Filmu “Atmodas antoloģija” demonstrē Briselē


Šodien Latvijas pārstāvniecībā Briselē tiks demonstrēta režisora Askolda Saulīša veidotā filma “Atmodas antoloģija”, kura vēsta par Latvijas neatkarības atgūšanas procesu un Latvijas Tautas frontes (LTF) darbību. Filmas demonstrēšanu starptautiskajai sabiedrībai un Briseles latviešu kopienai organizē Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete sadarbībā ar Latvijas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā. Filma atklāj Atmodas procesa ģenēzi, parāda tā priekšvēstnešus, iezīmē LTF veidošanās procesa un attīstības būtiskākās ceļa zīmes. Par Atmodas uzdevumiem, grūtībām, taktiku un stratēģiju filmā stāsta bijušie LTF vadītāji, tai skaitā tagadējie EP deputāti Sandra Kalniete un Ivars Godmanis. Prezentācijā Briselē piedalīsies filmas scenārists, vēsturnieks Edgars Engīzers.

Kalniete: “Apbrīnoju režisoru Askolda Saulīti, kurš no vairāk nekā 100 stundu ilgā safilmētā materiālu radījis aizraujošu, tēlainu un dziļu dokumentālo stāstu par mūsu tautu vienā no visskaistākajiem Latvijas vēstures brīžiem. Ar šo filmu viņš ir atdevis godu Atmodas paaudzei, kas izdarīja vissvarīgāko. Atguva Latvijas neatkarību.” Continue reading

Apsveic Gruziju ar lēmumu demontēt totalitārisma simbolus


Eiropas Parlamenta (EP) Vēstures izlīguma grupas vadītāja Sandra Kalniete (Vienotība) apsveic Gruzijas parlamenta pieņemtos likumu grozījumus, kuri ļauj reāli sodīt par totalitārisma slavināšanu. Tie ļaus apturēt Staļina pieminekļu uzstādīšanu, kas bija sākusies pēdējo gadu laikā.

Kalniete un citi EP deputāti pagājušajā gadā vērsās pie Gruzijas augstākajām amatpersonām, paužot sašutumu par to, ka  Gruzijā atjaunojas Staļina godināšana. Viņi sāka darbu, lai Eiropas Parlaments oficiāli nosodītu šādu rīcību.

Tāpēc Kalniete šobrīd apsveic Gruzijas lēmumu grozīt attiecīgo likumu un ir gandarīta, ka pēc  grozījumu pieņemšanas Telavi pilsētā tika nekavējoties demontēts nesen atjaunotais piemineklis Staļinam. Likums
tagad paredz arī reālus naudas sodus par komunistiskās un fašistiskās ideoloģijas reliktu glorificēšanu. Tiks izveidota komisija, kas identificēs un novērsīs  šādus pārkāpumus.

Kalniete nosūtījusi vēstuli Gruzijas parlamenta priekšsēdētājam, izsakot atbalstu parlamenta lēmumam. Viņa uzsver, ka tas atbilst Eiropas vērtībām un izsaka cerību, ka tas ļaus turpināt attīstīt Gruzijas un Eiropas Savienības ciešāku sadarbību.

Beļģijas valsts iestādes vairs nenorādīs, ka baltieši dzimuši Padomju Savienībā


Beļģijas Iekšlietu ministrija ir informējusi Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, ka turpmāk baltiešiem, kuri reģistrēsies dzīvošanai Beļģijā, kā dzimšanas vieta tiks norādīta pašvaldība, kurā viņi dzimuši. Savukārt baltiešiem, kuri dzimuši pēc 1991. gada, dokumentos kā dzimšanas vieta tiks norādīta viena no trim Baltijas valstīm. Līdz šim visos dokumentos baltiešiem, kas dzimuši Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā padomju okupācijas laikā kā dzimšanas vieta vēl arvien tika norādīta Padomju Savienība. Gada sākumā Kalniete griezās pie Beļģijas iekšlietu ministres Žoelas Milkē (Joelle Milquet) aicinot viņu labot šo kļūdu, jo tā ir pretrunā ar ministres valsts īstenoto Baltijas okupācijas neatzīšanas politiku. Continue reading

Eiropas Parlamentā atklās izstādi “Latvijas traģēdija – 1941″.


Šodien Eiropas Parlamentā pēc Sandras Kalnietes iniciatīvas tiks atklāta Latvijas Okupācijas muzeja un muzeja  “Ebreji Latvijā” kopīgi veidotā izstāde “Latvijas traģēdija -1941″ (The Latvian Tragedy-1941). Tā sniegs unikālu iespēju Parlamenta apmeklētājiem salīdzināt divus totalitāros režīmus – Nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības, kā arī uzzināt par Latvijas tautu totalitāro režīmu upuru likteņiem vienā no traģiskākajiem Latvijas vēstures gadiem, kad brutālo Padomju Savienības okupāciju nomainīja tik pat noziedzīga Nacistiskās Vācijas okupācija. Eiropas Parlamentu ik dienas apmeklē ap 30 tūkstoši cilvēku, tādēļ paredzams, ka ar izstādi šajā nedēļā iepazīsies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku no visas pasaules.

Continue reading

Eiropas Parlamentā prezentēs Dzintras Gekas filmu un grāmatu


Trešdien Eiropas Parlamentā pēc Sandras Kalnietes iniciatīvas tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma “Piemini Sibīriju”. Pēc filmas notiks grāmatas “Sibīrijas bērni: mums bija tas jāizstāsta” prezentācijas Briseles starptautiskajai sabiedrībai. Fonds “Sibīrijas bērni” filmā un grāmatā ir apkopojis padomju varas izsūtīto bērnu stāstus, lai tos saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm. Filmas un grāmatas prezentācija ir daļa no Kalnietes ieplānotajiem pasākumiem, lai izglītotu Rietumeiropas sabiedrību par Padomju Savienības noziegumiem pret Baltijas valstu iedzīvotājiem, tajā skaitā bērniem. Continue reading

Kalniete ar Eiropas komisāri Redingu pārrunā arhīvu jautājumus


Otrdien Strasbūrā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalnietes (Vienotība) tikās ar Eiropas komisāri Vivjenu Redingu, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar vienotas labas arhīvu prakses standartu ieviešanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Arhīvu likumdošana pilnībā ir katras dalībvalsts kompetencē, tomēr tās ir atbildīgas par arhīvu materiālu saglabāšanu, jo tie ir daļa no kopīgās Eiropas atmiņas un vēstures. Continue reading

Seminārs “Divdesmitgade pēc Padomju Savienības sabrukuma”


7.martā Eiropas Parlamentā Briselē,  atceroties Padomju Savienības sabrukuma divdesmitgadi, Sandra Kalniete  organizē  semināru “Dzīve pēc Padomju Savienības”, kurā  Eiropas jaunās paaudzes politiķi,  ekonomisti un akadēmiskie cilvēki centīsies  novērtētu 20 pārmaiņu gadu pieredzi  un spriestu par jaunajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem.

“Paaudzei, kas sāka savu darba dzīvi pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā, aukstā kara beigas, jaunas pasaules kārtības veidošana un Eiropas Savienības un NATO paplašināšana ir viņu dzīves gājuma neatņemama sastāvdaļa. Miljoniem cilvēku Austrumeiropā PSRS sabrukums nozīmēja arī īstās Otrā pasaules kara beigas. Trieciena viļņi, ko radīja padomju impērijas sabrukums, joprojām pēc 20 gadiem atskaņojas Eiropā un pasaulē,” teikts konferences pieteikumā.

Konferencē ievadvārdus teiks Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Žozefs Dauls un Roberta Šūmaņa fonda prezidents Žans Dominiks Džuliāni. Pirmo konferences daļu “20 atjaunošanas gadi: tautas, robežas, cilvēki, kultūras, bijušā padomju bloka identitātes un mūsdienu ietekme” vadīs EP deputāte Sandra Kalniete. Savukārt otro konferences paneli “Jaunie pārbaudījumi Eiropas Savienībai” vadīs bijušais Albānijas ārlietu ministrs Besniks Mustafajs. Diskusijās piedalīsies vairāki eiroparlamentārieši, kā arī žurnālists, vēsturnieks un politiķis no Krievijas Vladimirs Kara-Murza. Konferences noslēgumā uzrunu teiks bijušais EP prezidents Ježijs Buzeks.

Konferences programma ir skatāma šeit:
http://eureconciliation.wordpress.com/2012/02/20/march-7th-seminar-life-after-the-soviet-union/

Kalniete Viļņā runā par vēsturi un iepazīstina ar KLP reformas gaitu


Šodien Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) Viļņā piedalās starptautiskā konferencē “Vēsture un atmiņa. Padomju pagātne 1953 – 1990″, lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar Eiropas vēstures izlīguma grupas darbu. Konferences pirmajā panelī kopā ar Kalnieti piedalīsies arī Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Irēna Degutiene, Ārlietu komitejas vadītājs Emanuelis Zingeris un Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformas izpilddirektore Neela Vinkelmana. Continue reading

Eiropas vēstures «garīgās integrācijas» problēmas


Cīna par vienotu vēstures izpratni turpinās….

Publicēts Latvijas Avīzē, 27.10.2011

Autors: Viesturs Sprūde

Ne visi vēl gatavi nosodīt totalitāro komunismu

Apšaubāmi, vai tuvākajā laikā Eiropas Savienībā valdīs vienota pozīcija par 20. gadsimta vēsturi – šādu secinājumu liek izdarīt Eiropas Parlamentā organizētā ekspertu tikšanās.

Pasākumu, kas bija saistīts ar Eiropas Komisijas 2010. gada decembra ziņojumu ”Totalitāro režīmu nodarīto noziegumu Eiropā piemiņa”, organizēja Eiroparlamenta Tautas partiju grupas deputāte Sandra Kalniete, un tas pulcēja jo lielu dalībnieku skaitu. Kaut gan izteiktu domstarpību nebija, atkal un atkal nācās atskārst, ka rietumnieku un Austrumeiropas deputātu un ekspertu starpā pastāv priekšstatu atšķirība. Kā izteicās igauņu eiroparlamentārietis Tunne Kelams, pastāv ”garīgas integrācijas problēmas” starp ”vecajām” ES valstīm un tām, kas iestājās ES pēc 2004. gada.

Kamēr runa ir par rasismu un ksenofobiju, visi ir vienisprātis, ka tie nosodāmi, taču grūtības rodas brīdī, kad ir runa par totalitāro komunismu.

Tā nav vēsture

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele uzsvēra, ka ECT prāvas apliecina totalitārās pagātnes lietu aktualitāti. “Šī institūcija nodarbojās gan ar Kononova sūdzību pret Latviju, gan ar lietām, kas saistās ar komunistiskajiem režīmiem Austrumvācijā un Rumānijā, kā arī padomju karaspēka ienākšanu Ungārijā 1956. gadā. Tiesai nākas meklēt atbildi, piemēram, uz jautājumu, vai padomju karaspēka ieiešana Ungārijā jāuzskata par noziegumu pret cilvēci.

Visnopietnāko noziegumu definīcija ir ļoti sarežģīta lieta, jo jāizvērtē arī likumdošana, kas bija spēkā brīdī, kad risinājās notikumi,” sacīja Ziemele. Klātesošo vairākums sliecās piekrist pozīcijai, ka universālas ES normas, kā rīkoties totalitārisma noziegumu iztiesāšanā, varbūt nemaz nav nepieciešamas, jo katrai no savienības 27 dalībvalstīm jau ir savi juridiskie instrumenti un mehānismi, ko tās lieto. Tajos ietilpst kompensācijas, kriminālatbildība par noziegumu noliegšanu, atceres pasākumi, memoriāli, arhīvu atvēršana, īpašumu atdošana, administratīvās sankcijas. Pat ja valstīm ir vienāda vēsturiskā pieredze, formulējumi un nostājas var būt dažādas. Spānijas Nacionālās pētījumu padomes loceklis Karloss Kloza Montero sprieda, ka, nosakot ES vienotus sodus par totalitāro noziegumu noliegumu, būtu jāsaskaras ar situāciju, ka tie jāpielāgo katras valsts specifikai. Bet to nevar, jo ”genocīds ir genocīds”. Vienlaikus jārēķinās, ka te vairs nav runa par likumdošanu, bet politiku. Proti, komunisms un citi totalitārie noziegumi nav tikai Eiropas specifika. Pasaulē joprojām pastāv valstis ar komunistisko iekārtu, turklāt ”tās ir mūsu tirdzniecības partneres”.

Patiesība pāri visam

Eiropiešu nostāja, skarot 30 un vairāk gadu senus notikumus, drīzāk ir tāda, ka jārunā ne tik daudz par kriminālvajāšanu un sodīšanu, cik patiesības atklāšanu. ”Cilvēka tiesības zināt patiesību ir pamats izlīgumam,” bilda Eiropas Komisijas Tieslietu direktorāta pārstāvis, grieķis Aristotelis Gavriliadis. Arī Ineta Ziemele galveno uzdevumu saskata ne kāda notiesāšanā, bet gan attiecīgo notikumu izmeklēšanā un atklāšanā sabiedrībai. Tiesnese informēja par ANO līmenī patlaban aktualizētu normu, kas cilvēkam dod tiesības uzzināt patiesību. Tādos gadījumos būtiska ir arhīvu loma, taču izrādās, ka Slovēnijā tikai pēc garām cīņām pagājušajā gadā atcelts slepenības statuss valsts arhīvā glabātajiem bijušās Dienvidslāvijas slependienesta dokumentiem. Lielas grūtības patiesības noskaidrošanā ir Rumānijā, kur saglabājas daudz neskaidrību par diktatora Čaušesku režīma gala periodu. Izrādās, Rumānijā bijušie slepenpolicijas ”Securitate” veterāni saņem pat simtiem reižu lielāku pensiju nekā bijušie represētie. Tāpat izgāzusies Eiropas Parlamentā virzītā iecere panākt, lai uz deputāta vietu tajā nevarētu kandidēt PSRS VDK un citu totalitāro valstu slependienestu bijušie dalībnieki. Konferencē skanēja replikas, ka totalitāro režīmu represijās izdzīvojušie ”tiek ignorēti” un ES būtu nepieciešams īpašais sūtnis totalitārisma noziegumu jomā. Šajā ziņā rūgtuma pilni ir lietuvieši, kurus aizvainojis gadījums ar Viļņas 1991. gada janvāra notikumos iejaukto bijušo VDK specvienības ”Alfa” komandieri Mihailu Golovatovu. Austrija viņu izlaida no valsts, neskatoties uz izdoto apcietināšanas orderi: ”Ir pietiekami skaidrs, ka komunistisko, totalitāro režīmu upuri nav saņēmuši pietiekamu atbalstu,” uzsvēra Lietuvas seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Emanuels Zingeris.

Nauda piemiņai

”Dažkārt jautā, kāpēc jānodarbojas ar lokālām totalitārisma upuru problēmām brīdī, kad pastāv ekonomiskās krīzes izaicinājumi? Es tādai nostājai nepiekrītu, jo runa nav ne par lokālu, ne vēsturisku problēmu. Totalitārisma pieredze neattiecas tikai uz centrālo un austrumu Eiropu,” norādīja Polijas tieslietu ministrs Igors Dzaluks, atgādinādams norvēģu teroristu Andersu Breivīku, kuru vadījušas nacismam līdzīgas, naidpilnas idejas. Tikmēr EK pārstāvis Gavriliadis pieminēja Izraēlas pieredzi holokausta vēstures mācīšanā jaunatnei. Izraēlieši lielu vērību velta līdzsvara atrašanai – kā saglabāt nacionālajai identitātei būtisko atmiņu un vienlaikus izvairīties no upura kompleksa iepotēšanas nācijai.

ES neapšaubāmi daudz dara vēsturiskās piemiņas saglabāšanā. Viens no instrumentiem ir ES programma ”Eiropa pilsoņiem”, kura nodarbojas arī ar dažādu vēsturiskās atmiņas projektu atbalstīšanu. Tās pārstāvis pasākumā, čehs Pāvels Tihtls gan saņēma kritiku, ka pārāk daudzi projekti tiekot noraidīti ”birokrātisku un neobjektīvu” iemeslu dēļ. Tāpat pārāk augsts esot projektu līdzfinansējums. Tihtls atzina, ka naudas tiešām nepietiek, lai arī šāgada budžets attiecīgajiem mērķiem ir 1,8 miljoni eiro. Finansēti tiek aptuveni 50 projekti gadā, un nākamgad paredzētais budžets būs 2,4 miljoni eiro.

Cerības tāpat tiek liktas uz Eiropas Vēstures nama atvēršanu Briselē 2014. gadā. Tas būs ne vien starptautiskas vēsturnieku komandas veidots muzejs, bet arī ”pārdomu un debašu vieta”. Viena no šā muzeja veidotājām, Polijas pārstāve Zofja Voicicka informēja par ieceri uzsvaru ekspozīcijā likt uz 20. gadsimtu. ”Tā nebūs valstu vēstures kompilācija, bet mēģinājums aplūkot Eiropas vēsturi no putna lidojuma, lai parādītu pārnacionālos procesus. Totalitārisma pieredzei šajā stāstījumā būs nozīmīga vieta,” viņa pavēstīja. Voicicka norādīja, ka muzejā būs vieta arī Molotova–Ribentropa paktam un tā sekām. Tomēr atkal radās iespaids, ka par gaidāmo muzeju jūsmo pārsvarā austrumeiropieši, kamēr rietumu un dienvidu Eiropas pārstāvji saglabā atturību. Spānis Montero bija skeptiski noskaņots par iecerētā efektivitāti un brīdināja no vēstures interpretācijām muzeja ekspozīcijā. Pret to iebilda Sandra Kalniete: ”Eiropas vēstures mājas izveidošana būs grūts uzdevums, jo daudziem šķitīs, ka tur viss ir pilnīgi nepareizi, un arī es apzinos, ka vēsture tur nebūs atspoguļota tā, kā vēlos, bet vienalga domāju, ka Briselē jābūt vietai, kur Eiropas vēsture tiek aplūkota tās nedalāmībā.”

Latvijas Televīzijā pirmizrāde franču filmai par Sandru Kalnieti


Šodien LTV1 kanālā plkst. 19.30 pirmo reizi Latvijā tiks rādīta filma “Sandra Kalniete. Dāma no Latvijas”. Tās režisore ir franču aktrise Dominika Blāna (Dominique Blanc), kura 65. Venēcijas kinofestivālā saņēma labākās kino aktrises balvu. Filma ir stāsts par Latvijas Eiropas Parlamenta deputātes Sandra Kalnietes ģimenes likteni un latviešu tautas pārdzīvojumiem dažādos vēstures posmos. Tā vēsta arī par  visnotaļ sarežģīto Latvijas vēsturi: neatkarības zaudēšanu, Padomju un nacistiskās Vācijas okupāciju, neatkarības atjaunošanu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados  un Latvijas atgriešanos Eiropā. Continue reading