Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete  kopā ar kolēģiem šodien ir nosūtījusi vēstuli visu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem, aicinot 23. augustu pasludināt par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Starp vēstules parakstītājiem ir Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš (Vienotība), Ivars Godmanis (LPP/LC), Roberts Zīle (TB/LNNK) Petrs Ščastnijs, Vitautas Landsberģis, Danuta Hībnere un citi deputāti no Eiropas Parlamenta Vēstures izlīguma grupas. Kopumā vēstuli parakstījuši 36 EP deputāti.

“Eiropa nekad nespēs būt vienota, ja mēs neatzīsim mūsu kopējo vēsturi un nenosodīsim staļinisma un nacisma režīmu pastrādātos noziegumus pret Eiropas cilvēkiem,” uzskata deputāte S. Kalniete, kura jau iepriekš vairakkārt ir aicinājusi staļinisma režīma pastrādātos noziegumus pielīdzināt nacisma režīma pastrādātajiem noziegumiem. Deputāte uzskata, ka cilvēku uzdevumus ir atgādināt par noziegumiem, kurus pastrādāja šie divi režīmi Otrā pasaules kara laikā, lai tas vairs nekad neatkārtotos.

Vēstulē deputāti atgādina, ka bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs staļinisma režīma upuru skaits sasniedz ap 20 miljoniem cilvēku, tomēr cilvēki, kuri ir vainojami viņu nāvē, ļoti bieži ir palikuši nesodīti. Tāpat deputāti arī uzsver, ka EP jau 2008. gadā pieņēma deklarāciju par 23. augustu kā Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.

Pēc S. Kalnietes iniciatīvas 2010. gada pavasarī Eiropas Parlamentā tika izveidota Eiropas vēstures izlīguma grupa. Tās mērķis ir veidot vienotu izpratni par Eiropas vēsturi. Grupā darbojas ap 50 EP deputātu, tai skaitā arī bijušais EP priekšsēdētājs Hanss Gerts – Poterings.

Strasbourg, 18 May 2010. Yesterday, the Grand Chamber of the European Court of Human Rights (ECHR) in Strasbourg upheld the war crimes conviction of a “Red Partisan” who was found guilty of ordering the killing of civilians while fighting for Soviet forces in Nazi-occupied Latvia in 1944.The Court delivered its judgment in the case “Kononov v. Latvia”, in which it recognized with 14 votes “for” and 3 votes “against” that by convicting Mr Vasiliy Kononov in 2004 for the war crime committed in 1944 by means of brutal murder of civilian population, Latvia has not violated the prohibition of retroactive application of criminal law enshrined in Article 7 of the European Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms. 

MEP Sandra Kalniete (EPP-Latvia) welcomes the ECHR judgment which confirms the generally recognized principle of international law that the responsibility for the committed war crimes shall be individual and effective, and that such crimes may not be justified by the perpetrator’s belonging to a certain state, political, ideological or other group.

Sandra Kalniete: “I believe that the ECHR judgment is living proof of the international law principle that war crimes shall not be subject to statutory limitations.”

Sandra Kalniete stresses that the crimes committed under the totalitarian regimes of the 20th century – including National Socialism and Totalitarian Communism – have to be treated equally. 

“There are no grounds to justify any one of them, certainly not because one participated in the victory over the other.  The fight against Nazism cannot serve as an eternal absolution for those who have committed crimes against civil populations. The crimes committed by Kononov and others similar to him are not absolved over time, they cannot be forgiven or forgotten,” says Kalniete.

Ms Kalniete is convinced that the decision of the court is one more step towards historical justice: “It gives satisfaction to all those innocents who have suffered. No court decision will be able to compensate for the lost or damaged lives, nevertheless, this decision reminds us that wherever and whenever the crimes against humanity are conducted, those who are guilty will receive fair punishment.”

The decision of the European Court of Human Rights is an important contribution to combating impunity of state representatives, believes Kalniete. “It is a reminder and warning to all those who continue committing crimes against civil populations during military conflicts.”

For further information: 

Sandra Kalniete MEP, Tel: +371 29246328

Peteris Vinkelis,  Adviser, Tel: + 32  493 124 415 

Note: Sandra Kalniete is a Member of European Parliament from Latvia. She chairs the informal group “Reconciliation of European Histories” in the European Parliament. Born in Siberia,  Ms Kalniete in 1989 was one of the leaders of the independence movement of Latvia and became the first European Commissioner from Latvia in 2004.  Her book “With Dance Shoes in Siberian Snows” -  a family story about the years of Soviet occupation – has become the most-translated Latvian book in recent history.

Partijas „Pilsoniskā savienība” valdes locekle un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ir gandarīta par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Kononova lietā, kas pierāda, ka kara noziegumiem nav noilguma. „Vienmēr esmu uzsvērusi, ka attieksmei pret komunisma un nacisma upuriem jābūt vienādai.  Abi totalitārie režīmi – nacisms un komunisms bijuši vienlīdz noziedzīgi. Starp tiem nedrīkst pastāvēt pozitīva hierarhija tikai tālab, ka viens piedalījies uzvarā pār otru. Cīņa pret nacismu nevar kalpot par mūžīgu grēku atlaidi tiem, kas pastrādājuši noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Kononova un viņam līdzīgo pastrādātajiem noziegumiem nav noilguma un tos nedrīkst piedot vai aizmirst,” uzsver EP deputāte.

Kalniete ir pārliecināta, ka tiesas spriedums ir vēl viens solis tuvāk vēsturiskajam taisnīgumam, kas sniedz gandarījumu nevainīgi cietušajiem. „Neviens tiesas spriedums nespēs kompensēt atņemtās dzīvības un sabojātās cilvēku dzīves, tomēr šāds spriedums ir nozīmīgs atgādinājums, ka lai arī kur un kad tiktu pastrādāti noziegumi pret civiliedzīvotājiem, vainīgie saņems sodu.,” saka S. Kalniete.

Kalniete arī uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir atgādinājums un brīdinājums tiem, kas šodien turpina pastrādāt noziegumus pret civiliedzīvotājiem Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīs, kur šodien notiek bruņoti konflikti un kur tiesu vara nefunkcionē

Deputāte Kalniete Eiropas Parlamentā nesen izveidojusi un vadīs Eiropas vēstures izlīguma grupu, kurā darbojas 35 Eiropas Parlamenta deputāti, viņu vidū arī bijušais parlamenta priekšsēdētājs Hanss-Gerts Poterings.

Tikko esmu atgriezusies no Briseles, kur notika publiskā noklausīšanās Eiropas sirdsapziņa un totalitārā komunisma noziegumi: pēc 20 gadiem. Anglisko Public Hearing gan pareizāk būtu tulkot kā “publiskā iztiesāšana”, kas sevī ietvertu tiesas jeb tribunāla un noteikti arī nosodīšanas raksturu.
Pirmā publiskā noklausīšanās par šo tēmu notika 2008.gada 8.aprīlī. Visticamāk, tā nemaz nebūtu rīkota, ja vēl gadu agrāk Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomē Luksemburgā Polija un Baltijas valstis nebūtu izvirzījušas prasību ES ietvarlēmumā Par rasismu un ksenofobiju līdzās nacisma noziegumiem iekļaut arī normu, kas aizliedz visās ES dalībvalstīs attaisnot, noliegt vai banalizēt Staļina režīma pastrādātos noziegumus. Pēc ilgām diskusijām šī prasība tika noraidīta, tomēr, lai kaut cik mīkstinātu noraidījumu, ES tieslietu ministri aicināja Eiropas Komisiju (EK) divu gadu laikā ziņot padomei, vai ir nepieciešami papildu tiesiskie instrumenti vai normas, kas attiektos arī uz totalitāro komunismu. Tā Eiropas Komisija tika iesaistīta šī politiski tik jūtīgā jautājuma risināšanā.
Pandoras lāde
2007.gada novembrī, kad ES tieslietu komisārs Franko Fratīni Briselē sapulcināja dažus ekspertus, arī es biju starp uzaicinātajiem. Domāju, ka toreiz viņam nebija pat priekšstata, kādai Pandoras lādei gaidāmā publiskā noklausīšanās atvērs vāku. Jau pirmā ekspertu diskusija parādīja, ka Baltijas valstis nevēlas rātnu un politiski korektu zema profila ekspertu sanāksmi, bet gan nopietna politiska līmeņa pasākumu, kurā tiktu apspriesti totalitārā komunisma politiskie, tiesiskie un vēsturiskie aspekti un kurā dalībvalstis piedalītos ar oficiālām valdības delegācijām.
Nekas no tā neizdevās, jo virkne Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā no Austrumeiropas, nevēlējās iesaistīties “vēstures pārrakstīšanā” un pasliktināt attiecības ar Krieviju. Krievija izvērsa tik aktīvu diplomātisko kampaņu pret noklausīšanos, ka tika mainīts tās norises laiks un vieta, un noklausīšanās pārvērtās par kārtējo ekspertu sanāksmi, gan ar EK viceprezidenta Ž.Barro piedalīšanos. Baltijas valstu valdību pārstāvjiem tika stingri ieteikts šajā pasākumā nepiedalīties, bet ierosinājums pieņemt noslēguma secinājumus vai deklarāciju no Komisijas puses uz stingrāko tika noraidīts.
Tomēr Baltijas valstis nepadevās. Man bija jāvada pirmā diskusija, un tās noslēgumā es it kā nejauši ieminējos: “Diskusijas gaitā ir izskanējuši daudzi vērtīgi ierosinājumi. Vai nebūtu lietderīgi izveidot ad hoc darba grupu, kas šos priekšlikumus apkopotu un rakstiskā formā iesniegtu Komisijai?” Atsaucība, kā jau varēja gaidīt, bija liela, un sanāksmes dalībnieki ar entuziasmu ķērās pie trīs Baltijas valstu ekspertu jau agrāk sagatavotā uzmetuma papildināšanas. Tā tapa ieteikumi EK un Tieslietu padomei, kas diemžēl tā arī nav ieguvuši oficiāla ES dokumenta statusu. Tomēr arī šo pirmo noklausīšanos nedrīkst novērtēt par zemu. Tas bija pirmais oficiālais pasākums par totalitārā komunisma noziegumiem, kas Eiropas Savienības pastāvēšanas vēsturē notika tik augstā institūcijā kā Eiropas Komisija. To no vēstures annālēm vairs neizdzēst!
Process neatgriezenisks
Pēc iepriekšējās sanāksmes atgriezos Rīgā ar lielām šaubām, vai izdosies turpmāk ES darba kārtībā pienācīgā līmenī noturēt jautājumu par totalitārā komunisma noziegumiem, bet pēc šā gada 18.marta noklausīšanās Eiropas Parlamentā manī ir daudz vairāk optimisma un pārliecības, ka komunisma noziegumu atmaskošanas un “eiropeizēšanas” process ir kļuvis neatgriezenisks. Lai cik ļoti ES sociālistiem un komunistiem gribētos šo jautājumu noklusināt, tas tagad ir pacelts jaunā, augstākā līmenī. Noklausīšanos ciešā sadarbībā organizēja Čehijas prezidentūra un Eiropas Parlaments. Augsto politiskās pārstāvniecības līmeni apliecināja arī diskusijas. Tajās runāja Čehijas vicepremjerministrs Aleksandrs Vondra, Eiropas Parlamenta viceprezidents Alejo Vidals-Kuadrass (Spānija), ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes komisārs Jans Figels, Eiropas un nacionālo parlamentu deputāti, vēsturnieki un žurnālisti. Zāle bija tik pilna, ka tajā trūka sēdvietu, un pasākums ieilga gandrīz par stundu. Pat ja noklausīšanās secinājumiem nav piešķirts oficiāls EP dokumenta statuss, par tiem atšķirībā no iepriekšējā gada dalībvalstis bija vienojušās, tekstu saskaņojot pa diplomātiskajiem kanāliem. Arī EP deputātu klātbūtne bija daudz plašāka nekā iepriekšējā gadā. Neizpalika pat komunisti!
Kas vēl manī rada sajūtu, ka process ir neatgriezenisks? Mainījusies ir Eiropas institūciju attieksme. Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā ierēdņi un deputāti ir sapratuši, ka neizdosies izvairīties no Austrumeiropas un Baltijas valstu prasības pēc vēsturiskā taisnīguma un komunisma noziegumu atmaskošanas. Viņi ir sapratuši, ka šī prasība ir pamatota, tāpēc nekas cits neatliek, kā uzzināt, kas patiesībā notika aiz dzelzs priekškara. Tie Eiropas ierēdņi, kas pirms diviem gadiem ar lielu skepsi raudzījās uz šo Austrumeiropas un Baltijas valstu iniciatīvu, šodien vairs neuzdrošināsies mums pārmest antieiropeiskumu, kā tas notika, apspriežot ietvarlēmumu Par rasismu un ksenofobiju. Šodien atliek tikai vēlēties skaidrāku nostāju no Eiropas Padomes puses, kur politiskā griba izprast komunisma noziegumus ir atkarīga no tā, vai ES prezidējošās valsts valdību veido labējā vai kreisā politiskā spektra partijas un vai tā ir vai nav no Austrumeiropas.
Process ir neatgriezenisks arī tāpēc, ka kopš 2008.gada pieņemti vairāki nozīmīgi dokumenti. Saskaņā ar pirmās publiskās noklausīšanās ieteikumiem Eiropas Parlaments ir pieņēmis Deklarāciju par 23.augusta atzīšanu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu visā Eiropas Savienībā. Tagad formālais lēmums, lai 23.augustu izsludinātu par Eiropas piemiņas dienu, jāpieņem dalībvalstu valdībām. EP prezidents H.G.Peterings ir nolēmis Eiroparlamentā izveidot vēstures māju, kurā visiem būs iespēja iepazīties ar abu totalitāro režīmu — nacisma un komunisma — vēsturi. Eiropas Komisija ir sākusi gatavot ziņojumu par to, kā ES dalībvalstīs notiek totalitāro noziegumu pētniecība, kādi ir tiesiskie akti, kas definē totalitāros noziegumus un kādas sabiedrības izglītošanas formas un programmas par totalitāro komunismu darbojas. Ziņojums būs pabeigts 2009.gada beigās. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Eiropas Komisija un Eiropas Padome pieņems tālākos lēmumus par totalitārā komunisma politisko, tiesisko un vēsturisko aspektu novērtēšanu.
Uzrunājot noklausīšanās dalībniekus, teicu, ka esmu gandarīta, ka tieši 25.martā Eiropas Parlamentā paredzētas debates par totalitāro komunismu. Atgādināju EP deputātiem, ka tieši pirms sešdesmit gadiem — 1949.gada 25.martā — tika pastrādāts viens no lielākajiem padomju noziegumiem. Tajā dienā no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uz Sibīriju izsūtīja tūkstošu tūkstošiem nevainīgu bērnu, sieviešu un sirmgalvju, no kuriem daudzi tur gāja bojā, bet izdzīvojušo miesa un dvēsele bija sakropļota uz mūžu.

LangDetectfr>en YahooC

45113