Runa Vienotības kongresā, 2011. gada 26. novembrī.

Vienotība: Kas esam un kas gribam būt?

Godātie domubiedri!

Vienotības izveidošana bija liels darbs, kuru mēs esam paveikuši visi kopā. Mēs to darījām, jo apzinājāmies, cik ļoti Latvijai ir nepieciešama politiska stabilitāte, normālība un attīstība. Un tam ir nepieciešama vienota Vienotība.

Mēs esam nodibinājušies. Mums ir programma un statūti. Mums aiz muguras ir divu veiksmīgu vēlēšanu kampaņu pieredze. Tomēr mums vēl jāapzinās sevi un jākļūst par tādu politisku partiju, kas arī pēc nākamajām vai aiznākamajām vēlēšanām nepazūd no Latvijas politiskās ainavas. Tāpēc mums ir skaidri jāatbild uz jautājumu, kas mēs esam un kas mēs gribam būt šodien un rīt.

No mūsu programmas izriet četras būtiskas Vienotības raksturpazīmes:

- Labēji centriska partija

- Eiropeiska partija

- Nacionālas valsts partija

- Moderna partija

Vienotības ideoloģija un pamatvērtības.

Vienotība ir labēji centriska, liberāli konservatīva partija. Tās ideoloģijas kodols ir demokrātiskais kapitālisms, sociāli atbildīga tirgus ekonomika, privātā iniciatīva un  ierobežota valsts loma biznesa un privātās dzīves regulējumā.

Tiem kritiķiem, kas pavirži atļaujas apgalvot, ka Vienotībai nav ideoloģijas un nav pamatvērtību, labākā atbilde ir V.Dombrovska vadītās Vienotības valdības, kas konsekventi ir rīkojušās saskaņā mūsu pamatvertībām:

- mēs neatlaidīgi virzāmies uz sabalansētu budžetu, īstenojam atbildīgu fiskālo politiku

- mēs turpinām attīstīt Latviju kā valsti, kurā ir gandrīz zemākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā

- mēs samazinām birokrātisko regulējumu uzņēmējdarbībai

- mūsu politika ir vērsta pirmkārt uz cilvēku iesaistīšanu darbā, nevis pabalstu palielināšanu tiem, kas nestrādā

- mēs esam brīvas konkurences partija, kas turpina aizstāvēt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas iepretī iepretī ietekmīgu politbiznesa grupējumu (vai oligarhu) lobijam

- mēs īstenojam kopīgas atbildības principu, iesaistot lēmumos ne tikai valsts, bet arī pilsoniskās sabiedrības institūcijas

Vienotība ir spējusi saglabat savu vēlētāju atbalstu tieši tāpēc, ka mēs esam bijuši uzticīgi saviem pamatprincipiem un neesam  populistiski sekojusi ikvienam jaunākās politiskās modes kliedzienam.

Mēs reizē esam liberāli un konservatīvi. Liberāli, jo ticam indivīda brīvībai kā radošam attīstības dzinējspēkam. Konservatīvi, jo apzināmies, ka nepastāv burvju atslēdziņa vai elektroniska manipulācija, kas acumirklī var izmainīt sabiedrību, ekonomiku vai pasauli.

Mēs esam pragmatiska partija, jo savos lēmumos balstāmies visupirms uz  faktiem un labāko pieredzi, un tad raugāmies, kas ir politiski iespējams un sociāli taisnīgs katrā konkrētajā situācijā.

Vienotība ir nacionālas valsts partija. Mēs apzināmies to īpašo lomu un to īpašo atbildību, kāda  LATVIJAS valstij ir par latviešu nācijas, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību. Tā ir Latvijas valsts būtība, kura piešķir jēgu  ekonomiskajai izaugsmei, modernajām tehnoloģijām, labklājībai un drošībai šajā zemeslodes daļā, kuru nu jau gandrīz gadsimtu saucam par Latvijas Republiku. Tāpēc Vienotības biedri ir bijuši un arī turpmāk būs par modernu nacionālu valsti, kura balstās uz Eiropas apgaismības laikmetā dzimušām vērtībām – tautvaldību un likuma varu.

Vienotība ir eiropeiska partija. Mūsu rīcības pamatā ir pārliecība, ka latviskais un eiropeiskais ir nedalāmi savstarpēji saistīti un papildinoši. Mēs uzskatām, ka globālajā konkurencē Eiropas nacionālās valstis spēs būt līdzvērtīgs spēks tikai tad, ja mēs spēsim izveidot patiesi vienotu tirgu, efektīvu ekonomisko pārvaldību un  politisku savienību.

Eiropas Savienība šobrīd ir krustecelēs. Eirozonas krīze ir skaidri parādījusi dilemmu – vai  nu Eiropas Savienība (va tās kodols) izveidos arī politisku savienību ar kopīgu fiskālo politiku, vai arī  tai draud sabrukums. To jāapzinās mums Vienotībā. To jāapzinās Eiropas tautas partijai, kurai piederam un kas ir ietekmīgākais politiskais spēks Eiropā – 16 no 27 valstu un valdību vadītājiem, 13 no 27 komisāriem, EK priekšsēdetājs Žozē Barozū, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompujs, EP priekšsēdētājs Jeržī Buzeks ir ETP biedri.  

Mums Vienotībā ir  jāturpina būt Eiropas vienotības idejas aizstāvjiem. Šis mērķis nekadā ziņā nav pretrunā ar nacionālas valsts ideju.  Es uzskatu, ka tieši spēcīgā savienībā mēs vislabāk varēsim īstenot savas valsts latviskuma saglabāšanas virsmērķi. Šajā satricinājumu laikā Vienotībai ir konsekventi jācīnās Briselē un Eiropas galvaspilsētās par Eiropas pamatvērtību saglabāšanu. Mums ir svarīgi, lai konsekventi tiktu īstenots solidaritātes princips, lai valdītu brīva konkurence un līdzsvarota teritoriālā attīstība. Tāpēc mēs tik neatlaidīgi prasām no saviem sabiedrotajiem ievērot šos principus arī  Savienības budžeta veidošanā. Tieši no Eiropas vienotības, nevis nacionālā egoisma pozīcijām Vienotība aizstāv Latvijas nacionālās intereses, Latvijas zemnieku un reģionu attīstības intereses.

Kādas es redzu Latvijas un Vienotības prioritātes Eiropā tuvākajos gados:

- kļūt par Eiropas kodola daļu. Tā ir vēsturiska izšķiršanās. Lai arī kā to negribētos, ES faktiski  virzās uz vairāku ātrumu integrācijas modeli. Savienībai būs kodols, kurā būs eirozonas spēcīgās valstis ar augstu politiskās un fiskālās integrācijas līmeni un nomales, kuras nespēs vai negribēs pievienoties kodolam. Daži vēsturnieki pat runā  par Ziemeļeiropas, Viduseiropas un Dienvideiropas savienību faktisku izveidošanos jau pārredzamā nākotnē. To es apšaubu un esmu pārliecināta, ka Latvija spēj un tai jākļūst par Eiropas kodola  daļu – kopā ar Vāciju,  Igauniju, Somiju;

- mainīt Eiropas  likumus un līgumu, lai Eiropas kodola valstis varētu savus valstu parādus apvienot, izveidot kopīgu finanšu un ekonomisko pārvaldību un sodīt tās valstis, kuras ilgstoši tērē vairāk nekā spēj nopelnīt;

-  konsolidēt Eiropas vienoto tirgu, likvidējot nacionālās barjeras brīvai preču un pakalpojumu kustībai, kuras traucē uzņēmējiem, it īpaši mazajiem uzņēmējiem;

-   veiksmīgas sarunas par ES budžetu, struktūrfondu apjomu un KLP reformu. Taisnīgāku ES finansējumu Latvijai!

-   veiksmīgas sarunas par ES budžetu, struktūrfondu apjomu un KLP reformu. Taisnīgāku ES finansējumu Latvijai!

-   gatavošanās ES prezidentūrai 2015.gadā

Vienotība ir moderna partija. Mūsu spēks ir viedokļu daudzveidībā,  diskusijās, atvērtībā jaunām idejām, modernā komunikācijā – gan biedru starpā, gan ar sabiedrību kopumā.   Es aicinu šīs moderna partijas darba prakses un instrumentus izkopt  un attīstīt, pārņemot labāko praksi no mūsu partnerpartijām Eiropā.

Ir dažas idejas, kuras es aicinu apsvērt partijas darba tālākai modernizācijai:

- ātras biedru un atbalstītāju aptaujas par  aktuāliem sabiedriskās, politiskas un pašas partijas dzīves jautājumiem, izmantojot elektronisko aptauju platformas

- partijas faktisko līdzdalībnieku loka paplašināšana, līdzās partijas biedriem  piesaisot atbalstītājus vai interesentus. Nebūdami formāli partijas biedri, šī cilvēki var kļūt par partijas diskusijas dalībniekiem, viedokļu veidotājiem sabiedrībā,  svarīgu resursu partijas lēmumu pieņemšanā. Arī šie atbalstītāji savu  līdzdalību partijas lēmumos var lielākoties nodrošināt elektroniski

- paplašināt partijas iekšējo demokrātiju, dodot iespēju visiem partijas biedriem, ne tikai kongresa delegātiem, elektroniski vēlēt partijas priekšsēdētāju un valdes locekļus.

- izstrādāt Vienotības kārtības rulli,  kurā pēc iespējas precīzāk  noteikt procedūras, kā tiek ierosināti, apspriesti, pieņemti, īstenoti un kontrolēti lēmumi partijā

Ja partija man uzticēs pienākumu vadīt Domes darbu, es centīšos Domi  padarīt par patiesu politisku un saturisku diskusiju vietu,  par forumu, kurā  partija  apspriež un kaļ nākotnes plānus,  par ietvaru visu līmeņu un novadu partijas biedru savstarpējās sapratnes, sadarbības un kopīgas identitātes veidošanai.

Godātie kolēģi,

Es esmu bijusi Latvijas politikā vai cieši tai līdzās kopš 1988.gada. Es apzinos, ka esmu pieļavusi kļūdas, kuras nožēloju. Mans vienīgais attaisnojums ir tas, ka savās kļūdās nekad neesmu vainojusi citus, bet sevi un no tām mācījusies. Man ir bijusi iespēja vērot Latvijas un Rietumu politisko partiju spožumu un postu tuvplānā. Ir vienkāršas pazīmes, kas vēsta par partijas lejupslīdes sākumu. Tās ir līdzīgas kā Latvijā, tā citur. Tiklīdz politiskā partija zaudē saikni ar saviem vēlētājiem un iegrimst pašpietiekamās politiskās spēlītēs un augstprātībā, tā nenovēršami sākas lejupslīde.

Mums, kolēģi, neatlaidīgi ir jāstrādā pie Vienotības pilnveidošanas. Es zinu, ka mēs visi gribam, lai Vienotība kļūtu par lielu un ilgtspējīgu politisko spēku. Taču ar labiem nodomiem vien nepietiks. Mums ir jāmācās no labākajiem politiskās kultūras paraugiem ETP ģimenē. Partijām, kas gadu desmitiem strādā savas valsts un vēlētāju labā. Mums ir rūpīgi jāanalizē mūsu partijas rīcība ik uz soļa un šajā ziņā vislielākā atbildība gulstas uz partijas vadību. Lai neviens – ne ministru prezidents, ne partijas vadība, ne ministri un deptutāti nav pasargāti no konstruktīvas biedru kritikas! Tieši no partijas vadības spējas strādāt iekļaujoši un saliedēt atsevišķās trīs partiju biedru kopas patiesi vienotā domu biedru kolektīvā lielā mērā būs atkarīga partijas turpmākā rīcībspēja un sabiedrības attieksme pret mums. 2014.gada Saeimas vēlēšanas pierādīs, vai būsim kļuvuši par ilgtspējīgu politisko spēku vai arī mūs gaida Latvijas ceļa un Tautas partijas skuju taka. Mums vislielākā uzmanība ir jāpievērš partijas jauno politiķu maiņas veidošanai. Ilgtspējības labad Vienotībai ir jāuzlabo dialogs ar sabiedrību un mums ir jāprot labāk skaidrot mūsu politiskie lēmumi. Mums jāprot atzīt savas kļūdas un jāmācās labāk saprast sabiedrības vajadzības. Ekonomiskā krīze ir parādījusi, cik vienreizēji ir Latvijas cilvēki. Viņi prot atšķirt glaimīgu populismu no lēmumiem, kurus diktē skarba īstenība.

Godātie kolēģi, mums visiem kopā ir iespēja ar katru nākamo gadu padarīt Vienotību par labāku, atklātāku, godprātīgāku, iekļaujošāku un profesionālāku partiju.

Kopā mēs esam spēks!

Publicēts pietiek.com, 21.01.2011.

Autore: Agnese Margēviča

Viena no Vienotības līderēm, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība) intervijā Pietiek atzīst, ka vienotās partijas izveides process nebeigsies ar simtprocentīgi visu biedru pievienošanos tai. Politiķe neuzskata, ka sadarbība ar Aivaru Lembergu Vienotībai liedz sevi pozicionēt kā citu politisko standartu nesējai. Tāpat viņa atzīst, ka par nākamo Valsts prezidentu nāksies vienoties ar koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienību, bet tam jānotiek atklātā procesā, nevis „Zooloģiskajā dārzā”.

Pēdējās nedēļās ir bijuši pretrunīgi izteikumi, tostarp no Ģirta Valda Kristovska puses, kas lika apšaubīt, vai trīs partiju apvienošanās Vienotībā notiks. Jūs tam saredzat draudus?

Ikvienā lielā cilvēku grupā vienmēr ir arī personiskais aspekts, bet jāprot to nošķirt no mērķa apziņas (un es domāju, ka mērķa apziņa ir mums visiem) un arī no tām dažādajām izpratnēm par to, kāds ir šis vienotās partijas izveides process. Tādēļ vissvarīgākais, man šķiet, ir, ka mēs sākam šo darbu, vienojoties par principiem un vērtībām – varu minēt divus lielus blokus: nacionālā valsts, kā mēs to saprotam, un ekonomiskās attīstības un nodokļu jautājumi. Otrais jautājums, par ko būtu šajā procesā jāvienojas trim partijām, ir par dažādām procedūrām, jo ir liela atšķirība starp apvienību un starp partiju. Apvienībā tomēr katrs no dalībniekiem saglabā diezgan autonomu lemšanas struktūru, un tas nozīmē, ka katras partijas biedriem, kuri ne visi vienādā pakāpē ir apvienošanās entuziasti, tas ir tā kā tāds mierinājums, ka „mums jau vienmēr ir atkāpšanās ceļš”. Tajā brīdī, kad sāk veidot vienu partiju, ir ļoti svarīgi, ka ne tikai vadības līmenī ir vienota izpratne, bet arī trīs partiju nodaļas spēj strādāt kopā, jo kas tad tā par partiju, kurai bāze būs nestabila?

Esmu dzirdējusi versijas, ka vismaz pirmajā apvienotās Vienotības gadā varētu noteikt „pārejas laiku”, vienotās partijas statūtos nosakot, ka katrai partijai ir noteikta pārstāvības kvota partijas valdē un garantēta iespēja ietekmēt lēmumus. Jūs par tādu mehānismu runājat?

Es par to negribētu izteikties, jo mēs vēl nevienu reizi neesam nākuši kopā un likuši galdā savus priekšlikumus jau apspriežama dokumenta formā. Pilsoniskajai savienībai sestdien būs domes sēde, kur mēs paši diskutēsim ar saviem nodaļu pārstāvjiem, kādai būt šai partijai. Tas būs plāns un arī mandāts, lai virzītos uz vienas partijas izveidi. Varbūt abām pārējām partijām būs cits konsultāciju mehānisms, bet arī tās strādās pie savas pozīcijas izklāsta. Tas nenozīmē, ka tā pozīcija, ko pieņemsim mēs vai Jaunais laiks, vai Sabiedrība citai politikai, būs ultimatīva. Tas būs sarunu process līdzīgi, kā mēs nonācām pie vienota vēlēšanu saraksta sastādīšanas, kas bija ļoti grūts vingrinājums, bet, kas parādīja, ka mēs esam spējīgi vienoties. Man ir absolūta pārliecība, ka mēs vienosimies.

Tomēr līdz šim izskanējušie atšķirīgie viedokļi, – vai tie signalizē, ka kāda daļa varētu atšķelties un neiekļauties vienotajā partijā?

Noteikti būs individuāli biedri, kam liksies, ka viņi šajā partijā nevar palikt. Es nedomāju, ka viņu būs daudz. Tāpēc šis process būs ļoti svarīgs – ir ļoti svarīgi, lai mēs ar saviem biedriem atklāti runātu, kas ir tās problēmas. Kā es jau sākumā teicu: ļoti svarīgi, lai arī biedri saprastu atšķirību starp personiskajām attiecībām starp Pēteri un Miķeli un politisko pozīciju, kur mums lielu nesaskaņu nav. Katram ir jāuzdod sev jautājums par virsmērķi: kas tajā brīdī notiks, ja Vienotību izņemtu no Latvijas politiskās skatuves! Tas ir visdramatiskākais jautājums, kuram ir jāpakļauj mūsu personiskās ambīcijas un priekšstati.

Atbildiet uz šo jautājumu: kas notiks?

Es pateikšu, kas notiks. Tie cilvēki, kas vēlas modernu, godīgu politiku, kas mums ir uzticējušies, piedzīvos kolosālu vilšanos, jo šīs vēlēšanas parādīja, ka cilvēki ir sasparojušies un viņos ir sajūta, ka viņi var kaut ko mainīt, ka viņu balss var kaut ko ietekmēt. Es domāju, ka [Vienotības sašķelšanās] varētu novest pie lielākām sociālajām izmaiņām, jo tad viss paliktu vecā stila politikā, kad notiek dažādas vienošanās, kad valsts pasūtījumi iet tikai „savējiem”, ka korupcija netiek apkarota un tā tālāk. Tas viss ietekmē valsts kopējo labklājību, un daudzi cilvēki sev neredzēs vietu šādā valstī.

Vai tas sadarbības modelis, kāds veidojas Vienotībai koalīcijā ar Aivara Lemberga zaļajiem zemniekiem, nenoved pie tā, ka šādu politiku, kādu jūs to aprakstījāt, ir grūti realizēt?

Šeit es gribētu nodalīt divas lietas: viens ir vēstījums, tas, ko mēs gribētu redzēt kā ideālu programmu, tas, kāda ir mūsu vērtību sistēma, un tad ir Latvijas reālā politiskā situācija, kurā gala vārdu saka vēlētājs. Jo iespējas ir tikai divas – vai nu strādāt kopā ar zaļajiem zemniekiem, vai Saskaņas centru, un tie ir tikai vēlētāji, kas to var mainīt. Līdz ar to nevar pārmest Vienotībai, ka tā nesēž kaktā, uzmetusi lūpu un sakot: „Mēs labāk sargājam savus ideālus, bet nestrādāsim ar tiem, kuri mums nepatīk vai nav tik tīri, vai kādi tur…”

Pēc dažiem mēnešiem notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Vai, ņemot vērā visus tos politiskos riskus, kādi premjera partijai parasti saistās ar šo procesu, Vienotībai jau laikus nebūtu jādefinē sava attieksme pret Valda Zatlera pārvēlēšanu uz otro termiņu, vai tomēr būtu jācenšas nomainīt prezidentu?

Es domāju, vispirms Zatleram pašam būtu jādefinē sava attieksme. Mums darīt to priekšlaicīgi, – tas būtu tā kā skriet vilcienam pa priekšu. Domāju, ka ierosinājums nodrošināt plašu diskusiju par šiem jautājumiem – kādam būt prezidentam, kādam būt viņa pienākumiem, kādas ir viņa iespējas, kāda ir viņa morālā loma sabiedrībām, kāds ir tas ietvars, ko viņam atļauj likums – arī tas ir ļoti vajadzīgs, jo piešķir daudz lielāku caurspīdīgumu šim procesam. Es ļoti atbalstu Āboltiņas kundzes ierosinājumu.

Jums personiski būtu pieņemama vienošanās par Valsts prezidenta kandidātu koalīcijas iekšienē ar zaļajiem zemniekiem?

Pirmkārt, es domāju, ka cits ceļš jau nav iespējams! Ir iespējama tikai vienošanās. Pat, ja mēs izvirzām katrs savus kandidātus un izejam pirmo tūri un tā tālāk, beigās tik un tā ir jāvienojas, jo pretējā gadījumā iestājas strupceļš.

Jūs akceptējat Brigmaņa kritiku par Solvitas Āboltiņas iniciatīvu veidot darba grupu un Lemberga teikto, ka Vienotība ir izsmēlusi savu kvotu uz augstiem valsts amatiem – es pieņemu, ka ar to domātas ne tikai tiesības virzīt kandidātus no sava vidus, bet arī būt tam, kurš nosauc kandidātu, arī neitrālu?

Es domāju, ka tas, ko ir teicis Brigmanis, un nepatika, ko ir izrādījis Lembergs, – tā ir tāda emocionāla reakcija. Viņiem arī būtu nedaudz jāapsver… Nu, kāda tad būs tā vienošanās? Nu, kur tad Vienotība un ZZS satiksies Zooloģiskajā dārzā? Ar ko tas formāts, ko šobrīd piedāvā Solvita Āboltiņa, ir sliktāks? Kāpēc Brigmaņa kungs vai kāds, kuru pilnvaros partija, arī nevarētu tur piedalīties? Tā drusciņ ir tāda poza.

Jūs esat izteikusies, ka Valdim Dombrovskim jābūt apvienotās Vienotības līderim. Viņš pats nav definējis, vai ir gatavs to darīt.

Viņš arī nav pateicis, ka nevēlas to darīt. Un, pazīstot Valda Dombrovska psiholoģiskās īpašības, viņš ir šīs maigās rokas cilvēks, kas pietiekami labi jūt atmosfēru – kad ir brīdis, kad viņam ir tā klusi jāpasaka „jā”. Es domāju, ka Dombrovskim ir vispirms jāredz, ka viņam ir vairākuma atbalsts, tajā skaitā ļoti svarīgs viņam ir jautājums par atbalstu viņa paša partijā. Es domāju, ka tas ir jautājums, kas Jaunajam laikam pašam ir jāizlemj.

Latvijai ir vajadzīga politiskās sistēmas reforma, kas veicinātu politisko spēku konsolidāciju un lielāku stabilitāti, šodien uzrunā Eiropas Tautas partijas deputātu sanāksmē Rīgā teica Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”)

Kalniete ir pārliecināta, ka pēc Saeimas vēlēšanām “Vienotībai” no apvienības ir jāpārtop par vienotu politisko partiju, kas spēj piesaistīt tūkstošiem biedru.

Partiju konsolidācijai un valdību nestabilitātes mazināšanai Kalniete ierosina respektēt principu, ka pēc Saeimas vēlēšanām valdību jāveido Saeimas lielākās frakcijas virzītam premjera kandidātam.

Latvijas likumdošanā būtu jānostiprina “konstruktīvās neuzticības” princips. Proti, esošo valdību un premjeru var gāzt, tikai vienlaikus apstiprinot amatā jaunu premjeru un valdību.

Kalniete arī atgādināja par savas partijas ierosinājumiem reformēt vēlēšanu sistēmu, pārejot uz lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu Saeimas vēlēšanās, tiešām pilsētu mēru un tiešām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Kalniete uzskata, ka oktobra vēlēšanas kļūst par referendumu Latvijas sadarbībai ar Eiropas institūcijām un Rietumu sabiedrotajiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. “Latvijas vēlētāji, kas izšķirs, vai pēc vēlēšanām valsts turpinās īstenot patreizējās labēji centriskās valdības drosmīgo reformu politiku kopā ar Eiropu un SVF, vai arī cita valdība radikāli mainīs Latvijas stratēģisko izvēli, atsakoties no reformām un meklējot aizdevējus citur,” teica Kalniete.

Pagājušā gada novembrī Urbanovičs un Ušakovs parakstīja līgumu par sadarbību ar Putina režīma vadošo un virzošo instrumentu – partiju “Vienotā Krievija”. Jau toreiz daudzi Latvijas pilsoņi sev uzdeva jautājumu: ko nozīmē abu partiju kopīgais mērķis “Latvijas – Krievijas stratēģiskā sadarbība”? Un vai “Putina – Urbanoviča paktam” nav pievienoti savi slepenie protokoli? Nu dažas lietas kļūst skaidrākas.

Pirmais augstākā līmeņa “Vienotās Krievijas” līderis, kas ieradies Latvijā pēc līguma parakstīšanas, ir partijas Augstākās padomes līdzpriekšsēdētājs Jurijs Lužkovs, kurš, viesojoties Ušakova – Šlesera kantorī, vienkārši un skaidri atklāja kārtis – krievu valodai esot jākļūst par otro valsts valodu Latvijā, Latvijai jākļūst par divvalodīgu valsti.

Lužkova paziņojums izraisīja panisku rosību “Saskaņas centra” (SC) nometnē. Šī pārsteidzīgā Maskavas mēra izrunāšanās priekšlaicīgi atklāja “Urbanoviča republikas” projekta patiesos mērķus. Nu Urbanovičam jāraizējas, ka šī atklātība var atņemt “Saskaņas centram” tos dažus procentus latviešu balsis, kuri varbūt būtu balsojuši par SC tā šķietami sociāldemokrātiskās ievirzes dēļ. Vienlaikus Urbanovičam ir neiespējami distancēties no Lužkova teiktā, jo tad “Saskaņas centrs” riskē zaudēt krievu vēlētājus, kuri var pārsviesties pie partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). (Protams, patiesībā starp abām šīm partijām atšķirības ir tikai niansēs – PCTVL sola piešķirt krievu valodai oficiālu statusu visās pašvaldībās, kurās krievvalodīgo iedzīvotāju ir vismaz 20%, bet “Saskaņas centrs” prasa noteikt “krievu valodu kā Latvijas iedzīvotāju starpetniskās saziņas valodu līdzās latviešu valodai”. Lieki teikt, ka abi risinājumi nopietni apdraud latviešu valodas pozīcijas…)

Nespēdams neko skaidri pateikt par divvalodības jautājumu pēc būtības, Urbanovičs tagad svaidās -metas kritizēt gan PCTVL, gan profesori Inu Druvieti (“VIENOTĪBA”), kura atklāj, ko patiesībā nozīmē SC valodas politika. Urbanovičs, nobijies no patiesības, tagad apgalvo, ka Lužkovs, lūk, atbalstot PCTVL (kur tad “Saskaņas” līgums ar “Vienoto Krieviju”?!), savukārt, Druvietei esot “jānomazgā mute”. Un ne ar vārdu nepiemin savu un SC pozīciju divvalodības jautājumā.

Vai Urbanovičs nevēlas priekšlaicīgi atklāt “Saskaņas centra” mērķus? Vai arī viņam ir kas slēpjams no Latvijas pilsoņiem saistībā ar līgumu, kas noslēgts ar “Vienoto Krieviju”?

Mēs to nezinām. Toties mēs zinām, ka līdzīgu līgumu kā ar “Saskaņu” 2007. gada augustā “Vienotā Krievija” noslēdza ar Ukrainas Reģionu partiju, kuras līderis Viktors Janukovičs tolaik vēl bija opozīcijā. Vienošanās tāpat paredzēja “stiprināt Ukrainas un Krievijas stratēģisko partnerību”. Tā paredzēja pretdarbību Ukrainas līdzdalībai NATO un “sadarbību” Ukrainas valodas politikā.

Trīs gadus pēc šīs vienošanās noslēgšanas Kremļa partneris Janukovičs ir kļuvis par Ukrainas prezidentu, atteicies no Ukrainas kursa uz dalību NATO, pagarinājis Krievijas militāro klātbūtni Ukrainā līdz 2042. gadam, atļāvis Krievijas izlūkiem atgriezties Krimā un atsācis militāros manevrus kopā ar Krievijas armiju, pretī saņemot atlaidi Krievijas gāzes cenām.

“Saskaņas centra” vadītājs Urbanovičs grib kļūt par Latvijas premjeru un jau ir spējis iegūt Šlesera un Šķēles konglomerāta atbalstu. SC kopā ar PLL cilvēkiem saimnieko Rīgā, kopīgi draudzējas ar Lužkovu un citiem Maskavas lielmaņiem, sola vienoties ar “Gazpromu” par zemākām gāzes cenām un kopā gatavojas pārņemt varu pēc Saeimas vēlēšanām

Ja Urbanovičam izdosies īstenot savu plānu nomainīt Valdi Dombrovski Ministru prezidenta amatā, Latvija patiesi var kļūt par “Urbanoviča republiku” un Šlesera zīmīgie vārdi “Latvijai jāmaina virziens” piepildīsies.

Vai mēs, kas sadevāmies rokās Baltijas ceļā un atguvām Latvijas brīvību, pieļausim, lai īstenojas Putina – Urbanoviča pakts?!

Brisele, 26 augusts.  2. un 3. septembrī Rīgā notiks lielākās un ietekmīgākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas, Kristīgo demokrātu  sanāksme “Driving recovery: solutions for Latvia, solutions for Europe” (Virzot attīstību: risinājumi Latvijai, risinājumi Eiropai).

Pasākumā diskutēs par ekonomiskās krīzes sekām, un ko Eiropa var mācīties no Latvijas pieredzes krīzes pārvarēšana un ekonomikas stabilizēšanā. Paredzams, ka šajā sanāksmē piedalīsies vadošie Eiropas Tautas partijas grupas deputāti, Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Otingers, Attīstības komisārs Andris Piebalgs, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ekonomikas ministrs Artis Kampars, Vienotības priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Latvijas eiroparlamentārieši  – Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš un Inese Vaidere, kā arī eksperti un ekonomikas analītiķi.

Patlaban Eiropas Tautas partijas grupa ir lielākais un ietekmīgākais politiskas spēks Eiropas Parlamentā (265 no 736 deputātiem).  Latviju šajā politiskajā grupā pārstāv deputāti Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere  un Sandra Kalniete. Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs ir Džozefs Dauls.

Eiropas Tautas partijas grupas sanāksme notiks viesnīcā  Radisson Blue Daugava, Kuģu ielā 24. Sanāksme ir atvērta masu mediju pārstāvjiem!

Autors: Elīna Gulbe

Publicēts: “Druva”, 24.08.2010

Priekuļu novada “Spāriņu Kalnā” norisinājās trīs dienu seminārs 35 jauniešiem no visas Latvijas, kuri iesaistījušies dažādās politiskajās organizācijās. Tā tēma bija “Jaunietis Eiropā!”. Pasākuma iniciatore bija Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, projekts īstenots sadarbībā ar Robēra Šūmaņa fondu.

Sandra Kalniete teic, ka šo pasākumu varētu nosaukt gan par nometni, gan semināru. “Ideja radusies pēc manas pieredzes Francijā, kur politisko partiju jauniešiem populāras ir tā saucamās vasaras universitātes,” pastāstīja S. Kalniete. Šādā nometnē Latvijā, tāpat kā Francijā, pieredzējušu un kvalificētu lektoru priekšlasījumi par nometnes tematiku apvienoti ar savstarpēju socializāciju. Pilsoniskās savienības jauniešu nodaļas vadītājs Jānis Birks piebilst, ka no semināra šo pasākumu atšķir tas, ka šeit notiek arī komandu veidošanas spēles un citas darbības ārā. “Tā nav tikai tāda sēdēšana un klausīšanās,” teic J. Birks. “Mēs cenšamies jauniešus arī izklaidēt un organizēt dažādas aktivitātes, kuru laikā viņi gūtu jaunas iemaņas.”

“Man ļoti gribētos, lai šī pēcneatkarības paaudze daudz dziļāk saprastu, cik ļoti savā starpā vienoti ir jēdzieni “Latvija” un “Eiropa”,” par nometnes mērķi runā Sandra Kalniete. Jānis Birks teic, ka šādi pasākumi ir ļoti nozīmīgi, lai politiskās jauniešu organizācijas funkcionētu pilnvērtīgi. “Svarīgi, lai jaunieši var saņemt tās zinības, kas ir tādiem pieredzējušiem politiķiem kā Sandrai, jo šādu ļoti noderīgu un interesantu informāciju ne bieži izdodas dzirdēt,” pastāstīja J. Birks.

Nometnes dalībnieks Deins Sniķers stāsta, ka šāds pasākums ir nozīmīgs pašiem jauniešiem, jo ir iespēja satikt organizāciju dalībniekus no visas Latvijas un tādējādi paplašināt savus kontaktus. Viņš arī stāsta, ka iesaistīšanās šādās politiskās organizācijās ļauj paust savu nostāju dažādos jautājumos, kā arī īstenot savas idejas. Viņš arī teic, ka iesaistīšanās šādās politiskās organizācijās nebūt nemaz nenozīmē, ka viņš nākotnē plāno kandidēt vēlēšanās. “Es tajā saskatu iespēju sevi izpaust un saņemt nozīmīgu informāciju, kas nākotnē noderētu, īstenojot savus projektus,” pastāstīja Deins. Viņš gan piebilst, ka katram organizācijas biedram ir iespēja turpināt politiskās gaitas.

Deins savu nākotni saista ar Eiropu, jo ir nolēmis, kā pats saka, iegūt tīri eiropeisku izglītību Birmingemas universitātē. “Mūsu organizācija pašlaik cenšas iestāties ES Tautas partijas jauniešu grupā, tas mums dos iespēju attīstīt savas idejas lielākā mērā,” par nākotni saistībā ar Eiropu stāsta Deins. Tomēr viņš uzsver, ka ir gan Latvijas, gan Cēsu patriots, tāpēc neplāno aizmirst dzimteni.

23.augustā, politisko partiju apvienība VIENOTĪBA parakstīja vienošanos ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju Zemnieku Saeima (ZS) par sadarbību lauksaimniecības atbalstam Latvijā. Vienošanās paredz Latvijas lauku attīstībai laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam piesaistīt 2,3 miljardus eiro Eiropas Savienības (ES) atbalsta līdzekļu.

„Mūsu mērķis ir panākt, lai līdz 2020.gadam Latvijas laukos ienāktu vismaz 2,3 miljardi eiro ES atbalsta līdzekļu. Savukārt ar valsts subsīdiju palīdzību mērķtiecīgi jāatbalsta lauksaimniecības kooperācija, saimniecību tālāka modernizēšana un ražošanas efektivitātes paaugstināšana, veicinot mūsu lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū,” parakstot vienošanos, uzsvēra Ministru prezidents, VIENOTĪBAS valdes loceklis Valdis Dombrovskis.

„Lauki ir Latvijas identitāte. Lauki ir Latvija. Lauki ir Latvijas drošības jautājums, tāpēc esam apņēmušies aktīvi aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses jaunās ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013. gada reformas izstrādē. Ir jānodrošina godīga konkurence un taisnīgāka atbalsta maksājumu sistēma starp visiem Eiropas lauksaimniekiem,” tiekoties ar ZS pārstāvjiem, norādīja VIENOTĪBAS Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs vienošanās parakstīšanā uzsvēra: „Svarīga ir zemnieku sadarbība, veidojot kooperatīvus, kas spēj diktēt cenas produkcijas iepircējiem un sekmīgi izlauzties arī eksporta tirgos.”

VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja: „Lauki ir neizmantots potenciāls, kur nozīmīga ir konkurētspēja un ilgtspēja. Mums ir jāmāca jauniešiem savs arods un darba mīlestība, lai lauki būtu ne vien sakopti, bet arī apdzīvoti. Lai tie, kas šobrīd kopj zemi Īrijā vai Lielbritānijā, atgrieztos mājās.”

ZS pārstāvji Juris Lazdiņš un Maira Dzelzkalēja uzsvēra līdzšinējo veiksmīgo un konstruktīvo sadarbību ar valdību. ZS pārstāvji izteica apņemšanos sadarbībā ar VIENOTĪBU risinās ne tikai lauksaimniecības aktuālās problēmas, bet arī veidot procesus, kas prasa ilgtermiņa regulāru sadarbību.

VIENOTĪBAS un ZS sadarbības līgumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū, aizstāvēt pašmāju lauksaimnieku intereses ES, veicināt enerģētisko neatkarību un „zaļās” enerģijas ražošanu, kā arī īstenot lauksaimnieciskās izglītības attīstības un profesionālas izaugsmes iespējas cilvēkiem reģionos.

Īpaša uzmanība sadarbības dokumentā vērsta arī uz nepieciešamību noteikt skaidru valsts atjaunojamo energoresursu izmantošanas stratēģiju un plānu, efektīvu atjaunojamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, palielinot valsts enerģētisko neatkarību, līdztekus tradicionālajām nodarbēm motivējot iedzīvotājus iesaistīties meža resursu un zemes dzīļu izmantošanā, „zaļās” enerģijas ražošanā, mājražošanā, dažādu pakalpojumu, e-darba un lauku kultūrvides tūrisma jomā.

Tāpat VIENOTĪBAS un ZS pārstāvji vienojušies izstrādāt visu līmeņu lauksaimnieciskās izglītības attīstības plānu, un uzsākt lauksaimniecības izglītības reformu, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību, veicinot infrastruktūras attīstību, darba, izglītības un profesionālās izaugsmes iespējas cilvēkiem Latvijas reģionos, nepieļaujot turpmāku cilvēku aizbraukšanu no laukiem, pakāpeniski panākot dzīves līmeņa izlīdzināšanos reģionos.

Vienojoties par regulāru informācijas apmaiņu, viedokļu saskaņošanu un sadarbību lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumu risināšanā Saeimas, valdības un Eiropas Savienības līmenī, sadarbības dokumentu parakstījis VIENOTĪBAS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, VIENOTĪBAS valdes loceklis Valdis Dombrovskis un Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un ZS priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010.gada 6.martā nodibināja partijas „Jaunais laiks” (JL), „Pilsoniskā savienība” (PS) un „Sabiedrība citai politikai” (SCP). Apvienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

FAKTS. Apvienības “Vienotība” problēma – daudz spēcīgu sieviešu un ne tik spēcīgi vīrieši, uzskata psihoterapeits Viesturs Rudzītis. “No vienas puses, dzimumam nav nozīmes, bet, no otras puses, strādājot ikdienā ar cilvēkiem, zinu, cik ļoti liels spēks ir mātes lomai, cik ļoti grūti sievietēm no tās distancēties,” saka psihoterapeits. Viņaprāt, “Vienotība” ir “mātes un dēla veidojums, kur ir stiprās mātes un cerīgie dēli.”

Kopš Jaunais laiks, Pilsoniskā Savienība un Sabiedrība citai politikai sāka sarunas par vēlēšanu apvienības izveidošanu, to vien esam dzirdējuši – “viņi nespēs vienoties”, “projekts ir uztaisīts”,  “Vienotībā nav vienotības”, “viņi saplēsīsies par vietām Saeimas deputātu kandidātu sarakstos” u.t.t. Pēdēja laikā sākusies jauna dziesma – “nacionālo spēku šķeltnieki”, “Putina plāns 2″, “Saskaņas ievilcēji valdībā”, “Maskavas roka”, “sorosisti”, “nacionālo vērtību nodevēji”, “amerikāņu pakalpiņi”…  Gan jau izdomās vēl jaunas blēņas un melus.

Tos,  kas ir tik aizņemti ar Vienotības drīza gala pareģojumiem, gribu sarūgtināt – baumas par Vienotības galu ir stipri pārspīlētas un cerības pāragras. Mūsu politiskajiem konkurentiem es ieteiktu sevi nemierināt ar ilūzijām, bet vairāk nodarboties pašiem ar sevi. Tad nebūs jālauza galva, kas un kad notiks ar Vienotību.Kamēr citi pareģo galu Vienotībai vai izdomā par mums blēņu stāstus, tikmēr mūsu apvienība nostiprinās un aug. Ir atvērts Vienotības birojs un bez “saplēšanās” trīs partijas drīz būs pabeigušas darbu pie apvienības deputātu kandidātu sarakstiem. Nu nepiepildās prognoze “izjuks pa vīlēm”! Un arī nepiepildīsies, tāpēc, ka mēs, partneri Vienotībā, esam vienojušies līdz šim un vienosimies arī turpmāk, jo mēs apzināmies virsuzdevumu – izvest Latviju no krīzes. Dombrovska valdībai, kas ne tikai ir apturējusi valsts krišanu bezdibenī un panākusi valsts ekonomikas stabilizāciju, tad tās atveseļošanos, ir jāturpina strādāt arī pēc vēlēšanām. Tautas pieredze māca, ka prātīgs saimnieks zirgus pārbrauktuvē nemaina!

Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes darbu pozitīvi vērtē 39,8 % no iedzīvotājiem. 10,6% par viņu nekad nav dzirdējuši, bet 15,6 % nav viedokļa. Savukārt negatīvi S. Kalnietes darbu vērtē 34%.

Amatpersonu, politiķu un sabiedriski politisko aktīvistu reitingu mērījumus pēc Neatkarīgās Rīta avīzes pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu centrs SKDS. Vispozitīvāk sabiedrība vērtē Ingūnas Sudrabas darbu, bet no Vienotības politiķiem par Sandru Kalnieti labāku vērtējumu ir saņēmis tikai premjers Valdis Dombrovskis, kura darbu pozitīvi vērtē 48,2% no iedzīvotājiem. Vienotības priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski pozitīvi vērtē 30,3% no iedzīvotājiem.