Latvijas avīze, 12.06.2010.

Autors: Ilze Rūtenberga – Bērziņa.

“Vai jūs šādas rotas lietojat arī tagad? Kur tādas iespējams iegādāties?” Šādi un līdzīgi jautājumi šonedēļ skanēja Briselē, kur Eiropas Parlamentā atklāja Latvijas seno rotu izstādi.

Lai gan izstādē senās rotas aplūkojamas vien fotoattēlos, interese bijusi neviltota. Vairāki ārzemju viesi sajūsmināti secinājuši, ka puišiem no Latvijas rokas rotā Nameja gredzeni, kādi redzami fotogrāfijās. Šis fakts pat izraisījis diskusiju par seno rotu nozīmi mūsdienu Latvijas kultūrā.

Izstādē aplūkojamās rotas ir Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas kolekcijas izcilākie paraugi. Ar senajām rotām, kuras parlamenta ēkā būs aplūkojamas veselus četrus gadus, viesus iepazīstināja arī Latvijas eiroparlamentārieši Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Abi deputāti uzskata, ka šī fotoizstāde par Nacionālā vēstures muzeja kolekcijām varētu ieinteresēt tos vēsturniekus, kuri pēta Baltijas reģionu un Eiropas vēsturi. Sandra Kalniete uzskata, ka Latvijai ir bagāta un sarežģīta vēsture, kas nav bijusi izolēta no notikumiem un procesiem Eiropā un pasaulē, jo Latvija atrodas nozīmīgu tranzīta maršrutu krustcelēs.

“Arheoloģiskie atradumi bija un joprojām ir nozīmīgākā un interesantākā Latvijas tūkstošiem gadu ilgās vēstures liecība,” uzskata

S. Kalniete.

Savukārt Krišjānis Kariņš norāda, ka starptautiskajai sabiedrībai joprojām nepietiek informācijas par Latvijas vēsturi, tāpēc jārīko dažādi pasākumi, lai popularizētu valsts vārdu pasaulē, tostarp Eiropas Parlamentā.