Man vienmēr ir bijis žēl, ka atjaunojot Latvijas valstiskumu, mēs 1993. gadā neatjaunojām arī līdz 1934. gada pastāvējušo “atvērto sarakstu” principu Saeimas vēlēšanās.

Tas nozīmē – vēlētājs izvēlas kādas noteiktas partijas sarakstu, bet viņam ir tiesības tam pievienot arī noteiktu skaitu kandidātu no citu partiju sarakstiem.

Ja man būtu tāda iespēja, es, protams, balsotu par Vienotības sarakstu, bet es gribētu atbalstīt kandidātus no citiem sarakstiem, kuru profesionalitāti un godaprātu es augsti vērtēju.

Es atbalstītu Māri Kučinski, Māri Riekstiņu un Oskaru Spurdziņu no Tautas partijas.

Es atbalstītu  ZZS kandidātus Jānis Dūklavu, Ingmāru Līdaku un  Juri Bārzdiņu vai Nacionālās apvienības Einaru Cilinski.

Es labprāt redzētu Saeimā tādus pašvaldību līderus kā Andri Rāviņu, Inesi Boķi, Andreju Ceļapīteru, Monvīdu Švarcu vai Ritu Strodi.

Es ceru, ka tuvākajos gados mums izdosies reformēt mūsu politisko sistēmu, tuvināt vēlētajus deputātiem.  Svarīgs elements sarunā par šo reformu būtu diskusija par atvērto sarakstu atjaunošanu. Esmu pārliecināta, ka tā palielinātu pilsoņu iesaisti un tuvinātu sabiedrību nacionālās vienotības valdības izveidei.

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā svarīgākais darbs pašlaik norit pie  Ziņojuma par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada.   Referenta Džordža Laiona sagatavotajam ziņojuma projektam ir iesniegti gandrīz 900 dažādi labojumi un deputāti mēģina rast kompromisu galvenajos jautājumos.

Kādas ir Latvijas galvenās intereses, kuras es, sadarbībā ar kolēģiem no valstīm ar līdzīgām interesēm, aizstāvu diskusijās  parlamentā?-  padarīt Kopējo lauksaimniecības politiku taisnīgāku

* mēs aicinām nākotnē KLP  maksājumus sadalīt vienlīdzīgāk dalībvalstu  un uzstājam, ka tiem jābūt taisnīgiem gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem 

* mēs uzsveram, ka jaunās dalībvalstis, pievienojoties Eiropas Savienībai, pamatoti sagaidīja un prasīja, lai ar laiku KLP atbalsts tajās sasniegs vienādu līmeni ar vecajām dalībvalstīm; 

 * mēs uzsveram, ka taisnīgas sadales sistēmas definēšanai jāatrod objektīvi kritēriji; protams, dažādi deputāti no dažādām valstīm  ar  jēdzienu “objektīvs” saprot atšķirīgas lietas; mēs uzskatām, ka   jāņem vērā ir objektīvi lauksaimniecības politikas mērķi, nepieciešamība nodrošināt godīgu konkurenci iekšējā tirgū, kā arī  kopējais ES politikas mērķis izlīdzināt ekonomiskās attīstības atšķirību dalībvalstu starpā

 * mēs uzsveram , ka pēc iespējas ātrāk ir jāpāriet no vēsturiskās atsauksmēs pamatotas maksājumu apjoma noteikšanas shēmām uz tiešā atbalsta maksājumu piesaistīšanai platībai; ņemot vērā maksājumu milzīgo apjomu vecajas dalībvalstīs un šī jautājuma politiskajam jūtīgumam, idejai par ātru pareju uz vienādiem vai līdzvērtīgiem maksājumiem par hektāru ir daudz oponentu; viens no kompromisa priekšlikumiem ir noteikt pārejas periodu dažu gadu garumā pēc 2013. gada, tomēr pat šim priekšlikumam pagaidām nav vairākuma atbalsta, jo daudzi deputāti būtībā cenšas saviem zemniekiem- vēlētājiem, saglabāt līdzšinējo atbalsta līmeni pēc iespējas ilgāk

 - pienācīgi finansēt Kopējo lauksaimniecības politiku no ES kopējā budžeta

 *  daudzas Eiropas Savienības valstīs ir budžeta krīze un  ES plāno īstenot arī daudzas jaunas politikas (piemērām, klimata pārmaiņu jomā), tāpēc ir ļoti iespējams, ka dalībvalstis  samazinās ES finansējumu un tas tieši skars arī  Kopējā lauksaimniecības politika

 * nepieciešamība izlīdzināt atbalstu jauno un veco dalībvalstu lauksaimniekiem ir viens no argumentiem  KLP budžeta saglabāšanai vismaz 2013. gada līmenī

 - saglabāt KLP  kā  Savienības kopīgu politiku un nenodot tās finansēšanu dalībvalstu pārziņā, jo dažādo dalībvalstu dažādās budžeta iespējas radītu dažādas papildu līdzfinansēšanu , kas kaitētu taisnīgai konkurencei

 - skaidri noteikt Kopējā lauksaimniecības politikas mērķus un izvēlēties tiem atbilstošus atbalsta instrumentus (nevis otrādi – sadalīt maksājumus dalībvalstu starpā un tad pielāgot  politikas formulējumus)

* mēs uzsveram, ka vienam no KLP pamatmērķiem pēc 2013. gada jābūt ārējai konkurētspējai un vienādiem konkurences apstākļiem iekšējā tirgū

Prieks sadarboties ar sava darba lietpratējiem. Piektdien parakstījām sadarbības memorandu ar Zemnieku Saeimu un tikāmies ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju padomi (LOSP).

Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece  Maira Dzelzkalēja un viņas kolēģi patiesi grib kvalitatīvi ietekmēt  ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu – padarīt  to taisnīgāku un efektīvāku.  (Skat.  Zemnieku Saeimas  preses ziņu)

Protams, ar memorandiem maz būs līdzēts, ja mums neizdosies izveidot plašu koalīciju  pietiekoši daudzu valstu, organizāciju un deputātu starpā. Patreizējais politisko spēku izkārtojums Eiropas galvaspilsētās, Komisijā un Parlamentā ir tāds, ka uz  viegliem panākumiem  diskusijās par reformu cerēt nenākas.

Tomēr rezultāts  veidosies no daudziem mazākiem un lielākiem darbiem.

Piemērām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš darbojas arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā panāca, ka Komitejas atzinumā „Kopējās lauksaimniecības politikas perspektīvas pēc 2013. gada” šī gada septembrī tika iekļauts aicinājums, lai  „ vēsturiski noteiktās tiešo maksājumu summas, kuru apjoms atšķiras atkarībā no uzņēmuma un dalībvalsts, pēc 2013. gada tiktu izlīdzinātas.”

Vēl šomēnes turpināsim padziļinātu sarunu ar lauksamniekiem par argumentiem un stratēģiju diskusijā par  labāku lauksaimniecības politiku Eiropai un Latvijai.

Šodien stājas spēkā Lisabonas līgums -  Eiropas Savienības jaunā darbības rokasgrāmata. Kāmēr par to nebija skaidrības, Eiropas līderi vilcinājās. Tagad nu ir laiks ķerties klāt neatliekamajiem darbiem.  Es uzskatu, ka vissvarīgākais ir vienoties par kopīgu enerģētikas politiku un reformēt netaisnīgo un neefektīvo lauksaimniecības politiku.

18. novembrī tika publiskots vadošo Eiropas lauksaimniecības ekonomistu aicinājums Eiropas līderiem fundamentāli reformēt ES kopējo lauksaimniecības politiku, kura  ir neefektīva un netaisnīga.  Deklarāciju izstrādāja grupa zinātnieku, to vidū – Latvijas ekonomists Andris Miglavs. Viņa rakstu par piedavāto parmaiņu principiem var lasīt šeit. 

Savukārt interesanta lauksaimniecības politikas reformu ideju krātuve un apspriešanas forums ir deklarācijas iniciatora Valentīna Zārnta izveidotā vietne www.reformthecap.eu 

Eiropas Parlaments ir sācis gatavot viedokli par reformu. Paredzu, ka diskusija tajā nudien nebūs viegla, jo daudzi deputāti ir vecās politikas lobiju ietekmē.  Par to liecināja arī nesenā diskusija Parlamenta Lauksaimniecības komitejā, kur vadošo ekonomistu viedoklivdaudzi deputāti  uzklausīja ar dziļu skepsi. Tomēr pārmaiņas ir nenovēršamas.  Centīsimies tās veicināt – gan Latvijas, gan visas Eiropas kopīgajas interesēs.