http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262724

Runa Vienotības kongresā, 2011. gada 26. novembrī.

Vienotība: Kas esam un kas gribam būt?

Godātie domubiedri!

Vienotības izveidošana bija liels darbs, kuru mēs esam paveikuši visi kopā. Mēs to darījām, jo apzinājāmies, cik ļoti Latvijai ir nepieciešama politiska stabilitāte, normālība un attīstība. Un tam ir nepieciešama vienota Vienotība.

Mēs esam nodibinājušies. Mums ir programma un statūti. Mums aiz muguras ir divu veiksmīgu vēlēšanu kampaņu pieredze. Tomēr mums vēl jāapzinās sevi un jākļūst par tādu politisku partiju, kas arī pēc nākamajām vai aiznākamajām vēlēšanām nepazūd no Latvijas politiskās ainavas. Tāpēc mums ir skaidri jāatbild uz jautājumu, kas mēs esam un kas mēs gribam būt šodien un rīt. Turpini lasīt »

Sandra Kalniete rīko  konkursu par precīzāko  11. Saeimas vēlēšanu prognozi.  Konkursā var piedalīties jebkurš sociālā tīkla Twitter lietotājs.

Lai piedalītos konkursā , ir vienkārši jānosūta publisks tvīts @Kalniete, kurā  jānorāda, cik vietu 11. Saeimā saņems katra partija, kura būs pārstāvēta Saeimā.

Piemērām:  „@kalniete 11. Saeimas vēlēšanu prognoze:  ABC  30, DEF 25, GHI 20, JKL 15, MNO  10”

Partijām prognozēto vietu summai ir jābūt 100. Prognozes, kurās vietu summa nebūs vienāda ar 100, konkursā nepiedalīsies.

Par precīzāko tiks uzskatīta tā prognoze, kurā atšķirību summa starp  katras partijas reāli iegūto vietu skaitu Saeimā un konkursa dalībnieka prognozēto vietu skaitu  katrai partijai būs vismazākā.

Piemērām:  ja dalībnieks būs iesūtījis augstākminēto prognozi, bet partiju reāli iegūto vietu skaits būs  ABC 28, DEF 27, GHI 22, JKL 13, MNO 10,
tad dalībnieka  atšķirību summa būs: (30-28)+(27-25)+(22-20)+(15-13)+(10-10) = 8

Ja vairākiem dalībniekiem šī atšķirību summa būs vienāda,  tad par par labāku tiks uzskatīta tā prognoze, kurā būs pareiza partiju iegūto vietu secība vai prognoze, kura būs iesūtīta ātrāk.

Prognožu iesūtīšanas gala termiņš – piektdiena 16. septembris,  pl. 23:59 pēc Latvijas laika.

Konkursa rezultāti tiks apkopoti un uzvarētājs tiks noteikts svētdien, 18. septembrī.

Konkursa uzvarētājs saņems ielūgumu divām personām   divu dienu braucienam uz Eiropas Parlamentu un Beļģiju.

Politiskā reforma ir nepieciešama arī izaugsmei

Pēdējo gadu ekonomiskie un politiskie satricinājumi pasaulē vēlreiz pierāda, ka svarīgs priekšnoteikums ekonomikas un cilvēku labklājības izaugsmei ir sabiedrības un valsts spēja mainīties un savlaicīgi vienoties par reformām, kuras dod ilgtermiņa ieguvumus, pat ja īstermiņā tās ir sāpīgas. Turpini lasīt »

Man vienmēr ir bijis žēl, ka atjaunojot Latvijas valstiskumu, mēs 1993. gadā neatjaunojām arī līdz 1934. gada pastāvējušo “atvērto sarakstu” principu Saeimas vēlēšanās.

Tas nozīmē – vēlētājs izvēlas kādas noteiktas partijas sarakstu, bet viņam ir tiesības tam pievienot arī noteiktu skaitu kandidātu no citu partiju sarakstiem.

Ja man būtu tāda iespēja, es, protams, balsotu par Vienotības sarakstu, bet es gribētu atbalstīt kandidātus no citiem sarakstiem, kuru profesionalitāti un godaprātu es augsti vērtēju.

Es atbalstītu Māri Kučinski, Māri Riekstiņu un Oskaru Spurdziņu no Tautas partijas.

Es atbalstītu  ZZS kandidātus Jānis Dūklavu, Ingmāru Līdaku un  Juri Bārzdiņu vai Nacionālās apvienības Einaru Cilinski.

Es labprāt redzētu Saeimā tādus pašvaldību līderus kā Andri Rāviņu, Inesi Boķi, Andreju Ceļapīteru, Monvīdu Švarcu vai Ritu Strodi.

Es ceru, ka tuvākajos gados mums izdosies reformēt mūsu politisko sistēmu, tuvināt vēlētajus deputātiem.  Svarīgs elements sarunā par šo reformu būtu diskusija par atvērto sarakstu atjaunošanu. Esmu pārliecināta, ka tā palielinātu pilsoņu iesaisti un tuvinātu sabiedrību nacionālās vienotības valdības izveidei.

Politiskais virpulis, kuru izraisījusi politiskās korupcijas izmeklēšana, Saeimas atlaišana un Valsts prezidenta vēlēšanas, atkal ir raisījis diskusijas par kompromisiem politikā. Par to robežām, politisko ētiku un pamatvērtībām. Daudzi šajās dažās dienās šķiet atskārtuši, ka mums pašlaik ir tikai un vienīgi tāda Saeima, kurā jebkāds vairākums un valdība ir iespējama, tikai vienojoties ar politiķiem, kuru balsojumi ir stingri saistīti ar politbiznesa darījumiem aizkulisēs un kas runā vienu, bet dara citu.

Turpini lasīt »

Pirms četriem gadiem es Saeimā balsoju pret Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Galvenokārt es balsoju pret to veidu, kādā toreiz valdošās koalīcijas saimnieki izturējās pret savas valsts pilsoņiem, Saeimas deputātiem un paši savu partiju izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem Māri Riekstiņu un Karinu Pētersoni. Lēmumu pieņēma “šaurais loks” – augstprātīgi, divkosīgi un paslepus. Šodien es atbalstu Valda Zatlera ievēlēšanu otrajam amata termiņam un ceru, ka Valsts prezidenta amata kandidāta vai kandidātu izvērtēšana notiks daudz atklātāk un skaidrāk, nekā tas ir bijis līdz šim. Šodien, kad ļaunākais ir aiz muguras, Latvijai ir vajadzīga politiska stabilitāte, un Valsts prezidenta atkārtota ievēlēšana ir stabilitātes vēsts pasaules finanšu tirgiem un investoriem, kas jau lūkojas Latvijas virzienā.

Jā, Zatlers nav harismātisks nācijas līderis, stingrs vadonis vai visu iemīļots intelektuālis. Bet palūkosimies apkārt. Cik tādu šodien ir Eiropā? Izņemot Angelu Merkeli, nevienu citu neredz. Jā, sabiedriskās domas aptaujās Zatleru mēdz apsteigt smagos noziegumos apsūdzēts politiskais multimiljonārs. Taču tas drīzāk apliecina Latvijas sabiedrības daļas maldus, kas principu “zog, bet dalās” uzskata par attaisnojumu jebkādai apšaubāmai rīcībai. Jā, Zatlers arī nav Vecrīgas politisko aizkulišu izmanīgākais pazinējs, kuru dažādi vietējās nozīmes “polittehnologi” uzskatītu par savējo. Taču Zatlers ir cilvēks, kurš jūt savu tautu un pēc labākās sirdsapziņas dara savu darbu.

Valsts prezidenta pienākumus Valdis Zatlers ir pildījis godam un pamatīgi. Viņš savos lēmumos ir bijis neatkarīgs no tā šaurā loka, kas nokārtoja viņa ievēlēšanu 2007. gadā. Viņš ir kalpojis Latvijai, nevis “saimniekiem”. Tāpēc Valda Zatlera atkārtota neievēlēšana būtu kā “saimnieku” brīdinājums katram nākamajam prezidentam. Sak, neaizmirsti, kam tev patiesībā jākalpo!

Prezidents ir labi pārstāvējis Latviju pasaulē, ieguvis starptautisko pieredzi un pazīstamību starptautiskās politikas centros, kas viņam un Latvijai lieti noderēs turpmākajos četros gados. Mums nav bijis jākaunās par savu Valsts prezidentu un viņa teikto starptautiskos forumos.

Šodien bez Valda Zatlera Latvijā ir tikai divi cilvēki, kas zina, ko nozīmē būt prezidentam. Tie ir Guntis Ulmanis un Vaira VīķeFreiberga. Lai cik spējīgi savā profesijā vai politikā būtu citi Valda Zatlera iespējamie konkurenti, viņiem visiem prezidenta amatu būs jāsāk mācīties no nulles. Zatlera prezidenta pieredze ir neapšaubāma priekšrocība.

Diskutējot par Valsts prezidenta institūciju, ir lauzts daudz šķēpu par to, vai prezidentam ir jābūt neitrālam, teju apolitiskam, vidutājam starp Saeimu, valdību un vēlētājiem, starp valsti un ārpasauli, vai arī prezidentam ir jābūt savai nostājai, vērtībām un redzējumam par valsts attīstību. Valdis Zatlers ir uzdrīkstējies būt nevis visiem pieņemams “nekāds” kandidāts, bet gan personība ar uzskatiem par Latvijas nākotni, kurus viņš nebaidās paust un aizstāvēt.

Arī es uzskatu, ka Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšana jānodod tautas rokās. Protams, saglabājot mūsu valsts kā parlamentāras republikas raksturu un saprātīgi noregulējot šādu vēlēšanu kārtību. Latvijas pēdējo divdesmit gadu attīstības pieredze liecina – Latvijas nākotnes izvēles jautājumos mums nav jābaidās no tautas vairākuma, bet gan drīzāk no šauro aprindu darījumiem. 2007. gada novembrī, četrus mēnešus pēc stāšanās amatā, Valdim Zatleram, pieprasot Tautas partijas premjera Kalvīša demisiju, paspruka plaši citētais jautājums: “Kas es esmu?” Varu droši teikt, ka ar savu četru gadu darbu viņš ir devis pārliecinošu atbildi uz šo jautājumu.

Publicēts Latvijas Avīzē 13.05.2011

Atbrīvosim Raini no tingeltangeļiem!
 
Rīgas domes priekšsēdētājam
Nilam Ušakova kungam
 
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai
Eiženijai Aldermanes kundzei
 
 
Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Esplanādes laukumā, ir piemineklis Latvijas dižākajam dzejniekam Rainim. Šī pieminekļa meta autors ir izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zemdega. Šis piemineklis gadu desmitiem ir bijis latviešu kultūras dzīves simbols. Ik rudeni pie tā skan Dzeja.
 
Mēs esam sašutuši par to, ka šobrīd  Raiņa pieminekļa  visciešākajā tuvumā ir izvietoti visdažādākie lētās izklaides agregāti. Šie tingeltangeļi pilnībā aizsedz pieminekli.
 
Latvijas galvaspilsēta, kas pretendē uz Baltijas metropoles statusu un 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, nedrīkst pieļaut  šādu necieņu pret savu kultūras mantojumu.
 
Mēs protestējam pret šo barbarismu un aicinām nekavējoties atbrīvot Raini no tingeltangeļu skavām!
 
Sandra Kalniete
Eiropas Parlamenta deputāte
 
Es aicinu rīdziniekus un visus cilvēkus, kuriem svarīgas mūsu kultūras vērtības, pievienoties šim aicinājumam pievienojot komentāru šeit:  Diena.lv vai Twiterī http://act.ly/3ce

Publicēts pietiek.com, 21.01.2011.

Autore: Agnese Margēviča

Viena no Vienotības līderēm, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība) intervijā Pietiek atzīst, ka vienotās partijas izveides process nebeigsies ar simtprocentīgi visu biedru pievienošanos tai. Politiķe neuzskata, ka sadarbība ar Aivaru Lembergu Vienotībai liedz sevi pozicionēt kā citu politisko standartu nesējai. Tāpat viņa atzīst, ka par nākamo Valsts prezidentu nāksies vienoties ar koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienību, bet tam jānotiek atklātā procesā, nevis „Zooloģiskajā dārzā”. Turpini lasīt »

Sandras Kalnietes uzruna EP Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) politiskās grupas biroja sanāksmē Rīgā, 2010. gada 2. septembrī.

Latvijas gatavojas vēlēšanām. Tās kļūs par referendumu Latvijas sadarbībai ar Eiropas institūcijām un Rietumu sabiedrotajiem ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Tie būs Latvijas vēlētāji, kas izšķirs, vai pēc vēlēšanām valsts turpinās īstenot patreizējās labēji centriskās valdības drosmīgo reformu politiku kopā ar Eiropu un SVF, vai arī cita valdība radikāli mainīs Latvijas stratēģisko izvēli, atsakoties no reformām un meklējot aizdevējus citur. Turpini lasīt »