Lasīšanas ilgums: 4 minūtes

Publicēts 03.03.2011

Autore: Iveta Tomsone

Eiropas Parlamenta ziņojums par lauksaimniecības politiku nepatīk pat pašiem parlamentāriešiem

Nekonkrēts un neskaidrs, bez skaidri iezīmētiem mērķiem, kas jāsasniedz, – tā Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sagatavoto ziņojuma projektu par Kopējas lauksaimniecības politikas (KLP) reformu pēc 2013. gada vērtē paši komitejas deputāti. Kritiska ir arī EP deputāte Sandra Kalniete, norādot – ziņojumā nav ne vārda par kritērijiem, kā būtu aprēķināmi tiešie maksājumi pēc 2013. gada. Viņa arī norāda – Latviju nevar apmierināt arī ziņojumā pieminētais tiešo maksājumu izlīdzinājums starp dalībvalstīm, kur ieteikts, ka tie dalībvalstīs nedrīkst būt zemāki par divām trešdaļām no ES vidējā tiešā maksājuma apmēra. S. Kalniete uzstāj – jānosaka, ka maksājumu atšķirības starp valstīm drīkst būt robežās no 75% līdz 125% no ES vidējā līmeņa.

Tiešie maksājumi – vienādāki, ne vienādi

EP otrā ziņojuma, kas Eiropas Komisijai (EK) būs jāņem vērā KLP reformas likumdošanas priekšlikumu radīšanā, gatavošanas vadību uzņēmies deputāts no Vācijas Alberts Dess. Viņš ir viens no deputātiem, kurš pērn, Sandras Kalnietes aicināts, ieradās vizītē Latvijā. Alberts Dess aizstāv maksājumu izlīdzināšanas ideju, taču, kā īstam Eiropas līmeņa politiķim pieklājas, ņem vērā arī veco dalībvalstu interesi saglabāt pēc iespējas augstu maksājumu līmeni.

Kaut arī A. Desa ziņojums tika gaidīts jau pērn gada beigās, EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai apspriešanai tas priekšā celts tikai šonedēļ. A. Dess komitejas sēdē norādīja, ka KLP pēc 2013. gada ir jākļūst taisnīgākai un vienkāršākai. KLP ir jāsamazina atšķirības maksājumos starp dalībvalstīm, kā arī jāgādā par vides aizsardzību un lauku attīstību. A. Dess aicina saglabāt pašreizējo divu pīlāru pieeju lauksaimniecības maksājumiem, tas ir – lauksaimniekiem ir iespējas saņemt tiešos maksājumus (maksā no pirmā pīlāra, 100% ES nauda) un agrovides maksājumus (otrais pīlārs, saistīti ar vides aizsardzību, valstij jānodrošina līdzfinansējums).

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem ziņojumā noraidīta iespēja visām valstīm tos noteikt vienādus, taču nedrīkstētu pieļaut, ka tie valstīs varētu būt mazāki par divām trešdaļām, tātad aptuveni 68% no ES vidējā līmeņa. Ziņojumā nav piedāvāts noteikt augšējo maksājumu slieksni. Konkrētu pārejas periodu, kādā maksājumi būtu nosacīti izlīdzināmi, ziņojums pagaidām nepiedāvā, vien rosina šo pasākumu īstenot “iespējami drīzāk”.

Jāpiemin, ka pārejas perioda noteikšana ir viens no skarbāk apspriestajiem jautājumiem dalībvalstīs un attiecīgajās ES iestādēs – Latvijas Zemkopības ministrija vēlas pārmaiņas jau no 2014. gada. Sandra Kalniete uzskata, ka diplomātiski pareizāk ir prasīt četru gadu pārejas periodu, savukārt Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē apspriests priekšlikums noteikt pārejas periodu pat līdz 2025. vai 2027. gadam. EK kuluāros svārstās par pārejas laiku līdz 2020. gadam.

Alberta Desa ziņojumā tikpat nekonkrēti runāts par kritērijiem, pēc kādiem maksājumu aploksnes katrai valstij aprēķināt. Precīzāk – konkrētu kritēriju nav, vien ieteikts ņemt vērā apstākļus katrā konkrētajā dalībvalstī vai reģionā.

Ziņojumā arī piedāvāts ieviest jaunu atbalsta shēmu mazajām saimniecībām, kā arī rosināts EK līdz 2016. gadam iesniegt ziņojumu par to, kā veicināt lopkopības attīstību. Tā kā maksājumi nedrīkstētu būt par produkcijas ražošanu, A. Dess rosina lopkopību attīstīt ar īpašiem maksājumiem par pļavām un ganībām.

EP ziņojuma projektā arī uzsvērts, ka maksājumi jāsaņem tikai tiem lauksaimniekiem, kas aktīvi iesaistīti lauksaimniecības darbībā. Vienlaikus par aktīviem lauksaimniekiem būtu jāuzskata arī tie, kam zemes kopšana ir tikai papildu darbs.

Tā kā vides aizsardzība, visticamāk, arī turpmāk saglabāsies kā viens no KLP reformas stūrakmeņiem, arī EP ziņojuma projektā norādīts, ka tiešie maksājumi būtu cieši saistāmi arī vides resursu aizsardzību. Tas ir – tiešos maksājumus varētu saņemt tie, kuri īsteno vismaz divus agrovides pasākumus, par ko arī saņem papildu maksājumu.

Tāpat A. Desa ziņojumā uzsvērta nepieciešamība īstenot drošības tīkla pasākumus, kas pasargātu lauksaimniekus no tirgus cenu svārstībām, kā arī norādīts uz nepieciešamību izskaust spekulatīvos darījumus ar lauksaimniecības izejvielām.

Pārtikas nodrošinājums – otrā plānā

Ko saukt par mazajiem zemniekiem un ko – par aktīvajiem lauksaimniekiem? Vai tad mazie zemnieki nevar būt aktīvie zemnieki? Kas ir taisnīga maksājumu sadale? Ko saprast ar jēdzienu “drošības tīkls”? Šonedēļ, skatot ziņojumu, šādus un vēl virkni citu jautājumu EP deputāti uzdeva ziņojuma gatavotājam. EP deputāts no Francijas Žozē Bovē norāda – ja reiz tiek runāts par taisnīgākiem maksājumiem starp dalībvalstīm, jārunā arī par taisnīgāku maksājumu pārdali starp pašiem lauksaimniekiem. Puse no lauksaimniecības uzņēmumiem maksājumus vispār nesaņemot – ar ko cūku un putnu audzētāji, kam nav zemes platības, sliktāki par graudu audzētājiem?

Savukārt Polijas deputāti viens pēc otra turpina aizrādīt – stājoties ES, vecās valstis mums solīja brīvību, vienlīdzību, brālību. Taču, pat apspriežot KLP reformu pēc 2013. gada, tiek turpināta prakse, kas gādā par divu ātrumu Eiropu – viens ātrums un taisnība vecajām valstīm, cits – jaunajām. Atšķirības maksājumos nedrīkstot būt.

Iebildumi bija pat pieaicinātajam Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvim Franko Čiriako, kurš norāda – jaunajā KLP reformā jārunā arī par pietiekamu ienākumu nodrošināšanu lauksaimniekiem un par darba apstākļu uzlabošanu.

Apmēram divu stundu garajā diskusijā konkrētu priekšlikumu ziņojuma uzlabošanai bija krietni pamaz. Viens no izņēmumiem – Sandra Kalniete, kurai ir konkrēti priekšlikumi gan maksājumu izlīdzināšanai, gan to aprēķināšanai, – maksājumi jāaprēķina, ņemot vērā katras valsts iekšzemes kopprodukta apmēru uz vienu iedzīvotāju, izmantojamās lauksaimniecības zemes platības un zemes apstrādes izmaksas.

Sagaidāms, ka EP Lauksaimniecības un lauku komitejas ziņojums piedzīvos krietnus uzlabojumus pirms tā apstiprināšanas EP plenārsesijā, iespējams, jūnijā. Tāds pats liktenis piemeklēja pērn apstiprināto EP pirmo ziņojumu par KLP reformu – tā gatavotājs brits Džordžs Laions saņēma vairāk nekā 900 labojumus. Tādējādi ziņojums, kas tikai ieskicēja galvenos KLP mērķus, bija konkrēts un tiešs – tajā bija uzsvērts, ka lauku politikas mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājus ar pārtiku par pieņemamām cenām, kā arī veicināt pasaulē konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstību. Šādu tiešu uzstādījumu Alberta Desa ziņojumā nav.

***

Uzziņa

Kopējās lauksaimniecības politikas reforma jāuzsāk 2014. gada 1. janvārī.

Par KLP reformas būtību jāvienojas Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei.

Šobrīd katrā no pieminētajām institūcijām notiek priekšlikumu gatavošanas process, kas vasarā jāiesniedz EK.

EK ar konkrētiem likumdošanas priekšlikumiem, kas balstīti uz EP un ES valstu lauksaimniecības ministru ieteikumiem, sola nākt klajā šā gada rudenī. Pēc tam turpināsies priekšlikumu pārskatīšanas un saskaņošanas process.

Pagaidām ES institūciju viedoklis paredz palielināt ES tiešos maksājumus tām dalībvalstīm, kas saņem vismazāk. EP piedāvātais izlīdzināšanas variants paredz, ka Latvijai, kur 2013. gadā tiešo maksājumu likme būtu 80 eiro/ha, tā pakāpeniski palielinātos līdz aptuveni 170 eiro/ha. Latvijas priekšlikums – noteikt zemāko maksājumu slieksni 200 eiro/ha, augstāko – 300 eiro/ha. S. Kalnietes rosinātā maksājumu amplitūda valstīm ir no 188 līdz 311 eiro/ha.