Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība, ETP grupa) ir aicinājusi EP deputātus aktīvi iesaistīties, lai risinātu jautājumu par Krievijas aizliegumu importēt dzīvos mājlopus no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Pēc Kalnietes iniciatīvas šis jautājums ir aktualizēts gan EP Lauksaimniecības, gan Starptautiskās tirdzniecības komitejās. Deputāti gatavojas Parlamenta plenārsesijā uzklausīt atbildīgos komisārus un aicināt viņus koordinēti rīkoties.

Kalniete uzskata, ka “ar šo prasību vien ir par maz – gan Komisijai, gan Padomei ir jāliek lietā visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai panāktu  aizlieguma atcelšanu. Galu galā Krievija ir pabeigusi sarunas par pievienošanās PTO un drīzumā kļūs par tās dalībvalsti. Šis lēmums ir pretrunā PTO saistību garam un burtam.”

Kalniete ir saziņā ar atbildīgajiem Eiropas institūciju ierēdņiem, kuri iesaistīti sarunās ar Krievijas iestādēm. Tomēr, kā atzinuši  Komisijas ierēdņi, viņu iespējas kaut ko ietekmēt ir ierobežotas.

Kalniete: „Nav šaubu, ka šis ir politisks jautājums, kas jārisina Eiropas vadošo politiķu līmenī. Nav pieļaujams, ka Krievijas protekcionisms nodara miljoniem lielus zaudējumus Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas un citu valstu lauksaimniekiem”.

Krievijas lēmums aizliegt mājlopu importu no ES īpaši ietekmēs Baltijas valstis, kuras ir lielākās ES dzīvo cūku eksportētājas uz Krieviju - to eksporta vērtība 2011. gadā šajās valstīs sasniedza 60 miljonus eiro.

Šodien Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) tikās ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta vadītāju Silvu Rodrigesu. Tikšanās laikā Kalniete izklāstīja Rodrigesam Latvijas lauksaimnieku argumentus par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu.

 
Kalniete: “Sarunas gaitā pārliecinājos, ka ģenerāldirektorāta vadītājs Silva Rodrigess un viņa padomnieki ir ļoti labi informēti par Baltijas valstu nostāju un problēmām, kas pierāda, ka politiķu, diplomātu un pašu lauksaimnieku darbs nav bijis veltīgs. Mums jāturpina tik pat aktīvi strādāt visos līmeņos, lai sasniegtu iespējami labāko rezultātu. Ģenerāldirektors uzsvēra, ka gan komisārs Čološs, gan viņa dienesti ir atvērti risinājuma meklējumam, kas vienotas sistēmas ietvaros mazinātu atšķirības, kuras pašlaik pastāv tiešmaksājumos. Taču tam ir  nepieciešama dalībvalstu politiskā griba. Viņš arī aicināja Baltijas valstis novērtēt, kas mums ir būtiskāk – nacionālajā aploksnē paaugstināt tiešmaksājumu daļu vai palielināt līdzekļus lauku attīstībai.”
 
Sarunā Kalniete pievērsās arī tiešo maksājumu nacionālā līdzfinansējuma jautājumam. Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos tiešos maksājumus Eiropā, tomēr Latvijas valdībai līdz 2012. gada beigām ir atļauts veikts līdzmaksājumus, lai daļēji kompensētu lielās atšķirības. Ja šīs tiesības netiks pagarinātas, tad  tiešmaksājumu  lielums Latvijas lauksaimniekiem no nākamā gada samazināsies. Komisijas amatpersonas atzina, ka šobrīd šai problēmai tiek meklēts juridiski korekts risinājums, kas ļautu dalībvalstu valdībām arī 2013. gadā turpināt līdzmaksājumus zemniekiem.

Brisele, 10.janvāris. Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi atbildes vēstuli par oktobrī sagatavoto Eiropas Parlamenta (EP) Baltijas valstu deputātu deklarāciju par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. EK  prezidenta Žozē Manuela Barozzu vārdā deputātiem ir atbildējis par ES lauksaimniecību atbildīgais komisārs Dačians Čološs. Deklarācijā, kuru parakstīja visi EP Baltijas valstu deputāti, tika pieprasīts veikt taisnīgu KLP reformu, lai likvidētu tiešo maksājumu netaisnīgās atšķirības starp dalībvalstīm. Deklarācijas iniciatīvas autore bija EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), kura strādā EP Lauksaimniecības komitejā.

Kalnietei adresētajā vēstulē komisārs Čološs aizstāv sagatavoto KLP reformas piedāvājumu, uzsverot, ka tiešo maksājumu pārdale nenozīmē, ka visi saņems vienādus tiešos maksājumus. Tāpat komisārs aicina skatīt abus pilārus kopā un skaidro, ka jāņem vērā arī valstu  iekšzemes kopproduktu (IKP) lielums un kohēzijai atvēlētie līdzekļi.

Kalniete: “Cīņa par naudas līdzekļiem būs nežēlīga, bet realitāte ir tāda, ka lauksaimniecībai atvēlētie līdzekļi nākamajā finanšu periodā būs mazāki, tāpēc neviena valsts pati nevēlas citām valstīm atvēlēt daļu no saviem līdzekļiem. Vēstulē komisārs aicina skatīt abus pilārus kopā un šajā jautājumā es viņam piekrītu. Diemžēl mūsu sanāksmēs komisārs izliekas nedzirdam manis teikto, ka apvienojot abus pilārus kopā Latvijas lauksaimnieki vienalga saņem mazākos maksājumus. Es turpināšu skaidrot Baltijas valstu situāciju kolēģiem EP Lauksaimniecības komitejā un piedāvāsim savus risinājumus, jo visai Eiropas ir nepieciešama visaptveroša KLP reforma, kas nekropļo vienoto tirgu.”

Deklarācijā, kura tika nosūtīta Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām, Baltijas valstu deputāti aicināja tiešajiem maksājumiem noteikt zemāko slieksni 80% apmērā un augstāko slieksni 120% apmērā no vidējā maksājumu lieluma Eiropā. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aicināja noteikt pēc iespējas īsāku pārejas periodu un iestājās par godīgu konkurenci starp Eiropas lauksaimniekiem.

KLP reformas variantu izstrādāja EK un 12. oktobrī reforma tika publiskota.  Patlaban tā ir iesniegta EP un Lauksaimniecības komiteja ir atbildīga par reformas pilnveidošanu. Reforma EP  kopā ar Eiropas Savienības Padomi ir jāpieņem līdz 2013. gada beigām.

Papildus informācija:

Mārtiņš Spravņiks

Parlamentārais asistents

martins.spravniks@europarl.europa.eu

+32476881928

Autors: ANTRA ĒRGLE
Datums: 07.12.2011
Izdevums: Bauskas Dzīve
Rubrika: Tautsaimniecība

Eiropas Komisijas (EK) jūnijā publiskotais Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta plāns šokēja Latvijas zemniekus, jo nesola būtiski palielināt patlaban dalībvalstu vidū mazākos lauksaimniecības atbalsta maksājumus līdz 2020. gadam.

«Bauskas Dzīvei» pagājušajā nedēļā bija iespēja iztaujāt Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti («Vienotība»), kuras stāstītais izskaidro situāciju un nosprauž mērķus tās uzlabošanai.

 Vai līdz šim nevarēja neko darīt, lai EK nesagatavotu Latvijai tik neizdevīgu budžeta plānu?

– EK balstījās uz trīs dažādu veidu priekšlikumiem, ko piedāvāja lauksaimniecības komisārs, kas bija ar skaitļiem pamatoti un izpētīti. Tā kā pati esmu strādājusi Lauksaimniecības komisariātā, neredzu veidu, kā to varēja pirms tam ietekmēt.

Kāpēc izvēlējās tieši šo priekšlikumu?

– Ir noteikts naudas daudzums, kas saskaņots ar budžeta komisāru, bet nav ne skaidrs, ne galīgais. Šī naudas daudzuma ietvaros jāpanāk pakāpeniska izlīdzināšanās. Ja tiem, kas saņem vairāk, maksājumi pārāk strauji nokrīt, tas politiski nav īstenojams. Ja aiziesit pie grieķu zemnieka un teiksit, ka no rītdienas viņš saņems 300 eiro 600 vietā… Es arī nebūtu priecīga.

Reformas mehānisms ir balstīts uz reālo naudas daudzumu. Patlaban vismazāk saņem Baltijas valstīs, un strauji izlīdzināt pie pašreizējās sistēmas šo līkni nevar. Ir jāmeklē papildu mehānismi. Tas jādara gan mums pašiem, gan EK. Tas ir nākamā darba perioda viens no lielākajiem uzdevumiem zemniekiem ar protesta akcijām, skaidrojot Eiropas zemnieku organizācijās, zemkopības ministrei, man, premjerministram, finanšu ministram… Jādomā, kādus risinājumus varam piedāvāt. Neviens mūsu vietā to nedarīs.

Kāda summa vajadzīga, lai paceltu Baltijas valstu tiešmaksājumus līdz vidējam Eiropas līmenim?

– Latvijai ar 80% no vidējā maksājuma tie būtu 700 miljoni septiņos gados, ar 90% – 840 miljoni. Kopumā Baltijas valstīm vajadzīgi 2,5 miljardi. Tā nav nekāda lielā nauda Eiropas budžetam, bet ir problēma, proti, lauksaimniecības politika balstās uz četrām rēķināšanas sistēmām. Ir plāns pāriet uz vienu sistēmu, un tas jau būtu sasniegums.

Kādas mums ir cerības dabūt papildu naudu?

– Cerības ir labas. Es nebūtu tik pārgalvīga, lai teiktu, ka mēs dabūsim 90% no vidējā maksājuma jeb 241 eiro par hektāru, bet domāju, ka līdz 200 eiro mēs uzspiedīsim. 80% būtu 215 eiro.

Pēc EK piedāvājuma mums būs par 60% vairāk. Tagad maksājums ir 96 eiro par hektāru, būs 144 eiro. Bet no Eiropas vidējā maksājuma tie ir 54% 2020. gadā! Tas nav pareizi, un Parlamentā saprot, ka tā ir problēma. Mēs prasām vairāk, bet apzināmies, ka diez vai tik daudz dabūsim.

Kurā gadā tas notiks?

– Pašlaik ir runa, ka pārejas periods beigtos 2020. gadā, bet visa reforma – 2038. gadā, kas izklausās mūžība un absurds. Mēs prasām, lai sešām valstīm, kas saņem vismazāk, ir daudz īsāks pārejas periods. Vai to panāksim, būs atkarīgs no tā, cik mēs vienoti strādāsim.

Ar ko saistīti četri rēķināšanas veidi?

– Tie ir vēsturiski mantoti dažādos pievienošanās līgumos. Kad mēs iestājāmies, tika izvirzīta prasība par vienotajiem platībmaksājumiem. Tā ir modernākā sistēma, uz kuru grib pārcelt visus. Taču Īrija balstās uz saražoto, piemēram, ja iepriekšējā septiņgadē lauksaimnieks ražojis septiņas tonnas no hektāra, tad nākamajā viņš saņems atbalstu šim apjomam. Tā ir nenormāla sistēma, jo nav atkarīga no tā, kas tur patiesībā notiek.

Kā notiks reformas saskaņošana?

– Likumdošanas priekšlikums ir atnācis no EK uz Eiropas Parlamentu. Balsojums par galaskaitļiem un noteikumiem notiks tad, kad Eiropas Padomē dalībvalstis būs vienojušās par budžeta kopējo sadalījumu, un tas būs 2013. gada pavasaris.

Ziņojums tiks sagatavots līdz tādai pakāpei, kurā mēs varam visus kompromisus un formulējumus iestrādāt bez precīziem skaitļiem. Tad, kad pienāks skaitļi, tos ātri ieliksim. Tad, kad par to būs nobalsojusi Lauksaimniecības komiteja, sāksies nākamā procedūra, kas ir ilgstoša un sarežģīta. Agrāk tādas nebija, izlēma tikai Eiropas Padome, turpretī tagad parlamentam ir līdzlemšanas tiesības, un zemniekiem tas ir ļoti labi.

Notiks tā saucamās izlīguma sarunas trīsstūrī – EK, Eiropas Padome un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas pilnvarotie. Nonāks pie kompromisa, kur ņems vērā, cik naudas var dabūt. Starp Padomi un Parlamentu būs vienošanās par prioritātēm, jo Padome tās redz citādi. Tad būs galaformulējumi, par kuriem nobalsos Parlaments.

Ko var darīt, lai panāktu Latvijai labāku variantu?

– Varu teikt, ka visos variantos maksājumi būs daudz lielāki. Mūsu sašutums ir saistīts ar nevienlīdzīgo konkurenci, kas veidojas, jo citi saņem daudz, daudz vairāk. Pēc optimistiskās prognozes cerējām, ka 2012. gada pavasarī būs skaidrība par budžeta skaitļiem. Tagad to sagaidām 2012. gada beigās.

Šajā ceļā ir ļoti svarīgi, lai ne tikai valdība, lauksaimnieku organizācijas un zemnieki iesaistītos, bet arī visa sabiedrība. Esam sākuši domāt kopā ar Zemkopības ministriju, kā izveidot stratēģiju un plānu, lai mūsu balsi padarītu spēcīgāku. Tikos ar Lietuvas lauksaimniekiem un deputātiem, lai arī viņi pievienotos. Lietuviešiem un igauņiem tiešmaksājumi nav galvenais jautājums, bet ir svarīgi, lai viņi ietu mums līdzi, pat ja nenes karogu.

Kā būs ar Polijas atbalstu?

– Polija pašlaik kā ES prezidējošā valsts cīnās par kopējo kompromisu, jo tas ir viņu pienākums. No 1. janvāra Polija būs pati par sevi un lūkosies pēc sabiedrotajiem. Polija mums ir viena no svarīgākajām sabiedrotajām.

Taču pēc iepriekšējās pieredzes mentalitātes daudzi domā – mēs fiksi kaut ko paši sarunāsim, pārējie lai par sevi rūpējas! Ja iesim šo ceļu, mēs visi zaudēsim. Rietumeiropas valstis ir ļoti vienotas, ja tām ir kopīgas intereses. Mums vēl tas jāmācās. Esam vairākkārt mēģinājuši vienot Austrumeiropas deputātus, kam ir līdzīgas problēmas, taču diez kā neizdevās. Te noder mana diplomātiskā pieredze – visiem ir jārunā, lai tiktu pie rezultāta.

Kāda nozīme būtu pastāvīgam zemnieku organizāciju lobijam Briselē?

– Es esmu skeptiska par šādu lobiju. Daudz svarīgāk būtu algot profesionālu sabiedrisko attiecību aģentūru, kas baltiešu problēmu ieliktu eiropiešu apziņā, cik nu tas ir iespējams.

Kad es pirmo reizi runāju ES Lauksaimniecības komitejā, saņēmu pretpaziņojumu – jums ir tik zemi maksājumi tāpēc, ka pie jums viss ir lētāks. Tas parādīja, cik cilvēki ir neinformēti. Pirms pāris nedēļām, kad komitejā atkal bija ierēdņi no EK, pieci deputāti pieminēja Baltijas maksājumu jautājumu, kas ir jāatrisina. Tas ir liels panākums. Arī tas, ka [ES lauksaimniecības komisārs Dačjans] Čiološs atzina – viņam šis jautājums rādās sapņos!

Cik ilgi ar šo jautājumu jau strādājat?

– Eiroparlaments uzrakstījis divus lielus ziņojumus, es pie tiem esmu strādājusi. Pēdējā ziņojumā, ko pieņēma 2010. gada vasarā, bija 1300 papildinājumu, ko samazināja līdz 60. To pieņēma ar parlamenta vairākumu. Lielākais šoks šogad jūnijā radās no tā, ka EK priekšlikums neņēma vērā šos ziņojumus.

Pozitīvi ir tas, ka visi Lauksaimniecības komitejas deputāti no visām politiskajām grupām ir neapmierināti. Pirmkārt, lielais darbs ar ziņojumiem bijis velts. Tas, ko komisija piedāvā, neapmierina nevienu zemnieku, runā, ar kuru gribi, vai vācu, vai franču, vai spāņu! Domāju, ka EK būs ļoti grūti dabūt šo priekšlikumu cauri.

Tagad top četri lielie ziņojumi – par tiešmaksājumiem, lauku attīstību, tirgus mehānismiem un finansēšanas avotiem. Šos ziņojumus raksta ļoti spēcīgi deputāti, kas pārzina tēmu. Mana politiskā grupa raksta divus ziņojumus, sociālisti – divus. Tā sauktie ēnu ziņotāji par tiešmaksājumiem un lauku attīstību, kas ir sociālistu ziņojumi, ir sevišķi spēcīgi.

***

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma Eiropā

Pārmaiņas KLP atbalsta sistēmā plānots sākt ar nākamo ES budžeta ciklu 2014. – 2020. gadā;

ES budžetā maksājumi lauku attīstībai aizņem aptuveni pusi;

Pirmajā pīlārā ietilpst tiešmaksājumi par apstrādāto zemi, lopu skaitu u. tml.;

Otrajā pīlārā nauda atvēlēta lauku attīstībai;

Kohēzijas fonds ir avots lauku infrastruktūras – ceļu, komunālo tīklu, telekomunikāciju u. tml. – uzlabošanai;

Patlaban lielākos tiešmaksājumus ES saņem Maltas zemnieki – teju 700 eiro par hektāru;

Mazākos tiešmaksājumus saņem Latvijas lauksaimnieki – 96 eiro par hektāru;

Mazākā atbalsta saņēmēju vidū ir arī Igaunija, Lietuva, Rumānija, Portugāle, Slovākija un Polija;

Vidējā tiešā atbalsta summa ir aptuveni 275 eiro.

Avots: ES

Šodien Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) Viļņā piedalās starptautiskā konferencē “Vēsture un atmiņa. Padomju pagātne 1953 – 1990″, lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar Eiropas vēstures izlīguma grupas darbu. Konferences pirmajā panelī kopā ar Kalnieti piedalīsies arī Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Irēna Degutiene, Ārlietu komitejas vadītājs Emanuelis Zingeris un Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformas izpilddirektore Neela Vinkelmana.

Kalniete: “Pēdējo gadu laikā notiek komunismu pārdzīvojušo tautu pieredzes iekļaušana kopīgajā Eiropas vēstures stāstā. Tas nav vienkāršs process, jo Dzelzs priekškara īstā vēsture vēl ar vien nav uzrakstīta. Tādēļ vēlos konferences dalībniekus iepazīstināt ar Eiropas vēstures izlīguma grupas darbu un vienoties par turpmāku sadarbību.” Kalnietes vadītajā Eiropas vēstures izlīguma grupā darbojas 40 EP deputāti, tai skaitā arī bijušais EP priekšsēdētājs Hanss Poterings.

Savukārt pēcpusdienā Kalniete tiksies ar Lietuvas parlamenta Lauksaimniecības komitejas vadītāju Edmundas Pupini un bijušo Lietuvas premjeru, tagad parlamenta deputātu Ģediminu Ķirķilu, lai iepazīstinātu viņus ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas gaitu. Kalniete uzskata, ka tikai strādājot kopā Baltijas valstis var panākt, ka mūsu lauksaimnieki tiešajos maksājumos saņem vismaz 80 % no vidējā maksājuma lieluma Eiropā. Tieši tādēļ viņa Lietuvas kolēģus iepazīstinās ar Latvijas paredzētajām aktivitātēm un aicinās viņus darīt visu iespējamos, lai aktivizētu Lietuvas politiķu un lauksaimnieku darbu pie KLP reformas.

Autors: Ina Strazdiņa Briselē, speciāli “LA”
Datums: 09.11.2011
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Latvijas ziņas

Pirmdien Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas deputāti kopā ar dalībvalstu lauksaimniecības ministriem un ES lauksaimniecības komisāru apsprieda Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Latvijas viedokli šajā diskusijā pauda Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). 

Sanāksmē deputātu un ministru viedokļi par EK politikas priekšlikumu dalījās. Kalniete un Straujuma asi kritizēja priekšlikumu par nepietiekoši izlīdzinātajiem tiešajiem maksājumiem. Kalniete uzrunājot ministrus un deputātus uzsvēra, ka šā brīža tiešo maksājumu sistēma kropļo Eiropas vienoto tirgu. “Izmaksu atšķirības starp dalībvalstīm pastāv, bet šīs atšķirības nav tik ievērojamas, lai pamatotu vairākas reizes lielāku atbalstu dažu valstu zemniekiem. Reformas pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam. Pēc KLP reformas mums ir nepieciešama konkurētspējīga lauksaimniecība, kas veicina Eiropas ekonomisko izaugsmi,” teica Kalniete. Savukārt Straujuma uzsvēra, ka Latvija iestājas par tiešo maksājumu zemāko un augstāko līmeni attiecīgi  80% un 120% apmērā no vidējā tiešo maksājumu lieluma Eiropā.

Gan pašreizējo, gan piedāvāto tiešo maksājumu sadalījumu kritizēja arī Polijas, Bulgārijas, Lietuvas un Čehijas pārstāvji. ES prezidējošās valsts Polijas lauksaimniecības ministrs Mareks Savickis noslēdzot sanāksmi aicināja klātesošos strādāt, lai pēc reformas tiešo maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm būtu taisnīgs. Savā noslēguma uzrunā viņš salīdzināja tiešo maksājumu lielumu Latvijā un Maltā, uzsverot, ka šāda nevienlīdzība nedrīkst pastāvēt.

Savukārt Vācijas lauksaimniecības ministre izteica atbalstu Komisijas piedāvātajam tiešo maksājumu sadalījumam, bet Beļģijas pārstāve bija sarūgtināta, ka būtu jāsamazina Beļģijas lauksaimniekiem atvēlētais līdzekļu apjoms.

12. oktobrī Komisija publicēja KLP reformas priekšlikumu likumdošanas paketi. EP par reformu ir nepieciešams vienoties līdz 2012. gada beigām, lai pēc tam sāktu sarunas ar Padomi par reformas apstiprināšanu. Jaunajai KLP ir jāstājas spēkā 2014. gada pirmajā janvārī.

Ceturtdien ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandra Kalniete (Vienotība) palīdzību Baltijas valstu zemniekiem bija iespējams tikties ar EP Lauksaimniecības komitejas augstākajām amatpersonām, lai diskutētu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Kalniete uzskata, ka šāda kopēja sadarbība starp Baltijas valstu zemniekiem ir solis pareizajā virzienā un to ir nepieciešams turpināt. Baltijas valstu zemnieki tikās ar deputātiem Albertu Desu (Eiropas tautas partijas grupa) un Luisu Santošu (Sociālistu grupa), kuri būs galvenie reformas virzītāji iekš EP.

“Abi šie kungi ir ļoti labi informēti par Latvijas situāciju un uzskata, ka tiešie maksājumi ir netaisnīgi, taču šādas sanāksmes ir ļoti vērtīgas, lai kārtējo reizi atgādinātu mūsu situāciju. Esmu turpināšu palīdzēt Baltijas valstu zemniekiem, lai arī nākotnē viņiem būtu iespējams tikties ar EP deputātiem un runāt par mums tik svarīgajiem jautājumiem,” saka Kalniete. Tāpat deputāte uzskata, ka šobrīd EP viedoklis KLP reformas jautājumā ir Latvijai draudzīgāks kā Padomes un Komisijas viedoklis, taču EP neveidos reformu, kura nebūs pieņemama Padomei. Tādēļ Baltijas valstu valdību pārstāvjiem ir jāturpina aktīvi stādāt Padomē, lai tās viedoklis būtu Latvijai labvēlīgs. Kalniete: “Es nebaidos teikt, ka Latvijas valdība pārstāvji un diplomāti ir darījušu tuvu maksimuma, lai aizstāvētu Latvijas intereses cīņā par taisnīgu KLP reformu un esmu droša, ka tas dos rezultātus. Mums ir nepieciešami sabiedrotie un kā tuvāko sabiedroto Baltijas valstīm es redzu Poliju.”

No Latvijas zemniekiem EP viesojās Armands Krauze un Ginta Jākobsone no LOSP, kā arī Uldis Krievārs un Maira Dzelzkalēja no Zemnieku Saeimas. Pašlaik tiek plānots, ka 12. oktobrī tiks prezentēts reformas piedāvājums, kurš tālāk tiks veidots EP. Reformas galīgais variants ir jāpieņem EP kopā ar Padomi.