Lasīšanas ilgums: 2 minūtes

Trešdien Eiropas Parlaments balsojumā apstiprināja Lisabonas līgumā paredzēto “Pilsoņu iniciatīvu”, kas nosaka, ka Eiropas Komisijai turpmāk varētu izstrādāt jaunus ES likumu priekšlikumus, ja to pieprasīs vismaz viens miljons ES pilsoņu. Deputāti arī panāca, ka procedūra ir saprotamāka, nekā tas bija sākotnējā priekšlikumā.

Parlaments “Pilsoņu iniciatīvu” apstiprināja ar 628 balsīm “par”, 15 balsīm “pret” un 24 balsīm “atturoties”.

EP deputāts Alain Lamassoure (EPP, Francija), atbildīgais par jautājuma virzību Parlamentā pirms balsojuma debatēs uzsvēra: ” Eiropas Savienība kļūs atvērta iesaistīšanās demokrātijai. Pilsoņiem tiks nodrošinātas tādas pašas politikās iniciatīvas tiesības kā Parlamentam un Padomei.

“Pilsoņu komiteja”, kuru veidos pārstāvji no vismaz ceturtdaļas ES dalībvalstu pilsoņiem (pašreiz tās ir 7 valstis), varēs Eiropas Komisijā pieteikt iniciatīvas priekšlikumu. Kad EK būs pārbaudījusi, vai priekšlikums ir reģistrējams, pilsoņi varēs uzsākt parakstu vākšanu vai nu elektroniski, vai parakstus vācot uz papīra.

Nepieciešamais parakstu skaits – viens miljons būs jāsavāc 12 mēnešu laikā. Katrā dalībvalstī būs jāsavāc minimālais parakstu skaits (robežās no 3750 parakstiem Maltā un 74 250 paraksti Vācijā). Latvijā būs nepieciešams savākt 6000 parakstus.

Dalībvalstis apstiprinās informāciju par parakstītājiem. Tāpēc šim nolūkam katra valsts izlems, kāda informācija būs nepieciešana, un lielākoties tā varētu būt prasība norādīt personas identifikācijas kartes numuru vai kodu. Visiem parakstītājiem jābūt Eiropas Savienības pilsoņiem un atbilstošā vecumā, lai varētu piedalīties Eiropas vēlēšanās (nosaka nacionālā līmenī).

Procesa noslēgumā EK trīs mēnešu laikā būs jāizlemj, vai uzsākt jauna likuma priekšlikuma izstrādi, un savs vērtējums Komisijai būs jāpaziņo publiski.

Sandra Kalniete: “Eiropas Parlaments šodien ir pieņēmis vēsturisku lēmumu, kas dos iespēju pilsoniskajai sabiedrībai daudz aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas process. Aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas piedalās politisko lēmumu pieņemšanā, ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Tas ir viens no kvalitatīvas politikas pamatnoteikumiem, kas daudzu gadu laikā ir ļāvis Eiropas Savienības dalībvalstīm sasniegt augstu demokrātijas, cilvēktiesību un labklājības līmeni, bet Eiropai kopumā kļūt par pasaules attīstītāko reģionu.
Pilsoniskās sabiedrības uzdevums nav tikai dalība vēlēšanās. Pilsoņiem arī ikdienā ir jāiesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, izsakot savu viedokli par konkrētiem likumiem vai notikumiem politiskajā dienaskārtībā. Viņu interesēs ir iesaistīties demokrātiskā kontrolē pār varu un kritizēt politiķus par viņu darbību. Bez aktīvas pilsoniskās sabiedrības nebūtu bijusi iespējama Baltijas valstu neatkarības atjaunošana un mūsu valstu atgriešanās Eiropā. Tāpēc es ar lielu pārliecību balsoju par Pilsoņu inciatīvu.
Līdz šim Eiropas likumdošanā  nebija izstrādāti pietiekoši skaidri mehānismi, kā eiropiešiem iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un kā vērst Eiropas institūciju uzmanību uz pilsoņiem aktuāliem jautājumiem. Es ticu, ka Pilsoņu iniciatīva palielinās cilvēku uzticību Eiropas Savienībai un vairos pieņemto lēmumu leģitimitāti.”