas ražošanas, infrastruktūras, un lauku atbalstam mēs septiņos gados varam saņemt seši līdz astoņi miljardi eiro lielus ieguldījumus. Gadā tas ir apmērām tikpat, cik valstī maksā izglītība, veselības aprūpe un iekšlietas kopā!

Tātad atšķirība starp ES budžeta sarunu un lobēšanas labāko un sliktāko iznākumu Latvijai var būt gandrīz divi miljardi eiro liela!

Valdībai, Saeimai un Eiropas Parlamenta deputātiem jāapzinās, ka šīs sarunas par Eiropas budžetu būs ļoti grūtas. Grūtākas nekā iepriekšējās, jo pārāk daudzām Eiropas valstīm pašām finansēs „ūdens smeļas mutē”.

Tāpēc mūsu visu, visas Latvijas interesēs ir tas, lai šajās sarunās Latviju pārstāvētu valsts pieredzējušākie un Eiropas kolēģu vidū lielāko autoritāti ieguvušie valstsvīri un valstssievas. Tāds neapšaubāmi ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un es uzdrošinos brīdināt, ka Dombrovska valdības nomaiņa, piemērām, ar kreiso populistu un radikālu liberāļu koalīciju varētu izmaksāt Latvijas tautai vismaz 2 miljardus eiro nesaņemtos Eiropas fondu līdzekļos vien!

Tomēr neatkarīgi no tā, cik konkrētus miljardus Eiropas Savienības finansējuma mēs izcīnīsim, mums ir ārkārtīgi svarīgi apzināties savas valsts attīstības prioritātes un tālredzīgi plānot ieguldījumus Latvijas attīstībā.

Tāpēc uzskatu, ka Dombrovska izaugsmes plāna atslēgvārdi – ražošana, izglītība, darbs – ir konkrēts piedāvājums par kuru mums neatliekami jāvienojas nacionālā līmenī. Latvijas izaugsme var balstīties tikai un vienīgi izglītotos, radošos un uzņēmīgos cilvēkos. Šādas jaunas paaudzes izaudzināšana var būt tas lielais mērķis, kas var vienot visu sabiedrību, politiskās partijas un politiķus. Šis lielais valstiskais mērķis nav atkarīgs no labējām vai kreisām ekonomiskām idejām, no liberālām vai konservatīvām sociālām vērtībām. Šim mērķim mums jāpakārto Latvijas attīstība nākamajā desmitgadē. Citādi modernas rītdienas Latvijas nebūs!

Un jāsāk ar vienkāršāko. Apņēmīgi jāpārvar e-atpalicība Latvijā. Esmu pārliecināta, ka Latvija – ne sliktāk par Igauniju – var dažu gadu laikā kļūt par Eiropas līderi elektroniskās pārvaldes, e-pakalpojumu un sabiedrības e-līdzdalības jomā. Tas ievērojami atvieglos un paātrinās uzņēmējdarbību, samazinās nelietderīgu laika patēriņu un palielinās efektivitāti. Īpaši ir jādomā par sabiedrības e-iesaistīšanu un e-līdzdalību valsts pārvaldes un politikas veidošanas procesā. Bez līdzdalības mums nepārvarēt bezdibeni, kas pašlaik šķir varu no sabiedrības un mūs šķeļ. Latvijas izaugsmei un izrāvienam ir nepieciešama vienota sabiedrība, kas spēj saliedēties valstiskiem mērķiem.

Līdz Latvijas simtgadei ir atlikuši tikai septiņi gadi! Mēs nedrīkstam tos izniekot tukšās diskusijās, eksperimentos, politiskās ķildās un atbalstot „savējo” rāvīgumu. Mums ir gudri un tālredzīgi jāiegulda budžeta un Eiropas nauda. Mums jāmācās Eiropas un pasaules labākā reformu pieredze: no Somijas – kā radīt efektīvu un konkurētspējīgu izglītības sistēmu, no Singapūras, kā pārvarēt valsts nozagšanu un korupciju, no Igaunijas, kā ieviest darbojošos e-pārvaldi, no Ziemeļvalstīm – kā iesaistīt pilsonisko sabiedrību politikas veidošanas procesā. Mums jāmācās arī no citu kļūdām, bet visvairāk mums jāmācās pašiem no savām kļūdām. Un nekaunēsimies tās atdzīt. Kauns nav kļūdīties. Nepiedodami ir kļūdas atkārtot.

Ticēsim sev, rūpīgi strādāsim, un mums izdosies!