Lasīšanas ilgums: 7 minūtes
Sandras Kalnietes uzruna PS kongresā
2011.gada 30.jūlijā
Cienījamie Pilsoniskās Savienības biedri!
Pirms trim gadiem mēs nodibinājām Pilsonisko Savienību – demokrātisku, patriotisku, novados sakņotu, sociāli atbildīgu partiju. Mūsu mērķis bija un paliek – nacionālas un mūsdienīgas Latvijas valsts ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība.
Mēs esam ieguldījuši daudz spēka un veselības šī mērķa sasniegšanai. Pilsoniskā savienība ir mūsu visu kopdarbs.
Mēs neesam vairījušies no atbildības par grūtiem, nepopulāriem, bet valstij vajadzīgiem lēmumiem. Mēs nevairījāmies no atbildības 2008. gada decembrī, kad, lai novērstu valsts bankrotu, vienīgie no opozīcijas atbalstījām radikālas izmaiņas budžeta. Mēs nevairāmies no tās arī šobrīd, kad mums ir jānosargā pensiju sistēmas ilgtspēja no priekšvēlēšanu populisma.
Pateicoties Pilsoniskās Savienības principiālajai nostājai 2009. gada pavasarī par valdības vadītāju kļuva Valdis Dombrovskis. Mēs esam godīgi un atbildīgi pildījuši savus pienākumus gan valdībās, gan ārpus tām. Mēs palīdzējām kaldināt Vienotības uzvaru 2010. gada Saeimas vēlēšanās un nav nejaušība, ka tieši Pilsoniskās Savienības biedri guva tik pārliecinošu vēlētāju atbalstu.
Es esmu jau daudzkārt – gan mūsu kongresā, gan Novadu domē, gan publiskaja telpā – pamatojusi Vienotības nepieciešamību Latvijai.
Mūsu valstij ir nepieciešama stabila, daudzskaitlīga, labi organizēta politiska partija, kas pārstāv visplašāko sabiedrības daļu – vidusslāni, darītājus, ideālistus un savas valsts patriotus. Latvijai ir vajadzīgs politisks spēks, kas spēj nodrošināt līdzsvarotu valsts izaugsmi un spēj valsti pasargāt no valsts izzadzējiem un Krievijas “maigās” varas. Pēc slaktiņa Norvēģijā tik pat svarīgi ir spēt pasargāt mūsu Latviju no radikāliem eksperimentiem, tuvredzīga nacionālisma un ekstrēmisma. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst par mūsu gadsimtu ilgo piederību Eiropai un tās apgaismības laikmetā sakņotajām humānisma vērtībām.
Šodien es Latvijā redzu tikai vienu šādu spēku. Precīzāk, tikai vienu iespēju šādu spēku izveidot – tā ir partija Vienotība – nacionāla, demokrātiska, sociāli atbildīga, līdzsvarota, pieredzējusi un godīga. Šādu partiju izveidot ir mūsu pienākums. Un Pilsoniskās savienības biedriem ir jāieņem vadoša loma šīs partijas radīšanā, attīstībā un izaugsmē. Pašlaik Vienotība ir vienīgā partija, kuras rindās tik lielā skaitā ir pieredzējuši politiķi, kuru biogrāfijas līdzās profesionālismam apliecina konsekventu uzticību tiesiskai valstij un labas, godīgas pārvaldības principiem.
Pilsoniskā savienība vienmēr ir konsekventi iestājusies par vienotu lēmumu pieņemšanas, izpildes, kontroles, atskaites un atbildības sistēmu Vienotībā. Tieši šī ir bijusi viena trīs partiju apvienības Vienotība problēmām, kas radīja lēmumu pieņemšanas smagnējumu, to nemitīgu saskaņošanu, pārskatīšanu un pašdarbību. Tieši tāpēc Pilsoniskās savienības priekšsēdētājs un tolaik arī Vienotības priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis jau janvārī, mūsu Novadu Domes lēmumā par atbalstu vienotas partiju veidošanai iekļāva šo būtisko atskaites un atbildības principu. Es ticu, ka mums, PS biedriem, jaunizveidotajā partijā to izdosies īstenot.
Es zinu, ka absolūti lielākā daļa trīs apvienojamo partiju biedru atbalsta Pilsoniskās savienības „ceļa kartē” iekļautos principus. Piekrišanu tiem ir apstiprinājuši arī Jaunā laika un SCP vadītāji. Pirms dažām dienām Vienotības līderiem savu nostāju sadarbībai ar citiem politiskiem spēkiem nākotnes valdībās skaidri un gaiši apstiprināja Ministru Prezidents Valdis Dombrovskis:
– Neatkarības atjaunošanas deklarācijā un Satversmē iekļauto Latvijas valstiskuma pamatprincipu beznosacījumu atzīšana (tas attiecas uz okupācijas novērtējumu, valodu, pilsonību)-
– Ciešāka integrācija Eiropas Savienības un NATO struktūrās, enerģijas, transporta un informācijas tīklos (tas nodrošina lielāku reālo neatkarību no autoritārās Krievijas)
– Skaidra un konkrēta rīcība tiesiskuma nodrošināšanas jautajumos un tiesiskuma tālākā nostiprināšanā
Latvijā (tas attiecas uz tiesu varas un tiesībsargu lēmumu respektēšanu, varas lēmumu atklātību un atbildību par tiem)
Jaunizveidotajā partijā Vienotība atšķirirībā no apvienības vairs nevienam nebūs veto tiesību un ikvienam biedram par savu nostāju būs jāpārliecina pārējie ar skaidriem argumentiem demokrātiskā diskusijā. Tajā saglabāsies uzskatu dažādība un vārda brīvība, bet noteicošs būs demokrātiski ievēlētas valdes, Domes vai kongresa lēmums. Mums, PS biedriem, ir vislielākais intelektuālais un organizatoriskais potenciāls virzīt Vienotību uz augšu. Un mēs to darīsim!
Cienījamie domubiedri!
Šodien lēmums par Pilsoniskās Savienības iekļaušanos partijā Vienotība ir jāpieņem unikālā politiskā situācijā. Tikko Latvijas tauta ar pārliecinošu vairākumu ir atlaidusi Saeimu, kurā vēl tikai pirms 10 mēnešiem ievēlēja Saeimā 33 Vienotības deputātus. Sabiedrība ir sodījusi politiķus un pašlaik daudzi meklē alternatīvas savai līdzšinējai izvēlei vēlēšanās. Mums šis vērtējums ir jāpieņem un jāpierāda mūsu vēlētājiem, ka spējam saglābāt labāko sevī un atjaunoties, mainīties un turpināties. Tāpat nenosodīsim tos, kas apjukumā izvēlās vieglāko ceļu – traukties pakaļ citai politiskai lokomotīvei. Novēlēsim viņiem pierādīt, ka šis viņu lēmums nesīs augļus sabiedrībai.
Saeimas atlaišana ir uzspridzinājusi sabiedrisko domu un politisko partiju reitingus. Vienotībai nebūs viegli saglabāt savas pozīcijas. Antioligarhu kodolsprādziens daļu mūsu vēlētāju var pievērsties citām partijām. Bet labā vēsts ir skaidra: pat zaudējot dažas vietas Saeimā, mums ir unikāla iespēja sasniegt „tiesiskuma vairākumu” 11. Saeimā. Pašlaik es šajā tiesiskuma vairākumā ierindoju Vienotību, Reformu partiju un Nacionālo apvienību. Iespējams, ka pozitīvas pārmaiņas skars arī ZZS un Saskaņas centru.
Lai Vienotība gūtu panākumus vēlēšanās, mums ir jānovērtē savs līdzšinējais darbs un paškritiski jāizanalizē savas kļūdas. Tāpēc es ar nolūku šodien nerunāšu par sasniegto, bet pievērsīšos paškritikai:
1) Kvalitatīvam politiskam darbam ir nepieciešama kvalitatīva politiskā plānošana, lemšana un izpildes kontrole. Diemžēl pēc vēlēšanām šāds kopīgs darbs Vienotībā nenotika. Katrs ministrs darbojās savā lauciņā, Vienotības valde funkcionēja formāli, daudz laika un spēka prasīja partiju un personību savstarpējo attiecību noskaidrošana.
2) Vadošam politiskam spēkam ir vajadzīga skaidra un koncentrēta vadība – gan pirmā persona, gan valdes komanda. Vienotības vadība ir bijusi izplūdusi. Kad mūsu kritiķi saka, ka Vienotībā nav skaidrs ar ko runāt, tad viņiem diemžēl ir taisnība. Vienotībā ir pārāk daudz varas centru un centriņu. Valdis Dombrovskis vada valdību, partiju vadītāji – savu partiju valdes, bet kopumā apvienības politiska stratēģija un taktika tapa dažādos neformālos grupējumos vai entuziastu pulciņos.
3) Pēc vēlēšanām Vienotība zaudēja asumu. Koalīcijas saglabāšanas un valdības programmas īstenošanas vārdā, mēs bijām spiesti samierināties ar partnera prasībām un, maigi izsakoties, dīvainiem lēmumiem ar tiesiskumu saistītos jautājumos. Tas mūsu atbalstītājos jau pavasarī radīja visai negatīvu sajūtu. Viņiem šķita, ka Vienotība ir samierinājusies ar to, ka faktiski ir izveidojusies cita, šauru grupu interešu vadīta koalīcija – ZZS, Saskaņa, PLL. Šī situācija gan bija objektīva, jo Vienotībai 10. Saeimas vēlēšanu rezultātā nenovēršami bija jāizvēlas, vai nu sadarboties ar Lemberga kontrolēto ZZS vai kreisajiem populistiem Saskaņas Centrā. Tomēr Vienotībai vajadzēja daudz skaidrāk un, ja nepieciešams, asāk rīkoties savu pamatvērtību pārstāvēšanai un, kas ir tik pat būtiski – savu politiku un lēmumus daudz efektīgāk skaidrot vēlētājiem.
4) Un protams, komunikācija, kas tradicionāli nav bijusi mūsu spēcīgā puse. Mēs neesam pratuši izmantot to potenciālu, kas bijis mūsu rīcībā. Šoreiz tas ir īpaši skumji, ņemot vērā, ka Vienotībai bija iespēja sadarboties ar premjera, Saeimas priekšsēdētājas, septiņu ministru, trīs partiju, vienas Saeimas frakcijas, divu Rīgas domes frakciju un trīs Eiropas Parlamenta deputātu sabiedrisko attiecību cilvēkiem. Šī sadarbība bijusi zem katras kritikas! Vairāk kā desmit pilna laika politisku amatpersonu komunikācijas īstenošanai! Rezultāts – ļoti, ļoti pieticīgs…
5) Jau vēlēšanu nakts prieka vilnī Valdim Dombrovskim atgādināju, ka līdzīgs prieka skurbums reiz valdīja arī Latvijas ceļa un Tautas partijas birojos. Novēlēju, lai šo partiju pagrimums Vienotībai un tās vadītājiem vienmēr kalpo kā biedējošs atgādinājums, kurp var novest pašapmierinātība un augstprātība. Diemžēl no citu kļūdām mācās tikai kino. Tāpēc šodien daudzi mūsu atbalsītāji, taujāti par galveno Vienotības problēmu, atbild vienā vārdā – augstprātība. Mēs bijām zaudējuši saikni ar ikviena politiķa darbības pamatu pamatu – ierindas vēlētāju. Es ļoti ceru, ka Referenduma rezultāts mums palīdzēs atžilbt un turpmāk mēs atgriezīsimies pie saviem pirmsākumiem – intensīvas saziņas ar cilvēkiem.
Cienījamie domubiedri!
Daudzi no mums ir sarūgtināti par to, ka Valdis Zatlers pēc mokošām pārdomām ir pieņēmis lēmumu dibināt savu partiju, nevis pievienoties Vienotībai. Es arī biju viena no tiem cilvēkiem, kas argumentēti aicināja Zatlera kungu kopā ar viņa sekotājiem pievienoties Vienotībai.
Viņš ir izlēmis citādi un es šo izvēli respektēju. Zatlera kungs patiesi tic, ka piedāvājot Latvijas cilvēkiem vēl vienu alternatīvu, nākošajā Saeimā tiesisko vairākumu varēs nodrošināt pārliecinošāk. Katrs mēs esam atbildīgi par savām izvēlēm. Arī Zatlera kungs, un es ļoti ceru, ka vēlēšanas apstiprinās viņa izvēles pareizumu. Es uzskatu, ka mums ir svarīgi domāt pozitīvi un saskatīt Reformu partijā ne tikai konkurentus, bet arī sabiedrotos.
Taču mums ir svarīgi arī skaidri apzināties kopīgo un atšķirīgo. Mums ar reformistiem saskan mērķi tiesiskuma un politiskās reformas jautājumos. Mēs, tāpat kā Valdis Zatlers, esam ieinteresēti jaunu profesionāļu piesaistei politiskajam darbam. Mūs vieno Rietumu izvēle un izpratne par valsts un sabiedrības ilgtspēju. Protams, Reformu partijas programma un piedāvātie risinājumi šobrīd vēl nav zināmi. No dažiem publiskotajiem dokumentiem un izteikumiem ir noprotams, ka tā būs liberāla partija, kas centīsies piesaistīt jauniešu un krievu pilsoņu balsis. Tajā pašā laikā daži Zatlera sekotāju viedokļi izklausās radikāli un pat eksperimentējoši.
Vienotības pieredzes bagāto politiķu un lietpratēju uzdevums būs līdzsvarot Valda Zatlera sekotāju radikālismu un jaunības degsmi. Arī Vienotības nostāja jautājumā par sadarbības partneriem ir skaidrāk formulēta – mēs skaidri un gaiši esam pateikuši, ka sadarbība ar Saskaņas centru nevarēs notikt par katru cenu, ignorējot ideoloģiskās un programmatiskās atšķirības. Saskaņas centram ir berz nosacījumiem jāatzīst Neatkarības atjaunošanas deklarācijā un Satversmē iekļauto Latvijas valstiskuma pamatprincipi okupācijas, oficiālās valodas, pilsonības un tiesiskuma jautājumos.
Bet mēs nasacentīsiemies ar Zatlera kungu dažādu sarkano līniju novilkšanā. Kā nopietns, pieredzējis un atbildīgs politisks spēks mēs nevaram to atļauties. Latvijas izaugsmes vārdā mums ir jāspēj sadarboties, rast kompromisus un līdzsvarot intereses tad, ja, neatkāpjoties no mūsu programātiskajām pamatvērtībām, tas ir iespējams.
Raugoties vēl plašāka kontekstā, es redzu, ka Latvijai ir nepieciešama normāla liberāla partija. Man ir kauns, ka Eiropas liberāļu politiskajā saimē Latviju pārstāv Šlesera biznesa projekts LPP/LC. Ja Reformu partija aizstās LPP/LC Eiropas liberāļu saimē, tas nāks tikai par labu politiskajam klimatam arī mūsu valstī. Arī Eiropā svarīgākajos politiskajos jautājumos mūsu, Eiropas tautas partijas labēji centrisko, kristīgi demokrātisko politisko grupu visbiežāk atbalsta tieši liberāļi. Es ticu, ka šādu sadarbību mēs varēsim attīstīt arī Latvijā.
Tāpēc es aicinu mūs visus priekšā stāvošajā vēlēšanu kampaņā izturēties ar savstarpēju cieņu – gan pret Zatlera partiju, gan pret Nacionālo apvienību, gan pret zaļajiem zemniekiem. Es aicinu arī Saskaņas centru skaidri un nepārprotami formulēt savu nostāju Latvijas valstiskuma un tiesiskuma jautājumos saskaņā ar Neatkarības atjaunošanas deklarāciju un Latvijas Satversmi.
Latvijas pilsoņi, atlaižot Saeimu, ir uzņēmušies atbildību par pārmaiņām. Es ceru, ka rudenī viņi izdarīs atbildīgu izvēli un vērtēs politiķus nevis pēc vārdiem, bet darbiem un Latvijā patiesi sāksies jauns, pozitīvs attīstības posms. Vienotības pienākums ir piedāvāt Latvijas vēlētājiem skaidru darbības un izaugsmes plānu un ieklausīties viņu viedoklī. Vienotībai un Dombrovskim tāds plāns ir. Mēs esam apturējuši valsts bankrotu, stabilizējuši situāciju un tagad ar tik pat lielu apņēmību un tautas atbalstu Vienotība ir gatava īstenot izaugsmes politiku.
Mūsu atbildība šodien ir dot Vienotībai mūsu vērtības, mūsu enerģiju, mūsu cilvēkus un prasmes. Vienotības kopīgā atbildība ir būt par Latvijas izaugsmes dzinējspēku. Šī izaugsme var balstīties tikai un vienīgi izglītotos, radošos un uzņēmīgos cilvēkos. Šādas jaunas paaudzes izaudzināšana var būt tas lielais mērķis, kas var vienot visu sabiedrību, visas partijas un politiķus. Šis lielais mērķis ir neatkarīgs no labējām vai kreisām ekonomiskām idejām, no liberālām vai konservatīvām sociālām vērtībām. Esmu jau vairākkārt teikusi, ka par šo mērķi mums ir jāvienojas tūlīt – gan Vienotībā, gan ar mūsu politiskajiem sāncenšiem – un tam jāpakārto Latvijas turpmākā attīstība. Citādi modernas rītdienas Latvijas nebūs.Tāpēc es aicinu mūsu šodienas lēmumu par Vienotības dibināšanu izdarīt tieši šāda, lielāka mērķa gaismā.
Es gribu jums visiem pateikties par trīs gadu kopīgo darbu Pilsoniskajā Savienībā un aicināt kopīgi strādāt arī turpmāk – Vienotībā. Tāpat kā pirms trim gadiem arī šodien es varu ar lepnumu teikt: Kopā mēs esam spēks!