Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece  Maira Dzelzkalēja un viņas kolēģi patiesi grib kvalitatīvi ietekmēt  ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu – padarīt  to taisnīgāku un efektīvāku.  (Skat.  Zemnieku Saeimas  preses ziņu)

Protams, ar memorandiem maz būs līdzēts, ja mums neizdosies izveidot plašu koalīciju  pietiekoši daudzu valstu, organizāciju un deputātu starpā. Patreizējais politisko spēku izkārtojums Eiropas galvaspilsētās, Komisijā un Parlamentā ir tāds, ka uz  viegliem panākumiem  diskusijās par reformu cerēt nenākas.

Tomēr rezultāts  veidosies no daudziem mazākiem un lielākiem darbiem.

Piemērām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš darbojas arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā panāca, ka Komitejas atzinumā „Kopējās lauksaimniecības politikas perspektīvas pēc 2013. gada” šī gada septembrī tika iekļauts aicinājums, lai  „ vēsturiski noteiktās tiešo maksājumu summas, kuru apjoms atšķiras atkarībā no uzņēmuma un dalībvalsts, pēc 2013. gada tiktu izlīdzinātas.”

Vēl šomēnes turpināsim padziļinātu sarunu ar lauksamniekiem par argumentiem un stratēģiju diskusijā par  labāku lauksaimniecības politiku Eiropai un Latvijai.

Parlaments, balsojot par Eiropas Savienības 2010. gada budžetu, atbalstīja t.s. piena fonda izveidi. Tajā  paredzēti 300 miljoni eiro finansiālai palīdzībai krīzē visvairāk cietušajiem piensaimniekiem.   Parlaments atbalsta arī papildu finansējumu „Skolas piena programmai” un citiem piena patēriņa veicināšanas pasākumiem.

Šī finansējuma piešķiršanu Parlaments tika pieprasījis jau vairākkārt. Tā, 17. septembrī Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā  pieprasīja Eiropas Komisijai atrast papildus līdzekļus piena sektora atbalstam.  Šonedēļ tika sasaukta īpaša Parlamenta Lauksaimniecības komitejas sanāksme, kurā ES lauksaimniecības komisāre sniedza  ziņojumu par ārkārtas pasākumiem.  Komisija jau  2009.gada budžeta ietvarā ir paredzējusi 280 miljonus piena sektora atbalstam. Šos līdzekļus dalībvalstis saņems papildus jau esošajiem atbalsta mehānismiem.

Parlaments šonedēļ ari lēma paplašināt Eiropas Komisijas pilnvaras, lai tā varētu ātrāk reaģēt uz krasām cenu svārstībām piena tirgū. Tas palīdzēs nākotnē izvairīties no nozares ieslīgšanas ilgstošā recesijā.

Es piedalos Parlamenta Lauksaimniecības komitejas darbā.  Prieks, ka EP deputātiem izdevās panākt, ka  Eiropas Komisija  beidzot rīkojas. Sākotnēji Komisija nebija paredzējusi piešķir piena krīzes risināšanai daudz maz nozīmīgus līdzekļus. Bet tieši piensaimnieku organizāciju un  EP deputātu  spiediena rezultātā Komisija  beidzot atrada papildus naudu, kas kaut nedaudz atvieglos Latvijas piensaimnieku grūto situāciju. Protams, tas tūdaļ neatrisinās globālās krīzes izraisīto piena produktu tirgus lejupslīdi, tomēr tas dos iespēju piena nozarei pielāgoties grūtajiem laikiem un atrast jaunus risinājumus.

Šonedēļ piena un taisnīgākas kopējās lauksaimniecības politikas jautājumus izvirzījām ne tikai Parlamentā, bet arī tieši  Eiropas valstu sabiedrībām – otrdien lielākā Francijas radio tiešajā ēterā par tiem karsti diskutējām ar Francijas un Beļģijas eirodeputātiem. Tuvāko nedēļu laikā viņa plānoju tikties arī ar lauksamniecības komisāri Mariannu Fišeru Bēlu un iesaistīsies parlamenta darbā pie ziņojuma par lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada.

Citos ES budžeta jautājumos parlaments rosina vairāk līdzekļu atveltīt ekonomikas atveseļošanas plānam, jo īpaši enerģētikas jomā, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajam dialogam, klimata pārmaiņu mazināšanai,  kā arī Baltijas jūras stratēģijai.

Eiropas  Parlaments šobrīd ir lēmis par 127 miljardus eiro lielu budžetu, kamēr ES Padome (tas ir, dalībvalstis) atbalsta tikai 120 miljardu  lielu budžetu. Galīgais lēmums tiks izstrādāts “samierināšanas procedūrā” starp Parlamentu un ES Padomi.