Šodien pulksten 12 pēc Briseles laika tiks publicēts  Eiropas Komisijas viedoklis par Igaunijas gatavību eirozonai.  Tas būs pozitīvs.  Bet lems dalībvalstis. Francijas nostāja vēl arvien nav skaidra.  Klīst baumas, ka Francija nevēlas Igaunijas uzņemšanu. Arī Francijas vēstnieks ES vakar sarunā bija izvairīgs.

 Igaunijas uzņemšana būtu ne tikai spēcīgs signāls investoriem, ka Baltijas valstis sāk atkopties.  Tā apliecina, ka, neskatoties uz pēdējo nedēļu finanšu vētru, kas plosās eiro zonā, tā  ir spējīga  dzīvot un augt.

Eiropas parlamenta lielākas deputātu frakcijas – Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) – sēdē pašlaik rit karsta diskusija par turpmākajiem taupības pasākumiem, kas nekavējoties jāīsteno visās ES dalībvalstīs, lai pārtrauktu dzīvot uz parāda un ES atgūtu savu ekonomisko izaugsmi.  Īsta vētra!  Stāstu par Latvijas valdības īstenotajiem skarbajiem taupības pasākumiem, kas vispirms stabilizēja valsti, un nu otro ceturksni pēc kārtas  ir pirmās izaugsmes pazīmes. Grupas prezidents Jozefs Dauls saka: Eiropas Tautas partijas birojs rudenī brauks uz Rīgu. Lai Dombrovskis pastāsta, kā viņš to izdarīja. Lai dzīvo Dombrovskis, kam izdevies īstenot šo politiku!  Zālē sirsnīgi aplausi!

47 European Parliament members establish ‘Friends of Turkey’ group
Today’s Zaman,  2010. gada 19. marts

The Friends of Turkey informal parliamentary friendship group was established this week in the European Parliament and counts among its members 47 European MEPs hailing from parties as diverse as the Christian Democrats, the Socialists, the Liberals, the Greens, the European Conservatives and the Reformists.

Former Slovenian Prime Minister Social Democrat Alojz Peterle was chosen to lead the group, while Fatih Aydoğan, German Socialist İsmail Ertuğ’s assistant, was elected general secretary.

Elected unanimously, Friends of Turkey group chairman Peterle said the group, whose charter was signed by 47 deputies from various parties and 15 countries, will be very active in the European Parliament. He also said the group will launch initiatives to enhance Turkey-EU relations.

Among the group’s members are the spouse of Swedish Prime Minister Carl Bildt, Anna Corazza-Bildt; Sandra Kalniete (Latvia); Jaroslaw Leszek Walesa (Poland); Birgit Schnieber-Jastram (Germany); Georg Bach from Luxemburg’s Christian Democrats; İsmail Ertuğ, Knut Fleckenstein, Jutta Steinruck and Peter Simon (Germany); Emine Bozkurt (the Netherlands); Richard Howitt and Claude Moraes (UK); Tanja Fajon (Slovenia); Ioan Enciu and Victor Bostinaru (Romania); Boguslaw Liberadzki (Poland); Said El-Khadraoui (Belgium); Baris Zala (Slovakia); Evgeni Kirilov (Bulgaria); Raimon Obiols (Spain); and Kader Arif from the French Socialists.

Metin Kazak (Bulgaria); Jelko Kacin and Ivo Vajgl (Slovenia); Graham Watson, Andrew Duff, Sarah Ludford and Michael Cashman (UK); Marietje Schaake and Sophie in’t Veld (the Netherlands); Michael Theurer and Alexandra Thain (Germany); Liisa Jaakonsaari and Anneli Jaatteenmaki from the Finnish Liberals; EU-Turkey Joint Parliamentary Committee co-chairperson Hélène Flautre, Catherine Greze and Karima Delli (France); Fransizka Keller and Jan Philipp Albrecht (Germany); Raul Romeva i Rueda (Spain); Indrek Tarand (Estonia); Heidi Hautala (Finland); Judith Sargentini from the Dutch Greens and Sajjad Karim from the Dutch European Conservatives and Reformists are also among the members of the group.

http://www.todayszaman.com/tz-web/news-204782-100-47-european-parliament-members-establish-friends-of-turkey-group.html

Press Release: ‘Friends of Turkey’

Inciatīva kopīgas Eiropas ārējās enerģētiskās politikas veidošanā šobrīd ir Eiropas Tautas partijas  EPP)  grupas deputātiem Eiropas Parlamentā – gan parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, gan ietekmīgās poļu delegācijas vadītājs, Eiropas Tautas partijas viceprezidents Jaceks Sarjušs-Voļskis  kopā ar kolēģiem no reģiona valstīm aktīvi virza šo jautājumu (Skat. EPP ziņu presei angliski).

Ja ir komanda un sabiedrotie,  ir divkāršs gandarījums par padarīto darbu – manis sagatavoto un parlamenta komitejā apstiprināto ziņojumu par  jauno Regulu par gāzes piegādes drošību Eiropā.

Prieks sadarboties ar sava darba lietpratējiem. Piektdien parakstījām sadarbības memorandu ar Zemnieku Saeimu un tikāmies ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju padomi (LOSP).

Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece  Maira Dzelzkalēja un viņas kolēģi patiesi grib kvalitatīvi ietekmēt  ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu – padarīt  to taisnīgāku un efektīvāku.  (Skat.  Zemnieku Saeimas  preses ziņu)

Protams, ar memorandiem maz būs līdzēts, ja mums neizdosies izveidot plašu koalīciju  pietiekoši daudzu valstu, organizāciju un deputātu starpā. Patreizējais politisko spēku izkārtojums Eiropas galvaspilsētās, Komisijā un Parlamentā ir tāds, ka uz  viegliem panākumiem  diskusijās par reformu cerēt nenākas.

Tomēr rezultāts  veidosies no daudziem mazākiem un lielākiem darbiem.

Piemērām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš darbojas arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā panāca, ka Komitejas atzinumā „Kopējās lauksaimniecības politikas perspektīvas pēc 2013. gada” šī gada septembrī tika iekļauts aicinājums, lai  „ vēsturiski noteiktās tiešo maksājumu summas, kuru apjoms atšķiras atkarībā no uzņēmuma un dalībvalsts, pēc 2013. gada tiktu izlīdzinātas.”

Vēl šomēnes turpināsim padziļinātu sarunu ar lauksamniekiem par argumentiem un stratēģiju diskusijā par  labāku lauksaimniecības politiku Eiropai un Latvijai.

Šoedien Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejā apstiprināja manis apkopotos un virzītos grozījumus regulas projektam par gāzes piegādes drošību Eiropā.  Izdevās sasniegt visai plašu atbalstu no visām politiskajām grupām (izņemot komunistus). Balsošanas rezultāts 32:3. Regulas mērķis ir palielināt Eiropas iedzīvotāju aizsargātību pret krīzēm, ko var izraisīt pēkšņa gāzes piegādes pārtraukšana kādā valstī vai reģionā.  Šī ir viena no ES atbildēm uz Krievijas – Ukrainas konflikta izraisīto gāzes krīzi 2009.gada janvārī, kad miljoniem cilvēku Eiropā cieta aukstumu, tika apturēta skolu un rūpnīcu darbība, jo Krievija uz divām nedēļām pārtrauca gāzes piegādi caur Ukrainu.

Regulas priekšlikumu izstrādāja Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā. Jaunā likumdošana paredzēs krīžu novēršanas un pārvarēšanas sistēmas izveidošanu. Tā uzliks gāzes uzņēmumiem un dalībvalstīm par pienākumu izveidot tādu infrastruktūru, kas ļautu Eiropas iedzīvotājus apgādāt ar gāzi pat ilgstošas piegādes pārtraukuma gadījumā. Starp risinājumiem ir divvirzienu gāzes plūsmas nodrošināšana cauruļvados, gāzes uzkrājumu veidošana un dalībvalstu plānveidīga saskaņota rīcība krīzes situācijās. Eiropas Komisijai būs plašākas tiesības izsludināt ārkārtas stāvokli gāzes piegādes jomā un rīkoties, lai nodrošinātu ES vienotu rīcību. Regulas projekts arī paredz, ka turpmāk dalībvalstīm būs jāsniedz plašāka informācija par pieejamajiem gāzes resursiem un līgumiem. Turpmāk, pirms noslēgt jaunus divpusējus līgumus par gāzes piegādi ar valstīm ārpus ES, dalībvalstīm būs jākonsultējas ar Eiropas Komisiju par šo līgumu atbilstību ES iekšējā tirgus noteikumiem.

“Kalnietes  atzinums”  paredz nostiprināt konkrētas garantijas precīzāk noteiktam aizsargāto patērētāju lokam visā Eiropā.  Es  atbalstu plašu pilnvaru piešķiršanu Komisijai rīcībai krīzes situācijas un valstu solidaritātes principa īstenošanu.

Lai arī neliels, šis tomer būs nozīmīgs solis kopīgas Eiropas enerģētikas politikas izveidošanā.  Bez kopīgas enerģētikas politikas Eiropa nespēs līdzvērtīgi runāt ar citiem pasaules spēkiem un nespēs pietiekoši aizstāvēt visu savu pilsoņu intereses.  Mums Latvijā ir īpaši svarīgs dalībvalstu solidaritātes princips un kopīgas krīžu pārvarēšanas sistēma. Par Eiropas vājo vietu var kļūt nacionālais egoisms un vienotības trūkums kritiskos brīžos. Jaunā likumdošana palīdzēs šo egoismu pārvarēt.