Lasīšanas ilgums: 3 minūtes

Latvijas avīze, 25.11.2010

Autore: Iveta Tomsone

Eiropas Parlaments rosina pētīt bišu izzušanu un kontrolēt medus kvalitāti

Stingrākas medus kvalitātes kontroles, nopietnus pētījumus par bišu mirstības cēloņiem un palielinātu atbalstu biškopības nozarei pēc 2013. gada īpašā rezolūcijā, kas adresēta Eiropas Komisijai, pieprasa Eiropas Parlaments (EP). EK, īstenojot parlamenta prasības, vajadzēs ieviest arī nosacījumu, ka vārdu “medus” drīkstēs lietot tikai tajos produktos, kuru medus ir vismaz 50% apmērā no saldināšanai nepieciešamā daudzuma. Tādējādi var gadīties, ka dažiem ražotājiem būs jāpārtrauc patlaban par medus tortēm nodēvētās kūkas.

Eiropas parlamentārieši atzīst, ka biškopības nozare ir ļoti svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tā nodrošina 84% kultivēto augu sugu apputeknēšanu. Kopumā 76% no cilvēka uzturam domātās pārtikas Eiropā ir atkarīga no apputeksnēšanas, kuras ekonomiskā vērtība ir daudz lielāka nekā saražotā medus vērtība. Tomēr augu apputeksnēšanos būtiski apdraud lielā bišu mirstība. To veicina vairāku iemeslu kopums – bišu slimības, novājināta bišu imunitāte pret vides izmaiņām un kaitēkļiem, klimata pārmaiņas, urbanizācija, kas samazina bišu pieeju barībai, augu aizsardzības līdzekļu lietošana un vēl citi iemesli.

“Eiropas medus bite (Apis mellifera) var kļūt par apdraudētu sugu,” atzīst parlamentārieši, norādot – ja nekas netiks darīts, lai apturētu straujo bišu mirstību, ātri vien var pienākt brīdis, kad augļu, dārzeņu un atsevišķu laukaugu apputeksnēšana būs jāveic cilvēkiem pašiem.

Turklāt bišu izzušana nenāk par labu Eiropas patērētājiem, kuri jau patlaban uzturā lieto no Ķīnas, Argentīnas un citām trešajām valstīm ievestu medu – imports veido jau 40% no ES medus patēriņa. Turklāt importa medus ir daudz lētāks, tādējādi Eiropas biškopji zaudē konkurētspēju un pamazām no savas nodarbes atsakās.

Šā iemesla dēļ EP pieprasa, lai līdz ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformu, kam jāstājas spēkā no 2014. gada, tiktu garantēti pietiekami daudz līdzekļu biškopības nozares atbalstam. Tādējādi gan stiprinot biškopju spēju noturēties tirgū, gan radot lielāku interesi par šo nodarbi jaunu cilvēku vidū.

Rūpes par pircējiem un biškopjiem

Medus tirgus aizsardzībai EP prasa saskaņot ar trešajām valstīm šā produkta kvalitātes prasības, tādējādi nodrošinot arī patērētāju aizsardzību pret sliktu produktu. Stingrākām jābūt arī marķējuma prasībām, lai patērētājiem skaidri un salasāmi būtu iespējams saprast, ko pērk – tīru medu vai medus un saldinātāju, piemēram, sīrupa, maisījumu.

Mazliet neveikla EP rezolūcijā ir prasība “uz produkta etiķetes vai iepakojuma izmantotajam produkta nosaukumam vai citiem grafiskajiem vai attēlu elementiem būtu jānorāda uz medu tikai tad, ja medus veido vismaz 50% no pievienotā saldinātāja daudzuma”. Daudzi ES veco dalībvalstu biškopji šo neveiklo teikumu jau pamanījuši un satraukušies, ka EP mazina prasības medus kvalitātei, ļaujot šajā vārdā saukt medus un sīrupa maisījumu. Tādējādi EP nonāktu pretrunā ar prasību pēc stingrākas medus kvalitātes. EP deputāte Sandra Kalniete gan skaidro, ka šis teikums norāda tikai uz to, ka cepumos, kūkās un citos produktos vārdu “medus” varēs likt tikai tad, ja puse no saldinātāja, kas produktam pievienots, ir medus.

Parlaments arī iestājas par īpašas trīs gadu programmas izstrādāšanu, kas EK būtu jāsagatavo, konsultējoties ar visu ES valstu biškopjiem, kas palīdzētu bišu slimību apkarošanā un citu nozarei būtisku problēmu risināšanā. Īpaši uzsvērta nepieciešamība publiskot visu pieejamo informāciju par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bitēm, veikt papildu pētījumus šajā jomā.

Starp citu, EK jau ir apņēmusies kopīgi ar dalībvalstīm pastiprināti kontrolēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un vākt datus par tajos esošo aktīvo vielu ietekmi uz bitēm.

EP prasa jebkādas izmaiņas lauksaimniecības un lauku attīstības politikā veikt, izvērtējot to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, tostarp uz bitēm, kā arī krietni nopietnāk pievērsties biškopības produkcijas popularizēšanai.

Atgādināšu, ka Latvijā biškopjiem strādāt kļūst aizvien sarežģītāk, jo līdz ar augkopības saimniecību attīstīšanos aizvien aktīvāk, bieži vien nerēķinoties ar biškopju interesēm, tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Tas liecina par Valsts augu aizsardzības dienesta paviršo pieeju lauksaimnieku izglītošanā attiecībā uz lauksaimniecības ķimikāliju lietošanu. Turklāt sodi par pārkāpumiem patlaban nav pietiekami bargi, lai lielsaimnieki par tiem satrauktos. Tomēr no nākamā gada situācija mainīsies – par atkārtotiem pārkāpumiem lauksaimniecības ķimikāliju lietošanā Lauku atbalsta dienestam būs tiesības samazināt ES tiešos platību maksājumus.