Lasīšanas ilgums: 4 minūtes

Publicēts Zemgales ziņas, 23.11.2010

Autors: Edgars Kupčs

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti par lauksaimniecības politikas attīstību intervē Edgars Kupčs

Latvijas valsts dzimšanas dienā Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar savu redzējumu par to, kāda varētu būt Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2013. gada. “Iespējas, kā reformēt lauksaimniekiem paredzēto tiešo maksājumu sistēmu, ir, piemēram, tos taisnīgāk sadalīt starp ES dalībvalstīm un ieviest mainīgu kompensāciju atkarībā no lauksaimnieku nopelniem vides aizsardzībā,” sacīts EK paziņojumā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka šis priekšlikums ir solis pareizajā virzienā, taču Latvijai vissvarīgākajā jautājumā – godīgi un taisnīgi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem – EK piedāvājuma teksts ir nekonkrēts un vispārīgs. Tas viešot bažas, ka EK joprojām varētu vēlēties saglabāt kādus nevienlīdzīgu tiešo maksājumu aprēķināšanas aspektus, nosakot šo maksājumu apjomus ES dalībvalstīm. “Šķiet, pat Eiropas Komisijas iekšienē tiek ļoti spēcīgi lobēts, lai tām valstīm, kas pieradušas pie ļoti dāsniem tiešajiem maksājumiem, tie tiktu saglabāti arī nākotnē. Kopējās lauksaimniecības politikas reforma būs efektīva un ilgtspējīga vien tad, ja visām ES dalībvalstīm un to lauksaimniekiem tiks nodrošināti līdzvērtīgi un godīgi saimniekošanas nosacījumi un taisnīgi tiešo maksājumu atbalsta līmeņi,” vērtē zemkopības ministrs.

EP deputāte un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekle S.Kalniete apgalvo: “Tūkstoškārt esmu atkārtojusi – pats svarīgākais, ka lauksaimniecības politikas reformai jānodrošina taisnīgums!”

 – Ko nodoms padarīt lauksaimniecības politiku taisnīgāku nozīmē Latvijas lauksaimniekiem?

Tas nozīmē, ka milzīgās atšķirības zemniekiem Eiropā vairs nevarēs turpināties. Tagad, rēķinot uz hektāru, Latvijas zemnieki saņem trīsreiz mazākus maksājumus nekā vidēji ES un piecreiz mazākus nekā Grieķijā, nākotnē, pēc 2013. gada, atšķirības, kuras noteiktu objektīvi kritēriji, nedrīkstētu būt lielākas par kādiem 50 procentiem.

Jaunais Eiropas Komisijas ziņojums ir diezgan vispārīgs, bet apņemšanos KLP padarīt taisnīgāku var vērtēt visnotaļ pozitīvi. Šis dokuments parāda virzienu, kurā notiks reforma, bet par detaļām karsti debatēs gan Eiropas Parlamentā, gan dalībvalstis savā starpā. Latvijas pārstāvjiem joprojām jāturpina aktīvi strādāt – neviens mums dāvanas netaisās pasniegt.

– Vai ir nojaušams, cik lielas varētu būt atbalsta maksājumu atšķirības? Vai jūs apgalvotu, ka KLP turpmāk būs taisnīga?

Atbalsta maksājumu lielumu precīzi prognozēt šobrīd nevar. Latvijas zemniekiem galvenais nav atbalsta maksājumu absolūtais lielums, bet gan konkurenci kropļojošo atšķirību mazināšana. Mūsu mērķis ir maksimāli pietuvoties jaunajam vidējam atbalsta līmenim Eiropā. Tas nākotnē varētu būt mazāks nekā pašlaik. Galvenais ir izbeigt līdzšinējo politiku, saskaņā ar kuru vairāk maksā tiem, kas vēsturiski saņēmuši vairāk, un jāpāriet uz skaidrākiem un objektīvākiem kritērijiem atbalsta aprēķināšanā.

– Ko jūs uzskatāt par saviem politiskajiem panākumiem, izstrādājot KLP nākotnes vadlīnijas?

Es regulāri uzstājos Lauksaimniecības komitejas sēdēs, raksturojot Latvijas lauku situāciju un to, ka šā brīža KLP neatbilst ES vērtībām. Latvijas un citu jauno dalībvalstu lauksaimnieki nav sliktāki par frančiem vai grieķiem. Parlamenta sagatavotajā dokumentā par KLP nākotni iekļauti arī mani priekšlikumi – par taisnīgu un objektīvu atbalstu, par iespējami ātru pāreju uz “jauno KLP”, par vienkāršiem un skaidriem atbalsta kritērijiem, kā arī atteikšanos no vēsturiskajiem rādītājiem.

Vasarā pēc mana ielūgumu Latvijā viesojās Lauksaimniecības komitejas delegācija. Ietekmīgākie lauksaimniecības politikas veidotāji iepazinās ar situāciju laukos, ar apstākļiem, kādos strādā mūsu zemnieki. Es par to ļoti priecājos, jo gada laikā tādi braucieni ir trīs, no tiem divi ārpus ES valstīm. Runājot ar mūsu lauksaimniekiem, diskusijās uzklausot nevalstisko organizāciju, Zemkopības ministrijas un lauksaimniecības ekonomistu redzējumu, viesi uzzināja, ar kādu nevienlīdzību sastopas Latvijas zemnieki. Pēc vizītes delegācijas vadītājs bija patīkami pārsteigts, ar kādu sīkstumu un neatlaidību tik grūtos apstākļos Latvijas lauksaimniecībā ir daudz sasniegts. Otrkārt, pārsteidza mūsu ekspertu skatījuma līmenis un lauku attīstība, jo viņš brauca uz it kā atpalikušu nostūri, kur vēl zemnieks zemi apstrādā ar zirgu un arklu. Bet ieraudzīja, ka mūsu zemnieki nemaz tā neklaigā: dodiet, dodiet! Sesavas puses zemniece Jolanta Knope tā arī teica: “Manis pēc nemaksājam vispār, bet tad visiem!” Zemnieki grib, lai nosacījumi visiem būtu vienādi!

Ir gandarījums, ka izdodas pārliecināt lielāko daļu no kolēģiem parlamentā, ka Latvijas gadījumā līdzšinējās politikas nelīdzsvarotība ir redzama īpaši skaidri un ka taisnīgums un patiesi brīva konkurence iekšējā tirgū ir visu dalībvalstu interesēs.

– 11. novembrī Eiropas Parlamenta deputāti kopā ar lauksaimniecības komisāru Dačianu Čialošu apsprieduši, kas būtu darāms ES līmenī, un pieņēma rezolūciju, aicinot komisiju novērst spekulāciju ietekmi lauksaimniecības sektorā. Deputāti norādīja, ka cenu kāpumu veido arī pārpircēji un izplatītāji, ka komisijai jāievieš noteikumi, lai mazinātu starpību starp cenu, kuru maksā pircēji, un samaksu, kuru saņem ražotājs. Šī problēma tipiska arī Latvijā. Kādus mehānismus un iespējas redzat, lai mazinātu starpību starp ražotāju un veikalnieku cenām?

Par problēmām pārtikas piegādes ķēdē, kuras nozīmē, ka zemnieki par savu saražoto saņem nepiedienīgi mazu ienākumu daļu, Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju. Tā pieejama arī manā mājas lapā http://kal.dev-web-server.eu. Rezolūcijā parlaments aicina komisiju uzlabot Eiropas cenu uzraudzības mehānismu un steidzami īstenot izmēģinājuma projektu par Eiropas lauksaimniecības cenu un peļņas novērošanas centra izveidi.

Parlaments ierosina Eiropas lielākajiem ražotājiem, pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem izvirzīt obligātu prasību ik gadu iesniegt ziņojumu par viņu tirgus daļu (iesniedzot datus par tirgotāju izveidotiem zīmoliem) attiecībā uz pārtikas pamatprecēm un ikmēneša pārdošanas apjomiem, lai visi tirgus dalībnieki varētu izvērtēt pieprasījuma, piegādes un cenu izmaiņu tendences pārtikas apgādes ķēdē.

Rezolūcija satur vēl virkni konkrētu ierosinājumu, taču jāņem vērā, ka problēmas risināšanā aktīvi jāiesaistās arī nacionālajām valdībām.

– Eiropas Parlamenta deputāti nupat izteikuši bažas par pārtikas rezervju nodrošināšanu Eiropā, norādot uz “pārāk lielu atkarību no trešajām valstīm”. Tikko arī ziņots, ka Eiropā kāpšot cukura cenas, jo šosezon esot ļoti zema cukurniedru raža, tādējādi ES skaudri izjutīs atkarību no trešajām valstīm. Kā vērtējat Latvijas lauksaimnieku iespējas pēc cukura reformas termiņa beigām atkal atjaunot cukura rūpniecību? Varbūt politiķiem būtu laiks skaidri pateikt, ka Latvijā tas nebūs izdevīgi un mūsu zemnieki nespēs konkurēt ar valstīm, kur cukuru var saražot daudz lētāk?

Cukura rūpnīcu likvidēšana vēl arvien izraisa visasāko reakciju. Cilvēki nevēlas dzirdēt patiesību, ka globalizācijas apstākļos ilgtermiņā Latvijas rūpnīcas būtu bankrotējušas. Runājot par cukura ražotņu atjaunošanu, nepieciešams skaidri pateikt, ka cukura ražošana Latvijā nav izdevīga un nespētu pastāvēt brīvā tirgus apstākļos. Cukura rūpnīcu īpašnieki bija vieni no lielākajiem idejas aizstāvjiem, ka šīs rūpnīcas nepieciešams likvidēt, saņemot par to 27 miljonu latu kompensācijas. Viņu pienākumus bija tās ieguldīt ražotņu pārstrukturēšanā. Naudu saņēma arī pašvaldības, ievērojami līdzekļi novirzīti, lai cukurbiešu audzētāji varētu pārstrukturēt savas saimniecības un darboties citās jomās. Latvijā nespēja un nespēs saražot tik lētu cukuru kā Brazīlijā vai Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs, bet pieredze rāda, ka patērētājs izvēlas lētāko produktu.

– Kā vērtējat Latvijas Zemkopības ministrijas un nevalstisko organizāciju darbu, aizstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses ES institūcijās, tostarp Eiropas Parlamentā? Vai varat nosaukt kādus lielākos panākumus?

Mums ir nelieli cilvēku resursi, tāpēc svarīgi strādāt saskaņoti. Varu teikt vislabākos vārdus par sadarbību ar ministru Dūklavu un ministrijas ierēdņiem, kā arī profesionālo organizāciju pārstāvjiem, kuri man regulāri palīdz deputātes darbā, sniedzot atzinumus un ieteikumus par konkrētām aktualitātēm Lauksaimniecības komitejā. Uzskatu, ka šie cilvēki labi aizstāv Latvijas intereses un ir profesionāli pieredzējuši. Pat katra mazākā izmaiņa kādā Eiropas Parlamenta politikas dokumentā ir mūsu visu uzvara, un, tikai sadarbojoties, mēs varam aizstāvēt Latvijas intereses.

– Kā Latvijai vēl vairāk lobēt savas intereses?

Ar tiem resursiem, kādi ir mums, jau patlaban ļoti labi strādājam.